Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs)

Saskaņā ar to, kas noskaidrojās par noteikumu “Mīli savu tuvāko”

7. raksts, 1984.

Saskaņā ar to, kas noskaidrojās par [noteikumu] “Mīli savu tuvāko”, šajā noteikumā “klal” iekļauti 612 baušļu individuālie elementi “prat”, kā sacīja mūsu viedie: “Un pārējo – ej un mācies.”[1] Tas nozīmē, ka, pateicoties 612 baušļu izpildei, mēs automātiski izpelnīsimies noteikumu “Mīli savu tuvāko”. Un tad mīlestību pret Radītāju.

Tādā gadījumā, ko mums dod mīlestība pret biedriem? Kā teikts (1984. g., 6. rakstā), pateicoties tam, ka pulcējas vairāki biedri, un tā kā katram pret tuvāko ir tikai neliels mīlestības spēks – proti, viņš spēj izjust mīlestību pret tuvāko tikai potenciālā, taču, nonākot pie praktiskas darbības, viņš atceras, ka tuvākā dēļ domās nolēma atteikties no mīlestības pret sevi, taču praksē viņš redz, ka vēlmē saņemt tuvākā dēļ nespēj ne par jotu atteikties ne no vienas baudas.

Tomēr, pateicoties tam, ka pulcējas vairāki cilvēki, kuri pieturas pie viena viedokļa, ka nepieciešams nonākt pie mīlestības pret tuvāko, un, ja pastāv viena anulēšanās pret otru, tad katrs sevī iekļauj visus. Un, pateicoties tam, katrā uzkrājas liels spēks, kas atbilst šīs sabiedrības lielumam. Un tad viņš spēj darbībā praktiski realizēt mīlestību pret tuvāko.

No tā izriet – ka mums tiek pievienoti 612 baušļu individuāli elementi “prat”? Taču mēs sacījām, ka tas ir tādēļ, lai realizētu vispārējo noteikumu “klal”, tomēr šis noteikums tiek realizēts, pateicoties mīlestībai pret tuvāko. Taču realitātē mēs redzam, ka arī laicīgiem [cilvēkiem] ir mīlestība pret biedriem, jo arī viņi pulcējas dažādos pulciņos, lai viņiem būtu mīlestība pret biedriem. Tādā gadījumā, kāda ir atšķirība starp reliģioziem un laicīgiem [cilvēkiem]?

Pants [no Psalmiem] vēsta: “un paļātāju pulkā nesēdēja.”[2] Un nepieciešams saprast, ko nozīmē aizliegums “paļātāju pulks”. Ja viņš tenko vai runā tukšu, tādā gadījumā šis aizliegums nav saistīts ar paļātāju pulcēšanos. Ko tad aizliegums “paļātāju pulks” mums pievieno?

Taču būtība ir tāda, ka pat tad, kad pulcējas vairāki cilvēki dēļ mīlestības pret biedriem ar nodomu, lai katrs palīdzētu biedram uzlabot viņa materiālo stāvokli, ikviens sagaida, ka, pateicoties sapulču daudzumam, ikviens sabiedrības loceklis gūs labumu, kas ļaus uzlabot viņa materiālo stāvokli.

Un pēc visām sapulcēm katrs veic aprēķinu, cik viņš no sabiedrības ir saņēmis egoistiskai mīlestībai – ko vēlme saņemt no tā nopelnīja. Viņš taču iegulda pūles un laiku sabiedrības labā. Un ko viņš no tā nopelnīja? Viņš taču noteikti būtu varējis gūt lielākus panākumus, ja būtu nodarbojies ar personīgā labuma gūšanu. Vismaz tajā dāļā, kur viņš pats pielika pūles. “Un es ienācu šajā sabiedrībā, jo domāju, ka, pateicoties tai, varēšu nopelnīt vairāk, nekā varu nopelnīt es pats. Taču tagad es redzu, ka neko neesmu nopelnījis”.

