1. Nodarbība: Desmitnieks kā saliedētības nosacījums

Nodarbības raksts: Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs), 28. raksts, 1986. gads, Nav kopienas, mazākas par desmit

Papildus citāti, lai sagatavotos 1. nodarbībai

1. Rabašs, 1. raksts, 2. daļa, 1984. g. ”Grupas mērķis – 2”

Nepieciešama sabiedrība, lai visi kopā būtu liels spēks, un mēs spētu strādāt kopā, lai atceltu vēlmi saņemt, ko dēvē par ļaunumu, jo tas mums neļauj sasniegt mērķi, kura dēļ tika radīts cilvēks.

Tādēļ sabiedrībai ir jāsastāv no atsevišķiem cilvēkiem, kuri pieturas vienotam viedoklim, ka tas ir jāsasniedz. Un tad no visiem šiem atsevišķiem cilvēkiem rodas vienots liels spēks, kas ļauj cīnīties ar sevi, jo katrs sevī ietver visus. Iznāk, ka katrs balstās uz lielu vēlmi – ka viņš vēlas sasniegt mērķi.

Un, lai būtu savstarpēja iekļaušanās vienam otrā, katram ir jāatceļ sevi citu labā. Un tas tiek īstenots, pateicoties tam, ka katrs redz sava biedra cienību, nevis viņa trūkumus. Tomēr tas, kurš domā, ka viņš ir nedaudz pārāks par biedriem, vairs nevar ar viņiem apvienoties.

2. Maor va-Šemeš", nodaļa Ekev 

Ir zināms, ka starp jebkuriem desmit cilvēkiem mājo Šhina, un tā ir pilnīga pakāpe, bet pilnīgai pakāpei ir galva (roš), rokas, kājas un papēži, kā zināms. Iznāk: ja katrs cilvēks grupā uzskata sevi par “neko“, viņš uzskata sevi attiecībā pret grupu par papēdi, bet viņi ir īpašība “roš” (galva), “guf” (ķermenis) un augstākie orgāni. Un, ja katrs sevi redz šādā veidā, viņi darbojas tā, lai viņiem atvērtos pārpilnības un visa labuma pasaulē vārti. Taču galvenais – ir tas taisnais, kurš spēj pieņemt īpašību „nekas“ vairāk par visiem, pateicoties kuram tiek piesaistīts viss labums.

3. Rabašs, 30. raksts 1988. g. “Ko prasīt no biedru sapulces”

Biedriem galvenokārt savā starpā jārunā par Radītāja diženumu. Tāpēc, ka atbilstoši Radītāja diženuma mēram, ko cilvēks iztēlojas, atbilstoši tam viņš dabiski atceļ sevi Radītāja priekšā. Mēs redzam dabā, ka mazais sevi atceļ lielā priekšā. …

Iznāk, ka tad, kad biedri runā par Radītāja diženumu, viņiem rodas vēlme sevi atcelt Radītāja priekšā, jo viņi sāk izjust tieksmi un spēcīgu vēlmi savienoties ar Radītāju. Un nepieciešams atcerēties, ka atbilstoši tam kādā mērā biedri spēj novērtēt Radītāja nozīmi un diženumu, viņiem vienmēr jāiet ticībā augstāk par zināšanām.

Proti, Radītājs ir augstāk, kā cilvēks spēj iztēloties savā prātā, un ir jāsaka, ka mums ir jātic ticībā augstāk par prātu, ka Viņš vada pasauli ar labvēlīgas vadības palīdzību. Ja cilvēks tic, ka Radītājs cilvēkiem vēl tikai labu, viņš sāk mīlēt Radītāju, līdz sasniegs stāvokli, “iemīli savu Radītāju ar visu sirdi un dvēseli”. Un tas cilvēkam ir jāsaņem no saviem biedriem. 

4. Rabašs. 251. „Par minjanu“

Mūsu viedie teikuši: „Jūs tiekat dēvēti par cilvēku, nevis pasaules tautas“, – jo viss viņu nodoms ir tikai saņemšanā sevis dēļ.

