98. Par garīgumu sauc to, kas nekad netiks zaudēts

Dzirdēts 1948. g.

Par garīgumu sauc to, kas nekad netiks zaudēts. Tādēļ vēlme saņemt tādā formā, kurā tā atrodas, tas ir, lai saņemtu – tiek saukta par materiālo [vēlmi] – jo viņa taču tiks zaudēta, [tiekot vaļā] no šīs formas un iegūs formu lai atdotu.

Garīgajā esamības vieta tiek saukta par realitāti, tā kā kāds, kas tur nonāk, tas ir, tajā vietā – uzreiz ierauga to pašu formu, ko cits. Tajā pašā laikā iztēlotais netiek saukts par reālu vietu, tā kā ir iztēlots. Jo taču katrs iztēlojas pa savam.

Bet tas, ka mēs runājam, ka “Torai ir septiņdesmit seju”, nozīmē, ka tie ir septiņdesmit pakāpieni. Bet katrā pakāpienā Tora tiks saprasta atbilstoši tam pakāpienam uz kura viņš atrodas. Savukārt ar vārdu “pasaule” saprot – šo realitāti. Tas ir, katrs kas nonāk pie jebkura no septiņdesmit pakāpieniem tajā pasaulē – iegūst to pašu formu, kā visi citi, kas tur nonākuši un sasnieguši.

Un no šī izriet tas, ko teikuši mūsu viedie, kuri skaidro Toras pausto. Kad viņi saka: “Tā teica Ābrams Īsakam”, un citi līdzīgi izteikumi no viedajiem. Jo taču viņi [viedie] teica to, ko teica [Toras personāži] – kas tiek pausts šajos izteikumos.

Bet kā teikts augstāk – tie, kas nonākuši pie tā pakāpiena uz kura atrodas Ābrams vai jebkurš cits – viņi redzēja un zināja to pašu, ko redzēja un zināja Ābrams. Tādēļ viņi zina, ko teica Ābrams.

Un tā visos viedo skaidrojumos, kad viņi skaidro Toras pantus – viss bija pateicoties tam, ka arī viņi sasnieguši šo pakāpienu. Bet katrs pakāpiens garīgajā ir realitāte un visi redz to realitāti. Tāpat kā visi, kas atbraukuši uz Londonu, Anglijā – visi viņi redz, kas ir šajā pilsētā un ko tajā runā.