Atklāt sprīdi un apslēpt divus

Dižajiem un slavenajiem viedajiem ir paraža – tajās vietās, kur viņi gatavojas atklāt kaut ko dziļu, viņi sāk savu runu ar vārdiem: “Lūk, es atklāju sprīdi un apslēpju divus.”

Mūsu priekšgājēji ļoti uzmanījās lieka vārda, kā mums norāda viedie: “vārds ir sudraba monēta, klusēšana – divas.” Tas nozīmē: ja tev uz lūpām ir dārgs vārds, kas maksā sudraba monētu, – zini, ka noklusēt un to neizrunāt maksā divas sudraba monētas.

Runa ir par tiem, kas pieblīvē liekus vārdus, no kuriem nav ne jēgas, ne labuma lietai, – tikai izteiksmes uzlabošanai, lai to izdaiļotu lasītāja acīs. Un tas, pēc mūsu priekšgājēju domām, bija stingri aizliegts, kā tas ir labi zinām viņu darbu lasītājam un kā es pierādīšu nākamajos laidienos. Un tāpēc mums pret to jāizturas uzmanīgi, lai saprastu šo viņu [iepriekš minēto] izteicienu, kas bija tik populārs viņu mutēs.

Zinātnes 3 apslēpšanas veidi

Un lieta tāda, ka Toras noslēpumi tiek dalīti 3 daļās, un katrai daļai ir savs īpašs iemesls, kāpēc tā jāapslēpj. Un tos dēvē:

1. nav nepieciešams,
2. nav iespējams,
3. tādēļ, ka Radītāja noslēpums domāts tiem, kas no Viņa baidās.

Un nav pat neliela elementa šajā zinātnē, ko nevajadzētu izpētīt, vadoties no šīm trim iepriekšminētajām daļām. Un es tās visas pēc kārtas izskaidrošu.

1. Nav nepieciešams

Tas nozīmē, ka nevienam nebūs labuma no to atklāšanas. Un, protams, no tā nav nekāda īpaša kaitējuma. Šeit ir tikai domu tīrība – proti, lai sargātos no tāda veida darbībām, kas tiek noteiktas ar vārdiem “un kas tur tāds?”. Proti, “un, kas tur tāds, ka es to izdarīju, jo no tā nav nekāda kaitējuma”.

Zini, ka “un kas tur tāds” viedo acīs tiek uzskatīts par vienu no briesmīgākajiem iznīcinātājiem no visiem esošajiem, jo visi pasaules iznīcinātāji, kas tika radīti un kas vēl tiks radīti, nav ne vairāk kā cilvēku šķira, kas pieder pie kategorijas “un kas tur tāds”. Proti, viņi nodarbojas ar lietām, kuras nav nepieciešamas, un aizņem savus tuvākos ar lietām, kuras nav nepieciešamas. Un tāpēc netika pieņemts neviens māceklis, pirms bija par viņu pārliecināti: ka viņš sargāsies savos darbos, lai neatklātu to, kas nav nepieciešams.

2. Nav iespējams

Tas nozīmē, ka mēle nevalda pār viņiem, lai būtu iespējams vismaz kaut kā runāt par to īpašībām – tik smalki un garīgi tie ir. Un tāpēc visi centieni tos ietērpt jelkādos vārdos labākajā gadījumā var apmulsināt lasītājus, izvedot viņus uz maldu ceļa, kas uzskatāms par neizturami lielu grēku. Un tāpēc, lai kaut ko no tamlīdzīgām lietām atklātu, ir nepieciešama atļauja no augšienes, kas ir šīs zinātnes apslēpšanas otrā daļa. Tomēr, kas ir šī atļauja, – to ir nepieciešams noskaidrot.

Atļauja no augšienes

Šis priekšmets tiek izskaidrots ARI grāmatā “Rašbi izteicienu vārti”. Tur sacīts: “Zini, ka starp taisno dvēselēm ir tādi, kas attiecas uz apkārtējo gaismu, un ir tādi, kas attiecas uz iekšējo gaismu. (Tam izskaidrojumu var atrast manā grāmatā “Panim meirot”, apkārtējo gaismu vārti, 48. p.) Un visiem, kas attiecas uz apkārtējo gaismu, piemīt spēks runāt par Toras noslēpumiem un mīklām caur pārklājumu un lielu apslēptību, lai tas nebūtu saprotams nevienam, izņemot tos, kas ir cienīgi saprast.