Un šo vārdu nozīme ir: „Kad Radītājs atnāk uz pulcēšanās namu un neatrod tur desmit“, – proti, lai tur būtu kāds, kurš lūdzas par īpašību „desmit“, tas ir, par Šhinu, lai tā paceltos no savas trimdas, jo, nodarbojoties ar vēlmi atdot, mēs paceļam Šhinu no pīšļiem. Taču, kad katrs rūpējas par savām personīgajām vajadzībām, „Radītājs dusmojas“.

Un viņš [tas ir, rabi Johanans] sniedz pierādījumu no panta, kurā teikts: „Kāpēc Es atnācu – un nav neviena cilvēka?“, – kurš rūpētos par vajadzībām, kas attiecas uz īpašību „cilvēks“, bet [katrs] uztraucas tikai par vajadzību piepildīšanu, kas attiecas uz dzīvniecisko. Tā vietā cilvēkam pastāvīgi jāsniedz sev atskaite, kam viņš tērē savu laiku un kura dēļ viņš pūlas, – jo viņam nav jārūpējas ne par ko citu, kā tikai par kopējo vajadzību.

5. Rabašs, 28. raksts, 1986. g. "Nav kopienas, mazākas par desmit"

Sacījuši viedie: „Visur, kur ir desmit, mājo Šhina.“ Zināms, ka Malhut tiek dēvēta par „desmito“. Tāpat ir zināms, ka nepietiekamības sajūta saņemšanā tiek dēvēta sfiras malhut vārdā, kas ir desmitā sfira, kura saņem Augstāko gaismu. Kura tiek dēvēta arī par „vēlmi saņemt“, un visi radījumi cēlušies tikai no tās. Lūk, kāpēc nav kopienas, mazākas par desmit, jo visi materiālie zari izriet no augstākajām saknēm. Saskaņā ar likumu: „Nav gaismas, kurā nebūtu desmit sfirot“ – tāpēc arī materiālajā pasaulē līdzīgi augstākajām pakāpēm netiek dēvēta par „kopienu“ un netiek uzskatīts par svarīgu, ja tur nav desmit.

6. Rabašs, 21. raksta 1986. g. "Par ticību, kas augstāka par zināšanām"

Pateicoties saplūsmei ar biedriem, var sasniegt jaunas īpašības, pateicoties kurām viņi spēs nonākt saplūsmē ar Radītāju. Un to visu var sacīt, kad viņš redz biedru cienīgumu. Tad var runāt par to, ka viņš mācīsies no viņu darbībām, taču, kad viņš redz, ka ir spējīgāks par viņiem, – šajā situācijā viņš vairs neko nevarēs saņemt no biedriem.

Un tādēļ [viedie] teica, ka tad, kad parādās ļaunā sākotne un rāda cilvēkam biedru zemiskumu, viņam jāiet augstāk par zināšanām. Tomēr nav šaubu, ka labāk un veiksmīgāk būtu, ja viņš spētu redzēt zināšanās, ka biedri stāv uz augstākas pakāpes nekā viņš. Un šādi var saprast lūgšanu, kuru mums sastādījis rabi Elimelehs. Un tur ir sacīts: “Dod mūsu sirdij spēju, lai ikviens redzētu biedru cienīgumu, nevis viņu trūkumus”. 

