120. Paraduma neēst riekstus nozīme Roš a-Šana

Dzirdēts Roš a-Šana beigās, 1942. gada 13. septembrī1, Jeruzāleme

Paradums neēst riekstus Roš a-Šana nozīme - tāpēc, ka vārdam “rieksts” “egoz” ir skaitliska vērtība (gematria), kā vārdam “grēks” “het”. Un [Bāls Sulams] jautāja: bet “riekstam” ir gematria “labs” “tov”?

Un viņš teica, ka “rieksts” norāda uz Zinību Koka Labo un Ļauno. Un pirms tā, kad cilvēks veica atgriešanos no mīlestības, rieksts viņam joprojām ir vēl grēks. Un tam, kurš jau saņēmis atbildi no mīlestības, zvērības kļūst kā nopelni. Izrādās, ka no “grēka” radās labā īpašība. Un tad viņam jau var ēst riekstu. Tāpēc ir jāuzmanās, lai ēst tikai to, kas nesatur grēka mājienu, jo tas pieder Dzīvības Kokam. Tajā pašā laikā lietas, kurās ir gematria “grēks”, norāda uz Labā un Ļaunā Zinību Koku.