2. nodarbība: Jūs radījāt Mani
Nodarbības raksts: Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs), 25. raksts, 1985. g., Visā ir jāizšķir gaisma un kli
Papildus citāti lai sagatavotos 2. nodarbībai
1. Rabašs, 76. vēstule
„Ja pēc Maniem likumiem rīkosieties un Manus baušļus ievērosiet, un darīsiet tos.” Un grāmata Zoar jautā: „Pēc tam, kad jau ir teikts rīkosieties un ievērosiet, kāpēc vēl „un darīsiet tos”?” Un atbild: lieta tāda, ka tas, kurš pilda Toras baušļus un iet Viņa ceļus, it kā rada Viņu augšienē. Sacīja Radītājs: „It kā būtu radījis Mani.” Un tāda ir vārdu „un darīsiet tos” būtība – „it kā jūs būtu radījuši Mani”.
2. Rabašs, 588. "Augstākā Malhut kļūst par zemākā Keteru"
Grāmatā Zoar tiek skaidrots: "“Un darīsiet tos” jālasa nevis “tos” ‘otam’, bet “jūs” ‘atem’, it kā jūs būtu tos radījuši", un komentārā Sulams tiek skaidrots: pateicoties vajadzībai, lai Radītājs tos piepildītu, zemākie izprot Devēju caur to, ka saņem labumu no augstākā. Tajā pašā laikā, ja saņēmējs neko nesaņem no Devēja, no kurienes viņš var zināt, ka ir Devējs? Un to dēvē: “Pēc Tavām darbībām mēs iepazīstam Tevi.”
3. Rabašs. 30. raksts (1990) „Ko garīgajā darbā nozīmē, ka likums un tiesiskums ir Radītāja vārds”
Sacīts: „Bet tas, kurš pilda Toras baušļus un iet Viņa ceļus, it kā būtu radījis Viņu augšienē.” Sacīja Radītājs: „It kā būtu radījis Mani.” Un viņi Viņu nodibināja. Un tāpēc „un darīsiet tos” par likumu un tiesiskumu, un tas ir Zeir Anpins un Malhut. Proti, kā teikts iepriekš, pateicoties tam, ka pilda Toras baušļus un iet Viņa ceļus, cilvēks izraisa savas dvēseles saknē, proti, Malhut augšienē, lai tā kļūtu atdeves dēļ, līdzīgi Zeir Anpinam, un to dēvē par „vienotību”. Iznāk, ka „un darīsiet tos” būtība – ar to tiek domāts veikt šo Zeir Anpina un Malhut vienotību, kurus dēvē „likums un tiesiskums”. Un vēl to dēvē par „Radītāja un Viņa Šhinas vienotību”. Un šī ir tā darbība, kuru radījumiem ir pienākums veikt.
Iznāk, ka tā būtība ir – tā kā tie ir divi vārdi, radījumiem jāveic šī vienotība, lai tie kļūtu par vienu. Bet, kad visi radījumi nonāks pie savas pilnības, proti, visi izlabos – katrs savas dvēseles sakni, tad piepildīsies „tajā dienā būs Radītājs un Viņa vārds – viens”. Un šī ir tā darbība, par kuru sacīts: „Un darīsiet tos.”
4. Rabašs, 76. vēstule
Galvenais, kāpēc nepieciešama Toras studēšana un baušļu pildīšana, ir, lai piesaistītu Viņa Vaiga gaismas atklāšanos lejā. Un tas ir kā „tās gaisma atgriež pie avota”, kas atklājas ar izvēles palīdzību un kad nodarbojas lišma. Un tad piepildās tas, ko sacīja rabi Meirs: „Tam, kurš studē Toru lišma, atklāj Toras noslēpumus” utt. Kas nozīmē, ka Radītāja Valstība atklājas lejā. Un tāda ir teiktā „un darīsiet tos – it kā jūs būtu radījuši Mani” būtība.”
5. Rabašs, 47. raksts (1991) „Ko garīgajā darbā nozīmē, ka labā un kreisā ir pretrunā viena otrai”
Sacīts: „Un darīsiet tos”, tāpēc ka sāk ar darbību un beidz ar darbību. Taču starp tām ir atšķirība. Proti, pirms tam, kad viņš izpelnījās atdeves kelim, vai pēc tam, kad viņš izpelnījās atdeves kelim. Tas nozīmē, ka, pateicoties darbībām, viņš izpelnās kelim, bet pēc tam, pateicoties darbībām, viņš izpelnās gaismu. Un to dēvē: „Lai jūs izprastu visu, ko darīsiet.” Proti, pēc tam viņš izpelnās īpašību „izpratīs un izzinās Mani”.
6. Rabašs, 940. "Punkts sirdī"
Kad tika sagrauts Templis, sacīts: “Un uzcels Man Templi, un Es iemājošu viņos.” Tiek domāts punkts sirdī, proti, jābūt Tempļa vietai, lai Radītāja gaisma tajā mājotu, kā sacīts: „Un Es iemājošu viņos.” Tāpēc cilvēkam jācenšas uzbūvēt savu svētuma ēku.