Un viņš to nožēlo un saka: “Būtu bijis labāk, ja tā vietā, ka es atdevu savu laiku sabiedrībai, – būtu labāk, ja es vismaz būtu izmantojis savu nelielo spēku. Lai gan tagad, kad esmu atdevis laiku sabiedrībai, lai, pateicoties sabiedrības palīdzībai, sasniegtu lielāku ieguvumu, – beigās man kļuva skaidrs: nepietiek ar to, ka no sabiedrības neko nenopelnīju, es vēl arī zaudēju to, ko varēju nopelnīt pats saviem spēkiem”.

Un, kad atrodas kāds, kurš vēlas sacīt, ka nepieciešams nodarboties ar mīlestību pret biedriem ar mērķi atdot, proti, lai visi strādātu par labu tuvākajam, – visi par viņu zākājas un smejas. Un viņiem tas šķiet kaut kāda ākstība. Un tāda ir laicīgo sanāksme. Un par to ir sacīts: “Cilšu žēlastība[3] – netikums”[4], jo “viss labais, ko viņi dara – viņi dara sevis dēļ.”[5] Un šāda sabiedrība cilvēku attālina no svētuma. Un viņi cilvēku ierauj ākstu pasaulē. Un šāda ir paļātāju sapulces aizlieguma jēga.

Un par šādām sabiedrībām mūsu viedie sacījuši: “Izklīdini grēciniekus – labi viņiem, un labi pasaulei”[6]. Proti, labāk, lai viņi nepastāvētu. Taču ar taisnajiem ir otrādi: “Sapulcini taisnos – labi viņiem, un labi pasaulei”⁶.

Un ko nozīmē “taisnie”? Tie ir tie, kuri vēlas ievērot noteikumu: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, un viss viņa nodoms ir, lai izietu no egoistiskās mīlestības un uzņemtos citu dabu, proti, mīlestību pret tuvāko. Tomēr, lai gan tas ir bauslis, kas jāpilda, un cilvēks var piespiest sevi [to darīt] ar spēku, tomēr mīlestība ir kaut kas, kas atrodas sirds pārziņā, bet sirds savas dabas dēļ tam nepiekrīt. Tādā gadījumā, ko cilvēks var darīt, lai mīlestība pret tuvāko skartu viņa sirdi?

Tāpēc mums pildīšanai ir doti 612 baušļi, pateicoties kuriem cilvēks var nonākt pie sajūtas sirdī. Tomēr, tā kā tas ir pret dabu, šāda sajūta ir [pārāk] maza daļa, lai tai būtu spēja praksē realizēt mīlestību pret biedriem, lai gan tas viņam ir nepieciešams. Tāpēc tagad vajadzētu izskatīt padomus, kas viņam ļautu to realizēt praksē.

Un, lūk, tam padoms, kas ļauj cilvēkam palielināt savus spēkus, [lai pildītu] noteikumu “Mīli savu tuvāko”. Un tas notiek caur mīlestību pret biedriem. Ja katrs iekļaujas biedrā un atceļ sevi viņa priekšā, tad rodas viens veselums, kur visas viņa nelielās daļas, kas vēlas mīlestību pret tuvāko, savienojas sabiedrības spēkā, kas sastāv no daudzām daļām. Un, kad viņam ir liels spēks, tad viņš spēj praksē realizēt mīlestību pret tuvāko.

Un tad viņš var nonākt pie mīlestības pret Radītāju. Tomēr tas ir ar nosacījumu, ka katrs sevi atceļ pret citiem. Turpretim, ja viņš attālinās no biedra, viņš nevar no biedra saņemt savu daļu, kas viņam ir jāsaņem. Tāpēc katram ir jāsaka, ka viņš nav nekas salīdzinājumā ar biedru.

Un tas līdzinās skaitļu rakstībai. Kad sākumā raksta 1 un pēc tam 0, tas ir desmit reizes vairāk – 10. Bet, kad sākumā raksta divas nulles, tas ir simtreiz vairāk – 100. Proti, biedrs ir vieninieks, bet viņš – nulle, kas seko aiz viņa, tad skaitās, ka viņš no sava biedra saņem desmit reizes vairāk. Taču, ja viņš saka, ka viņš ir divas nulles attiecībā pret biedru, viņš no biedra saņem simts reizes vairāk.

