4. nodarbība: Galvojums desmitniekā
Mācību nodarbības materiāls: Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs), Šodien jūs visi stāvat, 19. raksts, 1984. g.
1. Bāls Sulams, "Galvojums"
Un tajā ir galvojuma būtība, kad viss Israēls kļuva par galvotājiem cits par citu. Jo viņiem netika dota Tora, kamēr netika pajautāts katram no Israēla, vai viņš piekrīt uzņemties mīlestības pret tuvāko bausli atbilstoši vārdiem “Mīli tuvāko kā sevi pašu”, pilnā apjomā [...]
Citiem vārdiem sakot, katram cilvēkam no Israēla ir jāuzņemas rūpes un darbs katra cilvēka labā no tautas, lai piepildītu visas viņa vajadzības ne mazāk, kā cilvēkā ielikts rūpēties par savām paša vajadzībām.
Un pēc tam, kad visa tauta vienbalsīgi piekrita, sakot: “Izdarīsim un sadzirdēsim”, katrs cilvēks no Israēla kļuva par galvotāju par to, lai nevienam no tautas nekā netrūktu, un tad viņi kļuva cienīgi saņemt Toru – taču ne agrāk.
2. Bāls Sulams, "Galvojums"
Šajā vispārējā galvojumā katrs cilvēks no tautas tiek atbrīvots no visām rūpēm par sava paša ķermeņa vajadzībām un var pildīt bausli “Mīli tuvāko kā sevi pašu” pilnā apjomā un atdot visu, kas viņam ir, ikvienam, kam tas nepieciešams, jo vairs nebaidās par sava paša ķermeņa pastāvēšanu. Jo viņš zina un ir pārliecināts, ka viņam apkārt ir 600 000 mīlošu un uzticamu cilvēku, kas ir gatavi par viņu parūpēties
3. Bāls Sulams, "Galvojums"
Viedais izskaidroja galvojuma būtību ar līdzību par diviem laivā peldošiem cilvēkiem. Viens no viņiem sāka urbt zem sevis, taisot laivā caurumu. Biedrs viņam sacīja: “Kāpēc tu urb?” Otrs atbildēja: “Kāda tev daļa? Es taču urbju zem sevis, nevis zem tevis!” Un viņš tam sacīja: “Muļķi! Mēs taču abi divatā iesim bojā šinī laivā!”
4. Bāls Sulams, "Galvojums"
Galvotāji cits par citu – kā ievērošanas, tā neievērošanas ziņā.
Jo ievērošanas ziņā – proti, ja viņi ievēro galvojumu, līdz pat tam, ka katrs rūpējas un piepilda visas biedru vajadzības, – iznāk, ka, pateicoties tam, viņi spēj pildīt Toru un baušļus pilnībā, proti, sniedzot baudu savam Radītājam. [...]
Un tāpat arī neievērošanas ziņā – proti, ja daļa tautas nevēlas ievērot galvojumu, vēloties palikt iegrimuši egoistiskā mīlestībā, viņi liek pārējai tautai palikt iegrimušiem savā riebeklībā un zemiskumā, nerodot nekādu izeju, lai izkļūtu no sava netīrā stāvokļa.
5. Likumu krājums (Hošen Mišpat), Galvotāja likumi
Tieši caur galvojumu, kurā visi tiek uzskatīti par vienotu veselumu, – tieši caur to tiek sasniegts galvenais Toras izpildīšanā. Jo galvenais mīlestībā un vienotībā – ir attiecībā uz vēlmi, kad katrs apmierina savu biedru, un starp viņiem nav nekādas atšķirības vēlmē, un visi iekļaujas vienā vēlmē, un ar tās palīdzību iekļaujas Augstākā vēlmē, kas arī ir galīgā vienotība.
6. Rabašs, 42. vēstule
Sacīts: “Un izvietojās tauta [pretī kalnam] kā viens cilvēks ar vienu sirdi”, kas nozīmē, ka visiem bija viens mērķis – Radītāja labā. [...]
Un nepieciešams saprast, kā var būt “kā viens cilvēks ar vienu sirdi”, jo ir zināms, ka viedie ir teikuši: “Kā viņu sejas nav līdzīgas viena otrai, tā arī viņu viedokļi nav līdzīgi viens otram.” Un kā var būt “kā viens cilvēks ar vienu sirdi”?