Un rabi Šimona bar Johaja dvēsele, lai miers viņam, attiecās uz apkārtējo gaismu un tāpēc viņam bija spēks šīs lietas ietērpt un izskaidrot tā, ka pat tad, ja viņš tās skaidros visiem, tās sapratīs tikai tas, kurš ir cienīgs tās saprast. Un tādēļ viņam tika dota “atļauja” uzrakstīt Zoar Grāmatu, bet netika dota “atļauja” ne viņa skolotājiem, ne agrīnajiem kabalistiem, kas bija pirms viņa, uzrakstīt grāmatu par šo zinātni, neraugoties uz to, ka viņiem neapšaubāmi šajā zinātnē piemita lielākas zināšanas par viņu. Taču iemesls tam ir tāds, ka viņiem nebija spēka, kas ļautu šīs lietas ietērpt tā, kā viņš. Tāpēc ir sacīts: “Johaja dēls prata glabāt savus ceļus.” Un no šejienes saproti Zoar Grāmatas, kuru sarakstīja Rašbi, apslēptības lielumu, – ka ne katrs prāts spējīgs saprast viņa vārdus.

Viņa [ARI] vārdu īss saturs: [spēja] izskaidrot lietas īstenības zinātnē pilnīgi nav atkarīga no viedā kabalista lieluma vai mazuma, bet saistīta ar dvēseles spīdējumu, kas tam paredzēta. Un šī dvēseles spīdēšana arī ir dāvana no augšienes, kas “ļauj” atklāt augstāko gudrību.

Un no tā ir skaidrs, ka tam, kurš šo atļauju nav izpelnījies, šajā zinātnē nedrīkst veikt skaidrojumus, jo viņš nespēj šīs smalkās lietas ietērpt tam piemērotos vārdos – tā, lai lasītāji tajā nesapītos. Un tādēļ mēs neatrodam nevienu pilnvērtīgu grāmatu par īstenības zinātni, kas sarakstīta pirms Rašbi Zoar Grāmatas, jo visas grāmatas pirms tās par šo zinātni netiek definētas ar jēdzienu “izskaidrošana” zinātnē, bet drīzāk ir tikai “mājieni”. Un, turklāt viņi neseko cēloņu un seku kārtībai, kā tas zināms “zinību ieguvušajiem”. Šeit beidzas ARI vārdu izpratne.

Un jāpiebilst atbilstoši tam, ko esmu saņēmis no kabalistiem un no grāmatām, ka kopš Rašbi un viņa mācekļu laikiem, kas sarakstīja Zoar Grāmatu, līdz ARI laikam, nebija neviena autora, kas saprastu Zoar Grāmatas un Labojumu vārdus, tāpat kā ARI. Taču visi sacerējumi, kas bija pirms viņa, šajā zinātnē attiecas tikai uz kategoriju “runājoši mājieniem”. Tai skaitā arī visas viedā Ramaka grāmatas kopumā.

Un par pašu ARI arī ir vērts teikt tos pašus vārdus, ko viņš sacīja par Rašbi, – proti, ka ARI priekšgājējiem netika dota atļauja no augšienes atklāt viedo izskaidrojumus, taču ARI šī atļauja tika dota. Tādējādi šeit absolūti nevajadzētu skaidrot, kurš ir lielāks un kurš mazāks, jo iespējams, ka viņa priekšteču līmenis bija neizmērojami lielāks par ARI līmeni, bet viņiem tam netika dota atļauja. Un tāpēc viņi sargājās rakstīt skaidrojumus, kas attiecās uz pašu šīs zinātnes būtību, aprobežojoties tikai ar īsiem, savstarpēji pilnīgi nesaistītiem mājieniem.

Un šī iemesla dēļ, kopš tā brīža, kad pasaulei atklājās ARI grāmatas, visi kas studēja kabala zinātni pārstāja izmantot visas Ramaka grāmatas un visus “agrīnos” kabalistus un “gaonus”, kas bija pirms ARI, – kā zināms tiem, kas studē šo zinātni. Un visu savu garīgo dzīvi viņi saistīja tikai un vienīgi ar ARI darbiem. Tādējādi galvenie sacerējumi, kas šajā zinātnē tiek uzskatīti par eksistences cienīgiem no izskaidrojumu skatupunkta, ir tikai Zoar Grāmata un Labojumi, un pēc tām – ARI grāmatas.

3. Radītāja noslēpums – tiem, kas no Viņa baidās

Tas nozīmē, ka Toras noslēpumi kļūst skaidri tikai tiem, kas baidās Viņa vārda, kas ciena Radītāja godu ar visu savu dvēseli un savu būtību tā, lai nekādā gadījumā no zem viņu spalvas nekad neiznāktu kāds Radītāja apvainojums – vispār jebkāds.

Un tā ir trešā daļa no šīs zinātnes apslēptības. Un šī daļa attiecībā uz apslēptību ir visnopietnākā. Daudzus kritušos šāda veida atklājumi ir pametuši, jo no viņu klēpja ir iznākuši visi zvērestu un amuletu veidotāji un praktiskās kabalas speciālisti, kas viltīgi medī dvēseles, un dažāda veida mistiķi, kas izmanto izkritušos no zinātnes, kas krituši necienīgu mācekļu ietekmē, lai no tiem gūtu materiālu labumu sev vai citiem. Un pasaule ir ļoti cietusi un joprojām cieš no šīm lietām.

Un zini, ka visa apslēptības un saknes būtība sākotnēji pilnībā tika noteiktas tikai ar šo daļu.