Kad ir otrādi, proti, viņš saka, ka biedrs ir nulle, bet viņš ir vieninieks, tad viņš ir desmit reizes mazāks par biedru – 0,1. taču, ja viņš var teikt, ka viņš ir vieniniek, un viņam ir divi biedri, kas ir divas nulles attiecībā pret viņu, tad skaitās, ka viņš ir simtā daļa attiecībā pret viņiem, proti, ka viņš ir – 0,01. Sanāk, ka, cik nulles viņam ir no biedriem, par tik viņa līmenis krītas.

Taču, jebkurā gadījumā, pat pēc tam, kad viņam ir šis spēks, kas ļauj praksē īstenot mīlestību pret tuvāko, bet paša labumu viņš jūt kā ļaunumu sev – lai vai kā nebūtu, “netici sev”, un viņam ir jābūt bailēm, – iespējams, ka darba vidū viņš ieslīgs egoistiskā mīlestībā. Proti, ja viņam tiks dota lielāka bauda, nekā viņš pieradis saņemt, lai gan nelielās baudās viņš jau var veikt [nodomu] atdeves dēļ un ir gatavs no tām atteikties, bet attiecībā uz lielām baudām viņš izjūt bailes.

Un to dēvē par bijību. Un tie ir vārti ticības gaismas iegūšanai, ko dēvē par “Šhinas uzturēšanos”, kā sacīts komentārā Sulam: “Kāds ir bijības mērs, atbilstoši tam viņš izzina ticības īpašību.”

Tāpēc nepieciešams atcerēties, ka ir jāpilda “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, jo tas ir bauslis, – tāpēc ka Radītājs ir pavēlējis nodarboties ar mīlestību pret biedriem. Un rabi Akiva tikai paskaidro, ka, dodot šo bausli, Radītājs bija domājis no šī baušļa izveidot noteikumu, pateicoties kuram, viņi spēs izpildīt visus baušļus Radītāja pavēles dēļ, nevis personīgā labuma dēļ.

Proti, ne jau, lai baušļi mūs vestu uz mūsu vēlmes saņemt paplašināšanu – proti, pateicoties baušļu pildīšanai, cilvēks par to saņems lielu atalgojumu, – bet gluži pretēji, pateicoties baušļu pildīšanai, mēs nonāksim pie tāda atalgojuma, ka mēs spēsim atcelt mūsu egoistisko mīlestību un nonākt līdz mīlestībai pret tuvāko. Un pēc tam līdz mīlestībai pret Radītāju.

Un no tā sapratīsim, kāpēc mūsu viedie sacījuši par pantu[7]: “Un uzlieciet “samtem”[8] – no vārda “eliksīrs” “sam”. Izpelnījās – dzīvības eliksīrs. Neizpelnījās – nāves eliksīrs. Proti, kā teikts iepriekš, “neizpelnījās” – viņš nodarbojas ar Toru un baušļiem, lai egoistiskā mīlestība vairotos un ķermenis saņemtu guvumu par savu darbu. “Izpelnījās” – tad viņa egoistiskā mīlestība tiek atcelta. Proti, viņš veido nodomu, lai saņemtu atalgojumu sastāvošu no tā, ka viņam būs spēks mīlestībai pret tuvāko, un, pateicoties tam, viņš nonāks pie mīlestības pret Radītāju, jo visa viņa tiekšanās būs tikai sniegt baudu Radītājam.

[1]Traktāts Šabats, 31:1. Viņš [Gilels] viņam sacīja: “to, kas tev nepatīk, nedari savam biedram, bet pārējo – ej un mācies.”

[2]Psalmi, 1:1. Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā.

[3]Vārdam “hesed” ir divas dažādas nozīmes: žēlastība (ivritā.), kauns (aramitā).

[4]Līdzības, 14:34 Taisnums ceļ tautu, bet cilšu kauns ir netikums.

[5]Tikunej Zoar, 73:2.

[6]Skat. Traktātu Sanedrīn, 71:2.

[7]Skat. traktātu Kidušin, 30:2, traktātu Joma, 72:2.

[8]Dvarim, 11:18. Un lieciet šīs manas runas uz savu sirdi un uz savu dvēseli un apsieniet tās kā zīmi uz savas rokas, un tās būs pārsējs starp jūsu acīm.