Laiks rīkoties
Jeguda Leibs Alevi Ašlags (Bāls Sulams)
Jau ilgu laiku sirdsapziņas mokas mani vajā katru dienu, [piespiežot] iziet no savām robežām un sastādīt kādu pamatotu darbu par kabalas zinātnes pirmsākumu zināšanām, un to izplatīt tautas vidū. Tādējādi, lai cilvēki no tā, kā pienākas, varētu iepazīties un izprast lietu kopējo stāvokli, kas atrodas pasaules virsotnē to patiesajā izskatā un raksturā.
Taču vēl pirms tam Israela, – vēl pirms pasaulei atklājās iespiešanas lieta, mums nebija viltotu grāmatu, kas attiecas uz kabalas zinātnes būtību u.tml. Tāpēc, ka mūsu vidū tikpat kā nebija autoru, kuri bezatbildīgi izturas pret saviem vārdiem. Un tas bija vienkārša iemesla dēļ, – tāpēc ka parasti bezatbildīgs cilvēks neattiecas pie zināmajiem. Un tāpēc, ja kāds nejauši nāca klajā, kļūstot tik nekaunīgs, lai uzrakstītu šādu darbu, – taču nevienam pārrakstītājam nebija izdevīgi pārrakstīt viņa grāmatu, jo viņam nesamaksās par viņa darbu, kas parasti izmaksāja lielu naudu. Un automātiski sanāk, ka viņa liktenis jau iepriekš bija izlemts, un viņam [bija] jāpazūd no mūsu tautas vidus.
Tajā pašā laikā arī zinošiem cilvēkiem nebija nekādas intereses un vajadzības rakstīt šāda veida grāmatas, jo šīs zināšanas nav nepieciešamas vispārējai masai. Un, gluži otrādi, viņiem bija interese slēpt šīs lietas visslepenākajā vietā, jo: “Radītāja godība ir lietu apslēptībā.” Mums ir pavēlēts slēpt Toras un iekšējā darba būtību no time, kam tas nav nepieciešams vai nav tā cienīgi. Nevis to noniecināt, izliekot vitrīnā kāriem skatieniem aizmiglotiem aklajiem vai lielībniekiem, jo to mums uzliek par pienākumu Radītāja godība.
Taču kopš tā brīža, kad iespiešanas lieta izplatījās pa pasauli un autoriem vairs nebija vajadzīgi savu tekstu pārrakstītāji, un kritās grāmatas augstā cena, – tas viss pavēra ceļu, kas ļauj arī autoriem, kuri neatbild par savu rīcību, taisīt grāmatas kā viņu dvēselei tīk – peļņai un slavai, un tamlīdzīgi. Bet savu roku darba būtību viņi pilnīgi neņem vērā un uz savu roku darbu absolūti neskatās.
Un no šī brīža sāka pavairoties arī iepriekš minētās šķiras grāmatas, kad bez jebkādām mācībām un nodošanas no mutes mutē no tam pilnvarota skolotāja un pat bez visu to iepriekšējo grāmatu zināšanām, kurām ir sakars ar šo priekšmetu, to autori izdara secinājumus, balstoties uz savu pasaulīgo būtību un visādām aplamībām. Un viņi šīs lietas liek pirmajā vietā, uz to pamatojoties parāda tautas dvēseli un visu tās milzīgo bagātību. Un kā muļķi nezina piesardzības, tāpat arī viņiem liegta iespēja zināt, ka viņi paaudzēm nes samaitātas zināšanas, un, izdabājot savām niecīgajām kaislībiņām, grēko un ieved grēkā daudzus cilvēkus uz veselām paaudzēm.
Un pēdējā laikā viņi ir uzjundījuši savu smaku līdz nebijušiem augstumiem, jo papildus visam viņi ietriekuši savus nagus kabalas zinātnē, nepievēršot uzmanību tam, ka šī zinātne ir aizslēgta un aizvērta ar tūkstošiem slēdzeņu līdz pat šai dienai, līdz tādai pakāpei, ka neviens nespēj tajā ielauzties, lai saprastu kaut vienu vārdu tā pareizā nozīmē, nemaz nerunājot par jebkāda vārda saikni ar blakusesošo [vārdu]. Visās īstenajās grāmatās, kas sarakstītas līdz šai dienai, ir tikai smalki mājieni, kuri knapi pietiek tikai māceklim, kurš pats saprot, kā saņemt vārdu izskaidrojumu no tam pilnvarotā viedā kabalista mutes. Un tāpat arī: “Tur ieligzdosies lidojošā čūska un atliks olas, un izvedīs un izsēdēs savā ēnā,” un savairojušies mūsu laikos šie šamanistiskie sacerētāji, kuri tur gatavo tādu paēdienu, kas ir riebīgs ikvienam, kas uz to skatās.
Un ir starp tiem tādi, kas ies vēl tālāk, lai paceltos virsotnē, un viņi piesavina sev paaudzes vadoņu cienīgu vietu, izliekoties, ka prot atšķirt seno grāmatas no “pirmo” grāmatām – norādot cilvēkiem, kuru grāmatu viņiem vērts studēt, bet ar kuru grāmatu nodarboties nav vērts, tāpēc ka tā ir pilna, baisi sacīt, ar fantāziju. Kauns un negods! Līdz pat šai dienai šāds izkārtojums bija izņēmuma tiesa vienam no desmit paaudzes vadoņiem. Taču tagad neprašas šeit darīs, ko grib.
Un tāpēc sabiedrības viedoklis par šo lietu izpratni ir ļoti sabojājies. Un turklāt radās un parādījās vieglprātības gaisotne. Un katrs sevī domā, ka viņam pietiek ar vienu caur skrejošu skatienu brīvajā laikā, lai izpētītu un izanalizētu šīs cēlās lietas. Un tie aplido visu pasauli ar šo cēlo zinātni un jūdaisma patieso būtību vienā lidojumā līdzīgi zināmam eņģelim. Un izdara secinājumus, – katrs, kā viņam labpatīk.
Tādi ir iemesli, kas mani izveda no manām robežām, un es nolēmu, ka ir pienācis brīdis rīkoties Radītāja labā, lai glābtu to, ko vēl var glābt. Un es uzņēmos [pienākumu] atklāt īstenās būtības noteiktu mēru, kas skar minēto priekšmetu un to izplatīt tautas vidū.