Atbilde: ja mēs sakām, ka katrs rūpējas par savu vajadzību, sanāk, ka nav iespējams būt “kā viens cilvēks”, jo “viņi nav līdzīgi”. Tomēr, ja visi ir atcēluši savu personīgo varu un visi rūpējas tikai par Radītāja labumu, – tad vairs nepastāv viņu privātie viedokļi, jo viss privātais ir atcelts, un viņi visi ir iegājuši Vienīgā varā.
7. “Noam Elimelehs”, Rozes krājums
Cilvēkam vienmēr jālūdzas par savu biedru, jo savā labā viņš nevar daudz izdarīt, jo ieslodzītais nevar sevi atbrīvot no cietuma. Taču biedra dēļ viņš atbildi saņem ātri. Un katram ir jālūdzas par biedru. Un sanāk, ka katrs strādā otra labā, līdz viņi visi saņem atbildi. [...]
Galvotāji “arevim” viens par otru, kas nozīmē “saldums” “arivin”, [...] jo viņi pasaldina viens otram ar savām lūgšanām, – kad lūdzas katrs par biedru, un, pateicoties tam, viņi saņem atbildi.
8. Rabašs, 15. raksts (1986) "Daudzu lūgšana"
Un padoms ir, lai lūgtu par visu sabiedrību kopumā, proti, visu, ko viņš jūt, ka viņam trūkst un lūdz piepildījumu, tas ir, viņam nav jāsaka, ka viņš ir izņēmums no sabiedrības. Proti, ka viņam pienākas vairāk lietu, nekā ir visai sabiedrībai. Bet “es dzīvoju savas tautas vidū”. Proti, es lūdzu par visu sabiedrību, tāpēc ka es gribu nonākt stāvoklī, kad es neparko nerūpēšos sevis dēļ, bet [rūpēšos] tikai par to, lai būtu bauda Radītājam. Tādā gadījumā, kāda man atšķirība, vai Radītājam ir bauda no manis, vai arī to pašu baudu Viņš var saņemt no citiem.
Proti, viņš lūdz Radītāju, lai Viņš mums dod tādu sapratni, ko dēvē “viss debesu dēļ”, kas nozīmē, ka viņš pats būs pārliecināts, ka viņš nemāna sevi tajā, ka vēlas atdot Radītājam. Jo, patiešām, iespējams, viņš domā tikai par savu egoistisko mīlestību, proti, lai viņš justu labvēlību un baudu.
9. Rabašs, 4. raksts (1984. g.) “Cilvēks lai palīdz tuvākajam”
Ir viena lieta, kas ir kopīga visiem, proti, tas, kas attiecas uz gara stāvokli (burtiski, “noskaņojumu”), kā sacīts: “Rūpes cilvēka sirdī – lai izsaka tās citiem.” Tāpēc, lai cilvēkam būtu pacilāts gara stāvoklis, viņam nepalīdzēs ne bagātība, ne prāts, nekas tml.
Taču cilvēks var palīdzēt otram tieši ar to, ka viņš redz, ka otrs ir zemā stāvoklī, jo, kā sacīts: “Nevar cilvēks pats sevi izglābt no cietuma”, taču tieši biedrs spēj izraisīt viņam pacilātu gara stāvokli.
Proti, biedrs paceļ viņu no stāvokļa, kurā viņš atrodas – dzīvības gara stāvoklī. Un viņš no jauna sāk gūt pārliecības spēku dzīvē un bagātībā. Un viņš sāk [just], it kā, viņa mērķis patlaban viņam būtu tuvs.
No tā izriet, ka ikvienam jāpievērš [tam] uzmanība un jādomā par to, kā viņš var palīdzēt biedram, lai sagādātu viņam pacilātu gara stāvokli. Tāpēc ka tas, kas attiecas uz gara stāvokli – katrs var atrast savā biedrā trūkuma “hisrona” vietu, kuru viņš spēj piepildīt.
10. Ramhals, Drušei 24 Kišutei Kala (Līgavas rotas)
“Tu visa esi skaista, mana draudzene. Ikviena dvēsele slavēs Radītāju.” Taču, lai sasniegtu pilnību, nepieciešams, lai tai pievienotos arī pārējās dvēseles, kuras visas tajā kļūs par vienotu veselumu, un iemirdzēsies Šhina dižā labojumā. Un tad piepildīsies sacītais: “Tu visa esi skaista, mana draudzene,” un nepaliks nekādas nepilnības, jo ar galvojuma spēku cilvēks veic labojumus otra labā, un tādējādi izlabojas viss.