5. nodarbība: Lūgšana no desmitnieka

Mācību materiāls: Baruhs Šaloms Alevi Ašlags (Rabašs), Daudzu lūgšana,15. raksts, 1986.

1. Rabašs, 17. raksts (1984, 2. daļa) "Grupas sapulces kārtība"

Vispirms, kad pulcējas kopā, jāslavē biedri, [jācildina] katra biedra svarīgumu. Un atbilstoši tam, kādā mērā viņš vērtē grupas diženumu, viņš to var cienīt. Un pēc tam viņam ir jālūdzas. Proti, katram sevi jāpārbauda, cik daudz spēka viņš iegulda grupas labā. Un tad, kad viņi redz, ka viņiem nav spēka vismaz kaut ko darīt grupas labā – ir vieta lūgšanai, lai Radītājs viņam palīdzētu un dotu viņam spēku un vēlmi strādāt ar mīlestību pret tuvāko.

2. Rabi Nahmans no Breslavas, "Likumu krājums"

Lūgšanu nams tiek dēvēts par pulcēšanās namu, kur pulcējas visas dvēseles, pateicoties lūgšanai, kad tur lūdzas. Tāpēc, ka lūgšana ir dvēseles (nefeš) īpašība. Un tāpēc galvenā lūgšana ir pulcēšanās namā un sabiedrībā. Tāpēc, ka galvenais dvēseles pacēlumā un tās pilnīgumā ir, kad visas dvēseles iekļaujas viena otrā un kļūst par vienu veselumu, tāpēc ka tad tās paceļas svētumā, jo svētums ir vienots. Un tāpēc lūgšana, tas ir, dvēseles īpašība, galvenokārt ir atkarīga no dvēseļu apvienošanās. Tāpēc pirms lūgšanas ir jāuzņemas izpildīt bausli “mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, tāpēc ka lūgšanas vārdus var izrunāt ne citādi, kā tikai, pateicoties pasaulei, kad mēs apvienosimies ar visām Israēla dvēselēm. Tāpēc galvenā lūgšana ir sabiedrībā, nevis vienatnē, lai nebūtu katrs pats par sevi, kas ir pretēji svētumam. Tikai nepieciešams savienot kopā svēto sabiedrību, un [viņi] kļūs par vienu veselumu. Un tā ir lūgšana sabiedrībā, tieši pulcēšanās namā, kur dvēseles pulcējas un apvienojas, un šāda ir pilnīga lūgšana.

3. Pārdzimšanas riņķojumu vārti. Priekšvārds, 38. punkts

Brīdināja mans skolotājs mani un visus manus biedrus, ar kuriem mēs bijām vienā grupā, lai mēs uzņemtos pildīt bausli “mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”, un katrs apņēmās nodomu (savā sirdī) mīlēt katru no Israēla kā savu dvēseli. Un, pateicoties tam, pacelsies viņa lūgšana kopā ar visu Israēlas sabiedrību, un spēs pacelties un izpildīt labošanu augšienē. Taču attiecībā uz mūsu biedru mīlestību katram no viņiem ir jāiekļaujas, it kā viņš ir viens šo biedru orgāns. Un par to mans skolotājs mani ļoti brīdināja.

4. Ravs Menahems Mendels no Kockas, "Mīlestība pret pasauli"

Cilvēks, kurš lūdzas par biedru, kļūst par gaismas kanālu, lai nodotu to biedram, un, pateicoties viņam, gaisma plūst cauri, un viņš automātiski saņem atbildi pirmais. No tā kļūst saprotams teiciens "svētījošais tiek svētīts", jo svētījošais kļūst par gaismas kanālu, un tāpēc viņš tiek svētīts. [...]

Tāpēc ka "braha", svētība – ir no vārda "briha", baseins, dīķis, proti, tas ir kā labo ietekmju kanāls. Un tas [notiek] tieši tad, ja svētījošais un svētījamais mīl viens otru un starp viņiem valda patiesa vienotība un pilnība, – tad viņi atmodina augstāko kanālu, lai spētu atdot caur taisno, – un tas ir ceļš (ivr. a-švil).

5. Rabašs, 15. raksts (1986. g.) “Daudzu lūgšana”

Sapratīsim, kāds ir daudzu lūgšanas svarīgums, kā sacīts: „Savas tautas vidū es dzīvoju”, par ko grāmata Zoar vēsta: „Un tāpēc cilvēkam nekad nav jāatdalās no tautas, jo Radītāja žēlsirdība vienmēr atrodas pār visu tautu kopā”. Un būtība tam ir tāda, – ja cilvēks lūdz Radītājam, lai Viņš dotu viņam atdodošās kelim, kā sacīja mūsu viedie: „Kā Viņš ir žēlsirdīgs, tāpat arī tu esi žēlsirdīgs”, tad cilvēkam jālūdz par visu sabiedrību, jo tad ir skaidrs, ka viņa nodoms ir – lai Radītājs dotu viņam tīras atdeves kelim, kā sacīts iepriekš: „jo Radītāja žēlsirdība vienmēr ir pār visu tautu kopumā”. Kā zināms, „no augšienes nedod pusi”, kas nozīmē, ka, tad kad no augšienes dod labumu lejup, tas paredzēts visai sabiedrībai.