7. "Maor va-Šemeš", (nodaļa Vajehi)

Sanāksmē galvenais ir, lai visi būtu vienoti un kopā lūgtu tikai vienu – atrast Radītāju, tāpēc ka jebkuros desmit ir klātesoša Šhina. Un, protams, ja ir vairāk nekā desmit, tad ir lielāka Šhinas atklāšanās. Un lai katrs apvienojas ar biedru un nāk pie viņa, lai dzirdētu no viņa kaut ko par Radītāja darbu, un kā atrast Radītāju, un anulē sevi biedra priekšā, bet biedrs sevi viņa priekšā, un visi izdarīs tāpat. Un tā, vai citādi, kad sanāksme notiek ar šādu nodomu, lai nu kā, vēl vairāk, nekā telēns vēlas ēst, govs vēlas to pabarot. Jebkurā gadījumā Radītājs pietuvina Sevi viņiem un atrodas ar viņiem, un lielā žēlsirdība un labvēlīga žēlastība, kas atklāta visiem, lejupnāk pār Israēla sanāksmi.

8. Rabašs 40. vēstulē 

Pateicoties siržu berzēšanai, pat ja tās būtu spēkavīru sirdis, katrs izstaro siltumu no savas sirds sienām, bet siltums rada mīlestības dzirkstis, līdz no tām izveidojas mīlestības ietērps, un tad abi apsedzas ar vienu pārklāju, proti, viena mīlestība ietin un apsedz viņus abus, jo ir zināms, ka saplūsme savieno divus objektus vienā.

Un, kad sāk sajust biedra mīlestību, viņā nekavējoties mostas prieks un bauda. [...] Tāpēc, ka tas, ka biedrs viņu mīl – tas viņam ir kaut kas jauns, jo viņš vienmēr zināja, ka tikai viņš viens rūpējas par savu veselību un labumu. Bet tajā mirklī, kad viņš atklāj, ka biedrs rūpējas par viņu, tas viņā modina neaprakstāmu prieku, un viņš vairs nav spējīgs rūpēties tikai par sevi.

 9. Degel mahane Efraim, (Efraima apmetnes karogs). Nodaļa Vaethanan

Sacīts: “Radītājs ir Viens, un Israēls – viņi ir viens”, un tāpēc viņi ir saplūduši ar Radītāju, tāpēc ka Vienam ir patīkami saplūst ar vienu. Un kad tas notiks? Kad Israēls ir vienoti un saplūduši kopā pilnīgā vienotībā, tad tiks uzskatīti par vienu, un viņu vidū uzturēsies Radītājs, un Viņš – Viens. Taču, kad viņu sirds ir sašķelta un viņi ir atdalīti viens no otra, viņiem nav iespējams būt saplūsmē ar Vienu, un tur nav Radītāja klātbūtnes. Tad ir vieta svešiem dieviem. Un par to vēsta teiciens “un jūs, kas esat saplūduši”, proti, kad būsiet saplūduši un apvienoti viens ar otru, tad “visi būsiet dzīvi”. Un, kad viņi ir vienā vienotībā, tad Vienam ir patīkami saplūst ar vienu, un viņu vidū mājo Radītājs – Viens.

10. Bāls Sulams, "Raksts Grāmatas Zoar noslēgumam"

Tāpat kā Radītājs nedomā par sevi, vai Viņš eksistē vai vada savus radījumus, un tamlīdzīgas šaubas, tāpat arī tas, kurš vēlas līdzināties pēc formas, nedrīkst par šīm lietām domāt, jo viņam ir skaidrs, ka Radītājs par tām nedomā, jo nav lielākas atšķirības pēc formas kā šī.

Un tāpēc ikviens, kas par šīm lietām domā, protams, ir nošķirts no Radītāja un nekad nenonāks līdz formas līdzībai. Un tādēļ sacīja mūsu viedie: 'Lai visi tavi darbi ir Debesu dēļ', citiem vārdiem, saplūsme ar Debesīm, – nedari neko, kas neved pie šī saplūsmes mērķa. Proti, lai visas tavas darbības būtu, lai dotu un palīdzētu savam tuvākajam. Un tad tu nonāksi pie formu līdzības ar Debesīm: kā Radītājam visas Viņa darbības ir, lai dotu un palīdzētu Savam tuvākajam, tāpat arī tev visas tavas darbības būs, tikai lai dotu un palīdzētu savam tuvākajam, kas ir pilnīga saplūsme.