71. Slepenībā raudās dvēsele mana - 2

Dzirdēts 28. jūnijā,1943.g.

“Slepenībā raudās dvēsele mana no lepnuma” – no Israēla lepnuma. Un [Bāls Sulams] jautā: “Bet vai ir iespējams raudāt Radītāja priekšā?”, jo taču “spēks un prieks viņa mājvietā”?

Un ir nepieciešams saprast, kas tā tāda raudāšana uz augšu. Jo taču raudāšanai ir vieta tur, kur viņš var pats sev palīdzēt – tad [ļaudis] raud, lai kāds tiem palīdzētu. Bet “noslēpumā” ‘be-mistarim’ nozīmē slēpto ‘astarot’ un pretnostatīto ‘stirot’, kas atklājas pasaulē.

Un tāda ir panta nozīme: “Slepenībā raudās dvēsele mana”, jo “viss ir debesu rokās, izņemot bijību debesu priekšā”.

Un par to ir teikuši mūsu viedie: “Iekšējās telpās ir raudas”. Tas nozīmē, kad gaisma parādās tikai iekšējās daļās un gaisma neatklājas uz āru, jo zemākajiem trūkst kelim, lai viņi varētu saņemt, tad ir raudas. Tajā pat laikā ārējās telpās, - kad gaisma var atklāties uz āru un kad zemākajiem atklājas augstākā labuma izplatība uz leju, - tad “spēks un prieks ir Viņa mājvietā”, un tas ir redzams ikvienam. Turpretī, kad Viņš nevar dot zemākiem, tas tiek saukts par raudām, tāpēc ka zemākiem nepieciešams kelim.