6. Rabašs, 15. raksts (1986. g.) “Daudzu lūgšana”

Taču padoms ir tāds, lai lūgtu par visu sabiedrību kopumā, proti, visu, ko viņš jūt, ka viņam trūkst un lūdz piepildījumu, – proti, viņam nav jāsaka, ka viņš ir izņēmums no sabiedrības. Proti, ka viņam pienākas vairāk lietu, nekā ir visai sabiedrībai. Taču „savas tautas vidū es dzīvoju”. Proti, es lūdzu par visu sabiedrību, tāpēc ka es vēlos nonākt stāvoklī, kad es nekādā veidā nerūpēšos par sevi, bet [rūpēšos] tikai par to, lai būtu bauda Radītājam. 

7. Bāls Sulams, „Nav laiks pulcināt ganāmpulku”

Un tāda ir lūgšanas sabiedrībā būtība, jo vientuļnieks nedrīkst iziet no sabiedrības un lūgt par sevi, pat lai sniegtu baudu savam Radītājam, bet drīkst tikai par visu sabiedrību. [...] Tas, kurš iziet no sabiedrības, lai lūgtu par savu personīgo dvēseli, neveido, bet, gluži otrādi, noved pie savas dvēseles sagrāves, kā sacīts: „Ikviens lepnais...”

Nav iespējams iedomāties to, kurš izgājis no sabiedrības, bez lepnības ietērpa, un bēda tam, kurš nodara postu savai dvēselei.

8. Rabašs, 7. raksts (1986), "Daudzu lūgšanas svarīgums"

Sabiedrības lūgšana paceļas pie Radītāja, un Radītājs rotājas ar šo lūgšanu. Jo tā paceļas pa vairākiem ceļiem. Tāpēc, ka viens lūdz žēlastību 'hasadim', otrs – varonību 'gvurot', trešais – žēlsirdību 'rahamim'. Un tā iekļauj sevī vairākas puses, proti: labo, kreiso un vidējo… Un, tā kā tā iekļauj sevī vairākus veidus un puses, tā kļūst par vainagu un tiek uzlikta uz Taisnā galvas, kurš atdzīvina pasaules, proti, Jesod, kurš nodod visas glābšanas Nukvai, bet no viņas – visai sabiedrībai.

9. “Zoar visiem”, “Priekšvārds grāmatai Zoar”, “Tora un lūgšana”, 183. p.

Lūgšana, ko mēs raidām, ir svētās Šhinas labošana, lai tai piesaistītu labvēlības piepildījumu, kas to atbrīvo no visiem trūkumiem. Tieši tāpēc visi lūgumi ir daudzskaitlī, tādi kā: “Un apdāvini mūs ar Tavu zinību”, “un atgriez mūs, Tēvs mūsu, pie Tavas Toras”.

Lūgšana tiek raidīta par Izraēla kopību, un viss, kas ir svētajā Šhinā, ir visam Israēlam, un viss, kas tai pietrūkst, pietrūkst visam Israēlam. Tādējādi kad mēs lūdzam par visu Israēlu, mēs lūdzam par svēto Šhinu, tāpēc ka tas ir tas pats. Un tāpēc pirms lūgšanas mums ir jāredz, kas trūkst Šhinai, lai zinātu, ko tajā nepieciešam labot un ar ko to piepildīt.

10. Rabašs, 7. raksts (1986), "Daudzu lūgšanas svarīgums"

Kad cilvēks atnāk attīrīties, proti, viņš vēlas, lai Radītājs Viņu pietuvinātu Sev un dotu viņam atdeves kli, pateicoties tam, viņš izpelnīsies saplūsmi, – sanāk, ka viss, ko viņš vēlas, lai augstākā labvēlība atklātos atdeves dēļ, proti, viņš vēlas, lai no augšienes viņam dotu spēku, lai viņam būtu spēja vienmēr palikt svētumā, kas ir saplūsmes stāvoklis. Tad viņa lūgšana kļūst par vainagu, par valdnieka kroni, jo tad tiek atzīts Valdnieka svarīgums. Un tāda ir nozīme tam, ko grāmata Zoar saka, ka lūgšana "kļūst par vainagu un tiek likta uz taisnā galvas, kurš atdzīvina pasaules", proti, jesod, kurš nodod visus atbrīvojumus nukvai, un no tās visai sabiedrībai. Pateicoties lūgšanai augstākā labvēlība tiek nodota zemākajiem, un tad atklājas labvēlība un bauda. To dēvē par vainagu, par valdnieka kroni, par Valdnieka svarīgumu.