70. Ar roku stingru un izplūstošu niknumu
Dzirdēts 1943.gada 28. Jūnijā
[Vajadzētu] saprast teikto: "Ar roku stingru ... un ar izplūstošu niknumu Es valdīšu pār jums". Un jāsaprot, ka pastāv noteikums, ka nav vardarbības garīgajā, kā teikts: “Ne mani sauci tu, Jēkab, jo biji noguris no Manis, Israel”3. Un ir zināms Magida no Dubnas skaidrojums. Ko tad nozīmē: "Ar roku stingru ... un izplūstošu niknumu Es valdīšu pār jums"?
[Baal Sulam] teica, ka ir jāzina, ka ikvienam, kurš vēlas ienākt Radītāja darbā, lai patiesi saplūstu ar Viņu un iekļūtu karaliskajā palātā, - nav ienākt ļauts ne vienam un ne katram. Un viņu pārbauda, vai nav kāda cita vēlme, izņemot vēlmi saplūst [ar Radītāju], - tam ienākt ļauts.
Un kā tiek cilvēks pārbaudīts, ka viņam ir tikai viena vēlme? Cilvēkam tiek traucēts, t.i. viņam tiek sūtītas svešas domas un sveši sūtņi, lai pamestu šo ceļu un sāktu strādāt kā visi citi (“ietu visas zemes ceļu”).
Un, ja cilvēks pārvar visas grūtības un izlaužas cauri visiem šķēršļiem, kas viņam traucē, un ja nav iespējams viņu atgrūst ar sīkumiem, tad Radītājs sūta viņam lielus Klipot un ratus 'merkavot', lai tie novestu cilvēku no ceļa, [neļaujot viņam] nonākt saplūšanā ar Radītāju, nevis ar kādu citu. Un to sauc, ka Radītājs ar roku stingru atgrūž to. Jo, ja Radītājs neparāda “stingro roku”, viņu grūti atgrūst, jo viņam ir lielāka vēlme saplūst tikai ar Radītāju, nevis ar kādu citu.
Bet to, kam nav tik spēcīgas vēlmes, kad Radītājs vēlas viņu atgrūst, Viņš atgrūž ar kaut ko vieglu, dāvājot lielas slāpes pēc materiālajām lietām. Un viņš [t.i. cilvēks] jau pamet visu svēto darbu. Un nav nepieciešams viņu atgrūst ar " roku stingru ".
Tajā pašā laikā, kad cilvēks pārvar grūtības un šķēršļus, viņu nav iespējams viegli atgrūst, un [to var izdarīt] tikai ar “roku stingru”. Un, ja cilvēks pārvar pat “roku stipru” un nekādā gadījumā nevēlas izkustēties no svētuma vietas, bet vēlas pa īstam pieķerties Radītājam, bet redz, ka viņu vēlas atgrūst, -tad cilvēks saka, ka “dusmas ir izlietas uz viņu ”, pretējā gadījumā viņam būtu ļauts ienākt, bet no Radītāja puses “dusmas tiek izlietas uz viņu”, tāpēc viņam nav ļauts ienākt karaliskajā palātā un pietuvināties Radītājam.
Izrādās, ka pirms cilvēks [nonācis līdz tādam stāvoklim, kā viņš] nevēlas izkustēties no savas vietas, un laužas cauri, un grib ienākt, nevar teikt, ka viņš jūt, ka "dusmas tiek izlietas uz viņu". Bet pēc visām atgrūšanām - kad viņu atgrūž, bet viņš nekustas no savas vietas, t.i. pār viņu jau ir atvērta " roka spēcīga un izplūstošs niknums", tad piepildīsies: "Es valdīšu pār jums." Jo tikai caur izrāvieniem un lielām pūlēm viņam atklājas augstākais spēks (augstākais malhut), un viņš tiek apbalvots ar iekļūšanu Karaliskajā palātā.