"Kad apvienojamies, notiek brīnumi."

1. Rabašs, 68. vēstule
Hanuka bija garīgs brīnums, bet garīgajā nepieciešams jautāt “kas”, citādi brīnums nav jūtams. Tāpēc viņi jautāja: “kas ir Hanuka?”. Lai katrs jautā par garīgo brīnumu. Proti, lai vispirms viņš uzzina, kas ir garīgā trimda, un pēc tam viņš var izpelnīties garīgo atbrīvošanu.
Un tāpēc to vajadzētu izplatīt publiski, lai rosinātu ieinteresētību katrā, citādi nevar izjust ne trimdu, ne atbrīvošanu.

2. Rabašs, 638. “Cilvēka ļaunuma sākotne”
To, kas atrodas augstāk par dabu, dēvē par brīnumu.
Taču visi brīnumi tiek saukti Radītāja vārdā, proti, to uzskata par atmošanos no augšienes, nevis atmošanos no lejas, jo zemākais nespēj paveikt kaut ko, kas atrodas augstāk par dabu, bet, lai viņam izdarītu brīnumu, cilvēkam ir jālūdz, lai viņam izdara brīnumu.

3. Rabašs, 11. raksts (1990. g.) “Ko garīgajā darbā nozīmē, ka hanukas gaismekli novieto pa kreisi no ieejas”
Par brīnumu dēvē to, ko cilvēks nespēj sasniegt, proti, nav iespējams sasniegt, bet ir jābūt brīnumam no augšienes, un tikai šādā veidā to dēvē par “brīnumu”.

4. Rabašs, 68. vēstule
Garīgais atrodas trimdā zem materiālā varas.
Un cilvēkam nav iespējas no šīs trimdas iziet, – tikai Radītājs viņu var izvest, kā sacīja mūsu viedie: “Cilvēka ļaunuma sākotne viņu pieveic katru dienu, un meklē, kā viņu nonāvēt.... Un, ja Radītājs viņam nepalīdzētu, viņš neizturētu.” No tā mēs redzam, ka tikai Radītājs var palīdzēt, tāpēc to dēvē par “brīnumu”.

5. Rabašs, 24. raksts (1988) “Ko garīgajā darbā nozīmē: “Apslēptais – Radītājam, bet atklātais – mums””
Cilvēkam “jāiededz”, veicot darbības, līdz liesma celsies pati, un nevis ar cilvēka spēku, – bet “pati” nozīmē “ar Radītāja spēku”.

6. Rabašs, 9. raksts (1984) “Cilvēkam vienmēr jāpārdod savas mājas sijas”
Katrā no viņiem ir mīlestības dzirkstis pret tuvāko. Tomēr dzirksts nevar aizdegt mīlestības gaismu, lai tā spīdētu katram atsevišķam cilvēkam. Tāpēc viņi toreiz piekrita, ka, pateicoties to savienošanai, no visām dzirkstīm kopā radīsies viena liela liesma.

7. Rabašs, 15. raksts (1991. gads) “Ko garīgajā darbā nozīmē svētība, “radījis man brīnumu šajā vietā””
Cilvēkam sevi jāpieradina pie visa – jāveic salīdzinājums starp ciešanu laiku un baudas laiku, un jāpateicas par brīnumu, ka izglābis viņu no ciešanām uz baudas stāvokli. Un tad viņam būs iespēja pateikties Radītājam un gūt baudu jaunās kelim, kas viņam tagad pievienojušās, kad viņš salīdzina savā starpā šos divus periodus. Pateicoties tam, cilvēks darbā var virzīties uz priekšu.
Un tas, kā teica mans tēvs un skolotājs: “Nav svarīgi, ko cilvēks saņem no Radītāja – kaut ko lielu vai pavisam nenozīmīgu. Svarīgi, cik cilvēks ir pateicīgs Radītājam. Atbilstoši cilvēka pateicības mēram atklājas tas, ko Radītājs viņam ir devis. Tāpēc cilvēkam [vienmēr] jācenšas pateikties, proti, cienīt Radītāja dāvanu, lai spētu tuvoties Radītājam.”

8. Rabašs, 13. raksts (1985. g) “Cietoksnis manas glābšanas aizsegs”
Sacīts: “Brīnišķi Tevi slavināt.” Proti, mēs pateicamies un slavinām Tevi par tiem labumiem, ko esam saņēmuši no Tevis. Un tas ir kā sacījuši mūsu viedie: “Cilvēkam vienmēr jāslavina Radītājs un pēc tam jālūdz.”
Un iemesls tam ir tāds, ka tam, kas tic, ka Radītājs ir žēlīgs un žēlsirdīgs un Viņam ir vēlme darīt labu Saviem radījumiem, ir iespēja lūgt. Tāpēc vispirms nepieciešams slavināt Radītāju. Proti, cilvēkam pašam jāslavina Radītājs. Tas nenozīmē, ka Radītājam būtu jāredz, ka cilvēks Viņu slavina. Radītājam nav vajadzīgi radījumi. Taču cilvēkam pašam ir jāredz slavinājums Radītājam. Un pēc tam viņš var lūgt Radītajam, lai Radītājs viņam arī palīdz, jo Viņa dabā ir darīt labu Saviem radījumiem.

9. Ravs Kuks
Katram cilvēkam ir jāzina un jāsaprot, ka viņā deg svece un viņa svece nav tāda kā viņa biedra svece, un nav cilvēka, kuram nebūtu sveces. Un katram cilvēkam ir jāzina un jāsaprot, ka viņam ir jāstrādā, lai atklātu sveces gaismu daudziem, un iedegt to lielā lāpā un apgaismot visu pasauli.

10. Zoar visiem. Aharej mot. Raksts “Lūk, cik labi un cik patīkami”, 65.–66. p.
“Lūk, cik labi un patīkami sēdēt brāļiem, un vēl arī kopā” – tie ir biedri stundā, kad viņi sēž kopā, nešķiroties viens no otra. Sākumā viņi izskatās kā savstarpēji karojoši cilvēki, kuri vēlas viens otru nogalināt. Taču pēc tam viņi atgriežas pie brāļu mīlestības. Un ko Radītājs par viņiem saka: “Lūk, cik labi un patīkami sēdēt brāļiem, un vēl arī kopā”. “vēl arī” norāda uz to, ka kopā ar viņiem iekļaujas Šhina. Taču ar to nepietiek, Radītājs klausās viņu runas un tas Viņam sniedz baudu, un Viņš par tiem priecājas. Šāda ir teiktā jēga: “Tad runāja vien ar otru tie, kas bīstas Radītāju, un Radītājs dzirdēja un uzklausīja, un tika uzrakstīta Viņa priekšā piemiņas grāmata.”
Un jūs, biedri, kas šeit atrodaties, kā bijāt jūs labvēlīgā mīlestībā pirms tam, tā arī kopš šī brīža un turpmāk nešķirsieties viens no otra tik ilgi, iekams Radītājs sāks priecāties kopā ar jums un pasludinās pār jums mieru, un pateicoties jums iestāsies miers pasaulē. Teiktais nozīmē: “Manu brāļu un manu tuvāko dēļ Tev lūdzu es mieru.”