72. Pārliecība ir gaismas tērps
Dzirdēts 31. marta,1947.g.
Pārliecība ir gaismas tērps, sauktu par dzīvi. Jo ir taču noteikums: “Nav gaismas bez kli”. No tā izriet, ka gaisma, sauktu par dzīvības gaismu, nevar tērpties, bet vajag tērpties vismaz kaut kādā kli. Un kli, kurā gaisma ir tērpta, parasti tiek saukta par “pārliecību”. Kas nozīmē, ka viņš redz, ka jebkuru smagnēju lietu ir spējīgs paveikt.
No tā izriet, ka gaisma kli tiek atpazīta un sajusta kā pārliecība. Un tādēļ tās dzīvību mēra tādā mērā, kurā īpašībā pārliecība atklāj sevi. Jo ar pārliecību, kas viņam ir, viņš var izmērīt dzīvības varenību, kura mīt viņā.
Un tāpēc cilvēks pats var redzēt, ka tikmēr kamēr viņš atrodas dzīvības līmenī, pārliecība spīd viņam uz itin visu, un viņš neredz neko, kas varētu viņam traucēt tajā, ko viņš vēlas. Un tas radies no tā, ka dzīvības gaisma, kas ir augstākā spēks, spīd uz viņa. Un te ir iespēja rīkoties ar pārcilvēciskiem spēkiem, jo augstākā gaisma nav ierobežota, līdzīgi kā ar materiāliem spēkiem.
Tajā pat laikā, kad dzīvības gaisma pamet viņu – kas tiek saukts, ka viņš ir nolaidies no tā dzīvīguma līmeņa, kas bija pirms tam – tad viņš kļūst par gudrinieku un pētnieku. Un uz visu sāk skatīties no sev izdevīguma skata punkta: ir vērts to darīt vai nav. Un kļūst viņš ieturēts un ne kūsājošs un degošs, kāds bija tad, kad sāka nolaisties no sava dzīvīguma līmeņa.
Tajā pašā laikā cilvēkam nav saprāta, lai teiktu, ka visa gudrība un redzējums, ar kuru tikai tagad pelnījis domāt, izriet no tā, ka no viņa izdzisis dzīvības gars, kas bija viņā. Bet viņš domā, ka tagad kļuvis gudrāks. Un tas nav tā, kā tas bija līdz tam, kā viņam pazuda dzīvības gaisma. Jo tad viņš bija impulsīvs, kā teikts: “impulsīva tauta”.
Tajā pašā laikā viņam jāzina, ka visa gudrība, kuru tagad ir sasniedzis, ir nākusi pie viņa tādēļ, ka no viņa ir izgaisis dzīvības gars, kas bija viņam agrāk. Jo taču dzīvības gaisma, kuru Radītājs bija viņam tad devis, bija visu darbu mērs. Savukārt tagad, kad viņš atrodas kritumā, Sitra Ahra ir spēks atnākt pie viņa ar visām tās pilntiesīgam pretenzijām.
Un tur der zināt padomu, ka cilvēkam jāsaka: “Tagad es nevaru runāt ar savu ķermeni un strīdēties ar to”. Un lai saka: “Tagad es esmu miris un gaidu mirušo augšāmcelšanos”.
Un sāk strādāt augstāk par zināšanām, tas ir, saka savam ķermenim: “Viss, ko tu apgalvo – ir taisnība, un saskaņā ar prātu, man nav ko tev atbildēt. Tajā pašā laikā es ceru, ka sāku strādāt no jauna un tagad aicinu pār mani Toru un baušļus un tagad es kļūstu par prozelītu [tas ir tādu, kas vēršas pie Radītāja], bet mūsu viedie ir teikuši: “Prozelīts, kas vēršas pie Radītāja ir līdzīgs jaundzimušajam”, un tagad es sagaidu no Radītāja sniegtu patvērumu un Viņš noteikti man palīdzēs un atkal ienākšu svētības ceļā. Bet kad man būs svētības spēks - būs ko tev [ķermenim] atbildēt. Bet pagaidām man jāiet augstāk par zināšanām tāpēc, ka vēl neesmu pelnījis svētības zināšanas. Tādējādi tu vari mani uzvarēt ar sava prāta palīdzību, bet man – man nav nekā dalāma, kā tikai ticēt viedo teiktajam, ka jāpilda Tora un baušļi augstāk par zināšanām. Un man bez šaubām ir jātic, ka ar ticības spēku būsim pelnījuši palīdzību no augšas, kā teikuši mūsu viedie: “Atnākušie attīrīties - tiek palīdzēts””.