6. nodarbība: Savienības noslēgšana desmitniekā
Mācību nodarbības materiāls: Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs), Kas ir savienības noslēgšana garīgajā darbā, 31. raksts, 1986./87. g.
1.Rabašs, 3. raksts (1987) "Visam Israēlam ir daļa nākamajā pasaulē"
"Ja abi saprot, ka būtu vērts, lai viņi abi mīlētu viens otru, kāpēc man nepieciešams noslēgt savienību? Kā tas līdzēs, ja mēs veiksim darbību, it kā mēs būtu noslēguši līgumu? Un ko tas mums dos?" Un viņš saka: "Tas dod to, ka tas, ka viņi ir noslēguši savienību, – ar to tiek domāts, ka, tā kā var gadīties, ka parādīsies kaut kas, kas spēj viņus šķirt, viņi noslēdz savienību tagad. Jo, kā viņi saprot tagad, – kad starp viņiem valda mīlestība un savstarpēja līdzība, – šī savienība ir jāievēro, lai, pat tad ja vēlāk parādīsies lietas, kas ved uz šķelšanos, tomēr saikne, kuru viņi veido tagad, būtu mūžīga."
Un saskaņā ar to ir jāsaka: ja vēlāk parādīsies lietas, kurām patiešām vajadzētu viņus šķirt, ir jāsaka, ka katram ir jāiet augstāk par zināšanām, sakot, ka viņi neskatās uz to, ko redz zināšanā, bet iet virs zināšanām. Un tikai tā var tikt ievērota savienība, un lai starp viņiem nebūtu šķelšanās.
2. Rabašs, 9. raksts (1984) "Cilvēkam vienmēr jāpārdod savas mājas sijas"
Ja viņi abi viens otru mīl un tad viņi, bez šaubām, dara viens otram labu, – pats par sevi saprotams, ka tad, kad starp viņiem nav mīlestības un kaut kāda iemesla dēļ mīlestība ir atslābusi, viņi, bez šaubām, nedara viens otram labu. Tādā gadījumā, kāds ir ieguvums no vienošanās noslēgšanas starp viņiem?
Un izskaidrojums ir tāds, ka vienošanās, kuru viņi noslēdz, netiek noslēgta šim brīdim, jo šobrīd, kad mīlestība starp viņiem ir jūtama, nav nepieciešams noslēgt vienošanos. Taču vienošanās tika noslēgta ar sākotnēju nākotnes nodomu. Proti, lai pēc kāda laika, kad, iespējams, viņi nejutīs mīlestību tā kā tagad, – lai arī tad viņi saglabātu tādas pašas savstarpējas attiecības kā iepriekš. Un tādēļ tika noslēgta savienība.
Taču, kas attiecas uz mūsu problēmām, lai arī šobrīd viņi neizjūt mīlestību, kāda tā bija grupas dibināšanas laikā, tomēr katram nepieciešams pārvarēt savas zināšanas un iet augstāk par zināšanām. Un tad, pateicoties tam, viss izlabosies. Un katrs tiesās biedru uz nopelnu kausa.
3. Bāls Sulams, Šamati 76. "Ar katru savu upuri upurē sāli"
Kad divi cilvēki viens otram dara labus darbus, nav šaubu, ka laikā, kad starp viņiem darbojas mīlestība, nav nepieciešama savienības noslēgšana. Taču vienlaikus mēs redzam, ka tieši tad, kad darbojas mīlestība, ir pieņemts noslēgt savienību. Un viņš [tas ir, Bāls Sulams] teica, ka savienība tiek noslēgta tam laikam, kas iestāsies vēlāk.
Tas nozīmē, ka tagad viņi noslēdz līgumu [par to], ka gadījumā, ja kādreiz iestāsies stāvoklis, kad katrs no viņiem domās, ka katra sirds nav vērsta pret otra, bet, ja viņiem ir līgums, tad šis līgums uzliek viņiem par pienākumu atcerēties savienību, kuru viņi savstarpēji noslēdza, tāpēc lai turpinātu arī šajā stāvoklī veco mīlestību.
