Mīlestība pret biedriem – 1
3. raksts, 1984. gads

“Un atrada viņu (Josefu) viens cilvēks, kad viņš klaiņoja pa lauku. Un tas cilvēks viņam jautāja, sakot: “Ko tu meklē?” Un viņš sacīja: “Es meklēju savus brāļus, saki man, kur viņi gana?””
Lūk, cilvēks klaiņo pa lauku – tiek domāta vieta, no kuras jāizaug ražai, kas dod pārtiku pasaulei. Un darbs uz lauka ir aršana, sēšana un pļaušana. Un par to ir sacīts: “Kas ar asarām sēj, ar prieku pļaus”. Un to dēvē par “lauku, kuru svētījis Radītājs.”
Tas, ka “cilvēks klaiņo pa lauku”, kā skaidro Bāls Turims – tā ir cilvēka īpašība, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, nezina īsteno ceļu, kurš ved turp, kur viņam ir jānonāk kā izteicienā: “Ēzelis, kurš nomaldījies laukā” Un viņš nonāk stāvoklī, kad viņš domā, ka nekad nesasniegs mērķi, kuru viņam ir jāsasniedz.
“Un tas cilvēks viņam jautāja, sakot: “Ko tu meklē?””1 Proti, ar ko es varu tev palīdzēt? Un viņš sacīja: “Es meklēju savus brāļus””1, tas ir, pateicoties tam, ka es būšu kopā ar saviem brāļiem, citādi sakot, pateicoties tam, ka es būšu grupā, kur ir mīlestība pret biedriem, es spēšu stāties uz ceļa, kurš ved uz Radītāja māju.
Un šo ceļu dēvē par atdeves ceļu, un šis ceļš ir pretrunā mūsu dabai. Un, lai pie tā nonāktu – nav cita padoma, izņemot mīlestību pret biedriem, jo, pateicoties tam, ikviens var palīdzēt savam biedram.
“Un sacīja tas cilvēks: viņi aizgāja no šejienes”. Un Raši skaidro: “attālinājās no brāļu attiecībām”, tas ir, nevēlas savienoties ar tevi. Un tas galu galā noveda pie tā, ka Izraēlas tauta nonāca Ēģiptes trimdā. Un, lai izietu no Ēģiptes, mums ir jāuzņemas [uzdevums] pulcēties grupā, kur visi vēlas būt mīlestībā pret biedriem un pateicoties tam, mēs izpelnīsimies iziešanu no Ēģiptes un Toras saņemšanu.