Un, izejot no tā, viedie uzņēmās papildu stingrību mācekļu pārbaudē, kā sacīja mūsu viedie: “Pamatnosacījumi tiek nodoti tikai tiesas priekšsēdētājam... un tas ir tas, kura sirds uztraucas iekšēji.” Un arī: “Neapgūst radīšanas sākuma aktu (Maase Berešit) divatā, bet [uzbūves] ratus (Maase Merkava) – vienatnē”, un tu atradīsi daudz līdzīgus izteicienus, un visas bailes saistītas ar to, kas aprakstīts iepriekš.

Un šī iemesla dēļ viņu ir maz – izredzēto, kas izpelnījušies šo zinātni. Un pat tiem, kas pilnībā izpildījuši septiņu pārbaužu un izskaidrojumu pienākumu, ir jādod stingrs un briesmīgs zvērests, ka neatklās visas tās trīs daļas, kas minētas iepriekš, nekādā veidā. (Sk. par to rava Moše Botarela “Sefer Jecira” priekšvārdā)

Un nekļūdies manu vārdu [izpratnē] tajā, ka es šeit noteicu trīs daļas šīs zinātnes apslēptības jautājumā, [domājot], ka es gribēju sacīt, ka pati īstenības zinātne dalās trīs tādās pašās daļās. Lieta tāda, ka es ar to domāju jebkuru elementu visā šīs zinātnes telpā. Tev nav [neviena] neliela vārda visā šīs zinātnes telpā, no kura neatzarotos šīs trīs daļas, jo tie ir tikai trīs izskaidrošanas veidi, kam vienmēr ir vieta šajā zinātnē. Un saproti to.

Tomēr šeit var jautāt: ja taisnība, ka šīs zinātnes apslēptības spēks ir sasniedzis šādu pakāpi, tādā gadījumā, no kurienes radušies, visi šie tūkstoši sacerējumu, kas bija sarakstīti par šo tēmu?

Un atbilde ir tāda, ka ir atšķirība starp divām pirmajām daļām un pēdējo daļu. Galvenais smaguma centrs atrodas tikai iepriekš minētajā trešajā daļā tā iemesla dēļ, kas tika nosaukts iepriekš. Tomēr divas pirmās daļas neatrodas pastāvīgā aizliegumā. No daļas “nav nepieciešams” kaut kas viens dažreiz mainās un kaut kāda iemesla dēļ iziet no nosacījuma “nav nepieciešams”, pārejot kategorijā nepieciešams. Tāpat arī no daļas, ko dēvē par “neiespējams”, dažreiz rodas kategorija “iespējams”, un tas notiek divu iemeslu dēļ:

1. vai nu paaudzes attīstības rezultātā,
2. vai nu, pateicoties atļaujas dāvinājumam no augšienes, kā tas notika ar Rašbi un ARI, un nelielā mērā arī ar viņu priekšgājējiem.

Un šo iemeslu dēļ rodas un atklājas īstenas grāmatas, kas sacerētas pēc šīs zinātnes.

Un tieši to bija domājuši [viedie], izmantojot teicienu: “Es atklāju sprīdi un apslēpšu divus.” Proti, viņi ar to tika domājuši, ka viņiem ir gadījies atklāt ko jaunu, ko nevarēja iztēloties viņa priekšgājēji. Un tāpēc viņš norāda, ka tikai vienu sprīdi, proti, vienu daļu no trim minētajām apslēptības daļām, viņš tur atklāj. Un divas daļas viņš atstāj apslēptas. Un tas ir tāpēc, lai norādītu, ka ar viņu ir noticis kaut kas tāds, kas ir šīs atklāšanas iemesls: vai nu “nav nepieciešams” pieņēma formu “nepieciešams”, vai “viņam tika dota atļauja no augšienes” tādā veidā, kā es to paskaidroju iepriekš. Un tas izpaužas teicienā: “Es atklāju sprīdi.”

Un šo izlaidumu, ko es gatavojos izlaist šā gada laikā, lasītāji uzzinās, ka tie visi ir jauns vārds, kas nav minēts tīrībā un savā patiesībai precīzi atbilstošā saturā nevienā iepriekšējā grāmatā pirms manis. Un es to saņēmu no mutes mutē no mana nelaiķa skolotāja, kurš bija tam pilnvarots. Proti, arī viņš to saņēma no saviem skolotājiem no mutes mutē utt.

Un, lai gan es to saņēmu, ievērojot visus apslēptības un saglabāšanas nosacījumus, kā minēts iepriekš, tomēr, pamatojoties uz nepieciešamību, kas aprakstīta manā rakstā “Laiks rīkoties”, man izmainījās daļa “nav nepieciešams”, iznāca un pārvērtās par kategoriju “nepieciešams”. Un tāpēc “es atklāju sprīdi” ar man esošu pilnu atļauju, kā es paskaidroju iepriekš. Tomēr divus sprīžus es saglabāšu, kā tas man ir pavēlēts.