Un tāda ir vārdu nozīme: “Ar katru savu upuri upurē 'takriv' sāli”, proti, ka visa tuvināšanās 'krevut' Radītāja darbā ir jātiek sasniegtai ar “sāls savienības” palīdzību.
4. Rabašs, 738. "Sāls savienība"
Savienības jēdziens ir pretrunā prātam. Kad viens paņem labas lietas no otra, viņiem ir jānoslēdz savienība.
Savienības noslēgšana ir nepieciešama tieši tad, kad katram ir pretenzijas un prasības pret otru, un tad var iestāties dusmu un strīdu stāvoklis. Tad savienība, kuru viņi noslēdza, uzliek viņiem par pienākumu saglabāt savstarpēju mīlestību un vienotību. Pastāv likums, ka ik brīdi, kad vienam rodas vēlme un tieksme nodarīt otram kaitējumu, viņiem ir padoms atcerēties savienību, kuru viņi noslēdza savā starpā.
Un tas uzliek viņiem par pienākumu saglabāt mīlestību un mieru. Un tāda ir vārdu nozīme: "Ar katru savu upuri upurē 'takriv' sāli", proti, jebkurai tuvināšanai 'krevut' darbā ir jābūt ar sāls savienības palīdzību, kas ir viss pamats.
5. Rabašs, 471. "Jūs visi šodien stāvat – 2"
Kad cilvēks jūt mīlestību pret Radītāju, saprotot šajā brīdī, ka viņam ir vērts atstāt citus mīlestības veidus Radītāja mīlestības dēļ. Tomēr vēlāk, kad atmoda aiziet no viņa un viņš vairs nejūt mīlestību pret Radītāju, viņš vēlas atgriezties pie citiem mīlestības veidiem, par kuriem viņš jau bija nolēmis, ka tos ir vērts atmest.
Tad cilvēkam ir jāievēro savienība un jārīkojas tāpat, kā tad, kad viņš juta mīlestību pret Radītāju, neraugoties uz to, ka tagad viņam nav nekādas sajūtas. Un šeit darbam ir jānotiek piespiedu kārtā, lai pakļautu sevi tai savienībai, kuru viņš noslēdza iepriekš.
6. Rabašs, 9. raksts (1984) "Cilvēkam vienmēr jāpārdod savas mājas sijas"
Ja šo sabiedrību dibinājuši konkrēti cilvēki, tajā brīdī, kad viņi bija sapulcējušies, noteikti bija kāds, kurš vēlējās dibināt tieši šo grupu, [un] viņš neapšaubāmi pārbaudīja šos cilvēkus, vai viņi tam ir piemēroti. Proti, ka katrā no viņiem ir mīlestības dzirkstis pret tuvāko. Tomēr dzirksts nevar aizdegt mīlestības gaismu, lai tā spīdētu katram atsevišķam cilvēkam. Tāpēc viņi toreiz piekrita, ka, pateicoties to savienošanai, no visām dzirkstīm kopā radīsies viena liela liesma.
Tāpēc arī tagad, pēc tam, kad viņš tos ir izsekojis, viņam [sevi] ir jāpārvar un jāsaka, – kā viņiem visiem toreiz, tajā brīdī, kad tika dibināta šī sabiedrība, bija viens viedoklis, – ka jāiet pa mīlestības ceļu pret tuvāko, – tāpat arī tagad. Un tajā brīdī, kad visi katru tiesās uz nopelnu kausa, no jauna iedegsies visas dzirkstis un no jauna būs viena liela liesma.
7. Rabašs, 5. vēstule
Jums ir jāvairo mīlestība starp biedriem. Un nav iespējams nonākt pie pastāvīgas mīlestības citādi, kā vien caur saplūsmi. Citiem vārdiem sakot, lai jūs abi savienotos stiprā saiknē. Bet tas var notikt tikai tad, ja jūs mēģināsiet novilkt ietērpu, kurā atrodas iekšējā dvēsele, un šis ietērps tiek dēvēts par mīlestību pret sevi. Un tikai šis ietērps šķir divus punktus.
