Par mīlestību pret biedriem

Par mīlestību pret biedriem

2. raksts, 1984. gads

1.) Mīlestības nepieciešamība pret biedriem

2.) Kāda iemesla dēļ es izvēlējos tieši šos biedrus;... un kāpēc biedri izvēlējās mani…

3.) Vai katram no biedriem jāatklāj mīlestība, ko viņš izjūt pret grupu, vai pietiek ar to, ka viņam sirdī ir mīlestība, un viņš strādā mīlestībā pret biedriem “pieticīgi”, un tāpēc nav jāatklāj, kas viņam uz sirds, jo kā zināms, “staigāt pieticībā” ir liela lieta.

Vai, teiksim, otrādi, – viņam jāatklāj mīlestība, kas ir viņa sirdī, saviem biedriem, jo ar šo atklājumu viņš noved pie biedra sirds atmošanās attiecībā pret [citiem] biedriem, lai biedri arī sajustu, ka ikviens ir aizņemts ar mīlestību pret biedriem. Un ieguvums no tā ir tāds, ka tādējādi viņš gūst lielāku spēku, lai mīlestībā pret biedriem darbotos ar lielāku neatlaidību un intensitāti tāpēc, ka katra mīlestības spēks iekļaujas biedrā.

Saskaņā ar to mēs redzam, – tā vietā, lai viņam būtu viens spēks, kas ļauj darboties mīlestībā pret biedriem, iznāk, ka, ja grupu veido desmit biedri, viņš tagad ietver sevī desmit spēkus, kuri saprot nepieciešamību, ka jādarbojas mīlestībā pret biedriem. Turpretim, ja katrs grupai neatklāj, ka viņš ir nodarbināts ar mīlestību pret biedriem, viņam pietrūkst grupas spēka, jo ir ļoti grūti vērtēt biedru uz nopelnu kausu, un katrs domā par sevi, ka viņš ir taisnais, un tikai viņš ir nodarbināts ar mīlestību pret biedriem. Sanāk, ka viņam ir tikai neliels spēks, kas ļauj strādāt mīlestībā pret tuvāko. No tā izriet, ka tieši šim darbam jānotiek acīmredzamā veidā, nevis pieticībā.

Tomēr pastāvīgi sev jāatgādina grupas mērķis, citādi ķermenim ir paradums notušēt mērķi, jo ķermenis vienmēr rūpējas par savu labumu. Jāatceras, ka visa grupa tika dibināta, lai pamatotos uz mīlestības sasniegšanu pret tuvāko, kas ir tramplīns uz mīlestību pret Radītāju.

Un tas [tiek sasniegts] tieši ar to, ka viņš saka, ka grupa viņam vajadzīga, lai viņš varētu dot biedram bez jebkādas kompensācijas. Citādi būs, ja grupa viņam vajadzīga, lai sniegtu viņam palīdzību, dāvanas un tamlīdzīgi, lai pateicoties tam ķermeņa saņemošās kelim būtu apmierinātas. Tomēr šāda sabiedrība ir veidota uz egoistiskas mīlestības pamata, un šāda grupa viņam nes tikai saņemošo kelim attīstību, jo viņš tagad redz, ka viņam ir izredzes, ka viņa bagātība izaugs no tā, ka biedrs palīdz viņam gūt materiālus ieguvumus.

Taču ir jāatceras, ka šī grupa tika dibināta, pamatojoties uz mīlestību pret tuvāko, proti, lai katrs saņemtu no grupas mīlestību pret tuvāko un naidu pašam pret sevi. Savukārt tas, ka viņš redz, ka biedrs pieliek pūles sevis atcelšanā un mīlestībā pret tuvāko, – tas noved pie tā, ka katrs sevī ietvers biedra nodomu. Iznāk, kā sacīts iepriekš: ja grupa pamatojas, piemēram, uz desmit biedriem, katrs sevī ietvers desmit spēkus, kuri nodarbojas ar sava “es” atcelšanu un naidu pret sevi, un mīlestību pret tuvāko.

Citādi nepietiek ar to, ka viņš paliek tikai ar vienu mīlestības spēku pret tuvāko, jo viņš neredz, ka biedri to darītu, – tāpēc ka biedri rīkojas mīlestībā pret tuvāko pieticībā, – bet, gluži otrādi, biedri liek viņam zaudēt pašam savu spēku, atbilstoši tam, kādā mērā viņš vēlas iet pa mīlestības ceļu pret tuvāko, un viņš mācās no viņu darbiem un nonāk egoistiskas mīlestības varā.

4.) Vai katram jāzina, kas konkrēti pietrūkst katram no viņa biedriem, lai viņš zinātu, ar ko viņš var viņus piepildīt, – vai arī pietiek darboties mīlestībā pret biedriem vispārīgi.