7. Ko nozīnē darbā - ieradums kļūst par otro dabu
Dzirdēts 1943. gadā
Pateicoties ieradumam, kad cilvēks pierod pie kaut kā, šis objekts vai parādība viņam kļūst par otro dabu. Tāpēc nav tādas parādības, kuras realitāti cilvēks nevarētu sajust. Tas ir neskatoties uz to, ka cilvēkam nav nekādas sajūtas šajā parādībā, tomēr, pierodot, cilvēks nonāk pie sajūtām.
Un jāzina, ka starp Radītāju un radījumu ir atšķirība sajūtu ziņā, jo radījumiem ir sajūtošais un sajūtamais, izzinošais un izzināmais, citiem vārdiem sakot, mums ir sajūtas īpašība,kas kopīga ar kādu realitāti. Tajā pašā laikā realitāte bez saprātīgā - ir tikai pats Radītājs, attiecībā pret kuru “[cilvēka] doma ir pilnīgi nespējīga Viņu saprast”.
Tajā pašā laikā cilvēka visa realitāte [tiek uztverta] caur tā izjūtošo realitāti. Tāpat šīs realitātes patiesība tiek vērtēta kā patiesība tikai attiecībā pret to, kurš šo realitāti izjūt. Citiem vārdiem sakot, tas, ko izjūtošais viņā jūt, viņam tā ir patiesība. Tas ir, ja viņš jūt realitātes rūgto garšu, citiem vārdiem sakot, viņš jūtas noteiktā stāvoklī, kurā viņš konstatē, ka jūtas slikti, un viņš cieš no šī stāvokļa, šo cilvēku darbā sauc par grēcinieku `raša', tā kā viņš apsūdz 'maršija' Radītāju. Galu galā Viņu sauc par labo un labu darošo, jo Viņš pasaulei dod tikai labu, un attiecībā uz cilvēka izjūtu cilvēks jūt, ka no Radītāja saņēmis pretējo, t.i. stāvoklis, kurā viņš atrodas, ir sliktais.
Un no teiktā vajadzētu saprast mūsu viedo vārdus: "Pasaule ir radīta vai nu absolūtiem grēciniekiem, vai absolūti taisnīgiem cilvēkiem." Izskaidrojums tam ir tāds, kā minēts iepriekš: vai nu viņš garšo un jūt labu garšu pasaulē, un tad viņš attaisno Radītāju un saka: "Radītājs dod pasaulei tikai labu." Vai arī, ja viņš izjūt un sajūt rūgtu piegaršu pasaulē, tad viņš ir - grēcinieks "raša", jo apsūdz "maršija" Radītāju .
Izrādās, ka visu mēra pēc cilvēka sajūtām. Savukārt pie Radītāja nevar runāt par visām šīm sajūtām, kā teikts Vienotības dziesmā: "Kas tu biji, tas vienmēr paliksi, tevī nebūs ne trūkuma, ne pārmērības." Tāpēc visas pasaules un visas izmaiņas notiek tikai attiecībā uz saņemošajiem, saskaņā ar cilvēka izpratni.