Tajā pašā laikā, kad iet pa taisno ceļu, tad no diviem punktiem, kas tiek uzskatīti par “divām līnijām, kuras noliedz viena otru”, nonāk pie vidējās līnijas, kas iekļauj abas līnijas kopā. Taču, kad jūs sajutīsiet, ka atrodaties kara stāvoklī, ikviens zinās un jutīs, ka viņam nepieciešama biedra palīdzība, bet bez viņa kļūst vājāks arī viņa paša spēks. Tad, ja jūs saprotat, ka ir jāglābj sava dzīvība, ikviens dabiskā veidā aizmirst, ka viņam ir ķermenis, par kura uzturēšanu ir jārūpējas, un viņi abi savienojas vienā viedoklī – kā un ar ko uzvarēt ienaidnieku.
8. Rabašs, 34. raksts (1989) “Ko garīgajā darbā nozīmē miers”
Sacīts: “Kā gaismas priekšrocība no tumsas”. Proti, nav iespējams saņemt gaismu, ja nav trūkuma un vajadzības pēc gaismas.
Tāpēc, kad cilvēks redz, kā pasaules tautu īpašības viņā pretojas Radītājam, un cilvēks nevar paciest Israēla nīdēju sevī, – tad viņš apskauž Radītāju, un viņš neskatās ne uz kādiem kritumiem, kas viņam ir, un viņš dara visu, ko spēj, un sauc Radītāju, lai Viņš tam palīdzētu, lai spētu uzvarēt grēciniekus, kas ir viņā.
Un, pateicoties tam, ka viņš pārvar sevi un nebēg no kaujas lauka, Radītājs dod viņam savienību. Proti, noslēdz ar viņu savienību, lai būtu miers starp viņu un Radītāju, pateicoties tam, ka viņš saņem dāvanu no Radītāja – atdeves kelim. Un to dēvē, ka noslēdz savienību.
9. No Ramhala grupas statūtiem, Paduja, 1731. g.
Lūk, savienības vārdi, kurus uzņēmās grupas biedri, kas parakstījušies zemāk: ka pildīs tos Radītāja un Viņa Šhinas vienotības dēļ, jo viņi visi ir kļuvuši kā viens cilvēks šī darba – Radītāja darba – izpildīšanai, lai attiecībā uz visu šo darbu katrs no viņiem tiktu uzskatīts kā visi. Un lūk, ko viņi uzņēmās:
Lai šīs mācības nebūtu atlīdzības saņemšanas dēļ – ne no kādas samaksas gaidīšanas puses, ne no kādas domas puses vai, bail pat iedomāties, citu vēršanos, bet tikai svētās Šhinas labošanai un visa Israēla, Radītāja tautas, labošanai – lai sniegtu baudu savam Radītājam. Un nebūs viņiem par to citas atlīdzības, kā vien izpelnīties veikt vēl citus labojumus, tādus un citādus, gan Radītāja un Viņa Šhinas vienotībai, gan visa Israēla labošanai.
Lai šīs mācības nevienam no biedriem netiktu uzskatītas kā personīga labošana – pat ne kā grēku izpirkšana, bet tikai lai viņam būtu pilnīgs nolūks uz svētās Šhinas labošanu un uz visa Israēla labošanu.
10. "Zoar visiem", "Aharej mot", raksta "Lūk, cik labi un cik patīkami"
Un jūs, biedri, kas šeit atrodaties, kā bijāt jūs labvēlīgā mīlestībā pirms tam, tā arī kopš šī brīža un turpmāk nešķirsieties viens no otra tik ilgi, iekams Radītājs sāks priecāties kopā ar jums un pasludinās pār jums mieru, un pateicoties jums iestāsies miers pasaulē. Teiktais nozīmē: “Manu brāļu un manu tuvāko dēļ Tev lūdzu es mieru.”