Un šai ēkai jābūt piemērotai tam, lai tajā ieietu augstākā labvēlība, kuru dēvē par labvēlību, kas tiek nodota no Devēja saņēmējam. Taču, kā zināms, saskaņā ar likumu jābūt īpašību līdzībai pēc formas starp Devēju un saņēmēju, proti, arī saņēmējam jābūt nodomā atdeves dēļ, līdzīgi Devējam.
Un to dēvē par darbības stāvokli, kā sacīts: “Un uzcels Man Templi”, kur darbība attiecas uz kli, nevis uz gaismu. Jo gaisma attiecas uz Radītāju, un tikai darbība attiecas uz radījumiem.
7. Rabašs, 557. "Par atstaroto gaismu"
Augstākās gaismas cilvēkam jau ir gatavas, un to dēvē: „vairāk, nekā telēns vēlas zīst [pienu], govs vēlas to pabarot”, un mums nepieciešama tikai kli. Bet šī kli pēc samazinājuma tiek dēvēta par „ekrānu un atstaroto gaismu”. Un tā ir savienojošais [posms] starp augstāko un zemāko, proti, ar tās palīdzību zemākais savienojas ar augstāko.
Tajā pašā laikā, kad nav šī savienojošā [posma], zemākais nevar redzēt augstāko, un tiek uzskatīts, ka augstākais attiecībā pret zemāko it kā realitātē vispār neeksistē. Tāpēc tādā mērā, kādā cilvēks sāk strādāt Debesu dēļ, viņš arī saņem saikni ar augstāko gaismu, un šīs saiknes lielums nosaka viņa izpratnes lielumu.
8. Rabašs, 26. raksts (1986) "Tuvais ceļš un tālais ceļš"
Sacīja mans tēvs un skolotājs Bāls Sulams, ka vieta, kur atklājas Radītājs, tiek dēvēta par Šhinu (mājokli), bet Radītājs tad ir – Klātesošais (Šohen). Bet Viņš tiek šādi dēvēts vietā, kur ir tas, kurš Viņu izprot. Tādā gadījumā, sacīja Bāls Sulams, Šohens un Šhina – būtībā nav divas lietas, bet viena. Citiem vārdiem sakot, Šohens – tā ir gaisma bez kli, bet Šhina – vieta, kur atklājas Radītājs. Tādējādi, kas ir tajā vietā, kur atklājas Radītājs? Tikai Viņš, un nekas cits. Tomēr, kā teikts, ir jēdzieni gaisma un kli – citiem vārdiem sakot, ir kli, kas izprot gaismu.
Tātad, kas tā ir par vietu, kuru Radītājs izvēlējies, lai tur nostiprinātu Savu vārdu? Saskaņā ar kabalas zinātni, mums jāizlabo savas saņemošās kelim, lai sniegtu baudu Radītājam. Būtība šeit ir līdzībā pēc formas, pateicoties kurai šajā vietā atklājas Radītāja vārds.
9. Rabašs, 76. vēstule
Zināms, ka „zeme ir pilna Viņa godības”. Un tā ir jātic katram cilvēkam, kā sacīts: „Es piepildu debesis un zemi.” Taču Radītājs veic apslēptību, lai to nevarētu redzēt, tādēļ, lai būtu izvēle, un tad ir vieta ticībai – ticēt, ka Radītājs „piepilda visas pasaules un pārvalda visas pasaules”. Un pēc tam, kad cilvēks nodarbojas ar Toru un baušļiem un pilda izvēles bausli, tad Radītājs atklāj sevi cilvēkam, un tad viņš redz, ka Radītājs valda pār pasauli.
Iznāk, ka tad cilvēks rada Ķēniņu, lai valdītu pār viņu. Tas nozīmē, ka cilvēks jūt Radītāju – ka Viņš valda pār visu pasauli. Un to dēvē: ka cilvēks ieceļ Radītāju par Ķēniņu pār sevi. Jo visu laiku, kamēr cilvēks nav nonācis pie šādas sajūtas, sanāk, ka Radītāja valstība ir apslēptībā. Un par to mēs sakām: „Tajā dienā būs Radītājs viens un Viņa Vārds – viens”, proti, ka atklāsies Viņa Valstības godība pār mums.
10. Bāls Sulams, Šamati, 57. „Pietuvinās viņu Viņa vēlmei”
Mums ir jāpamodina vēlme augšienē nodot uz leju. Jo vēl nepietiek ar to, ka mums ir vēlme, bet jābūt labvēlīgai vēlmei arī no Devēja puses.
Un, lai gan augšienē kopumā pastāv vēlme sniegt baudu Saviem radījumiem, tomēr Viņš gaida mūsu vēlmi, lai tā atmodinātu Viņa vēlmi. Proti, ja mēs nespējam atmodināt Viņa vēlmi, tā ir pazīme, ka vēlme no saņēmēja puses pagaidām vēl nav pilnīga.