Kongress "Kabala visiem" – “Vienā lūgšanā”
Oktobris, 2025. g.

1. nodarbība – Lūgšanas spēks

1. Bāls Sulams, 57. vēstule
Gan mazs, gan liels tiek sasniegts tikai ar lūgšanas spēku, un visi pūliņi un darbs, kas mums jāveic, ir tikai, lai atklātu mūsu spēku niecīgumu un mūsu zemumu, ka mēs ar saviem spēkiem nespējam neko paveikt, tāpēc ka tad mēs esam gatavi izplūst pilnīgā lūgšanā Radītāja priekšā.

2. Rabašs, 34. vēstule
Galvenais darbs ir lūgšana, tāpēc ka tikai, pateicoties lūgšanai, cilvēks spēj iziet no daudzu varas un nonākt Vienotā varā. Tāpēc, ka jautājumā par lūgšanu mazais un lielais ir vienlīdzīgi. Un otrādi – tas, kurš vairāk jūt savu mazumu, katnut, ir vairāk spējīgs izteikt īstenu lūgšanu no sirds dziļumiem.
Tā kā viņš pats zina, ka nespēj ar savu darbību palīdzību atbrīvoties no ļaunās sākotnes, tad var teikt, ka tikai tas, kurš ir radīts ar īpašiem talantiem un smalkām īpašībām, var kaut ko izdarīt ar saviem spēkiem. Taču tam, kuram nav ne talantu, ne labu īpašību, ir nepieciešama tikai debesu žēlastība. Sanāk, ka tikai šāds cilvēks spēj izteikt īstenu lūgšanu.

3. Rabašs, 37. raksts (1991), "Kas ir "Tora" un kas ir "Toras likums" garīgajā darbā"
Cilvēks redz, ka viņam nav spēka iet pret dabu. Un tad cilvēkam nav cita padoma, kā vien vērsties pie Radītāja un teikt, ka tagad esmu sasniedzis stāvokli, kad redzu, ka, ja Tu man nepalīdzēsi, esmu pazudis, un nav iespējams, ka kādreiz man būtu spēks pārvarēt vēlmi saņemt, kas ir mana daba. Un tikai Radītājs var dot citu dabu.

4. Rabašs, 246. piezīme, "Par šekeļiem – 2"
Kad cilvēks vēlas veikt kādu kustību atdeves dēļ, ja viņš sāk izsvērt tās labumu, ķermenis pretojas, tāpēc ka neredz, ko tas var iegūt, strādājot atdeves dēļ.
Un tad viņam nav cita veida, kā vien lūgšana, kā sacīja mūsu viedie: "Lūgšana paveic pusi", jo par to ir teikts, ka Radītājs mums palīdz, kā skaidro viedie: "Ja Radītājs viņam nepalīdzētu, viņš neizturētu". Sanāk, ka cilvēks var dot tikai pusi, tas ir, lūgšanu. Bet otru pusi dod Radītājs.

5. Rabašs, 208. piezīme, "Par pīšļiem"
Labošanās sastāv no tā, lai viņš atkal pieņemtu atdeves īpašību. Tomēr tas nav cilvēka spēkos, jo tas ir pretrunā ar viņa dabu. Tāpēc ir teikts: "Uzklausi, Radītāj, un apžēlojies par mani!"
Taču "žēlsirdīgais" – kā sacīja mūsu viedie: neraugoties uz to, ka viņš nav tā cienīgs un nav tā vērts. Un to dēvē: "Un apžēlošu, kad Man būs jāapžēlo", jo mēs lūdzam, lai Radītājs dod mums šo spēku, lai gan mēs nevaram to paveikt.
Un tāpēc ir sacīts: "Radītāj, esi mans palīgs!" Kā sacījuši mūsu viedie: "Un, ja Radītājs viņam nepalīdzētu, viņš neizturētu".
Un mēs nevaram dot vairāk par lūgšanu.

6. Bāls Sulams, Šamati 57, "Viņu pietuvinās Radītāja vēlmei"
Jāzina, ka lūgšana cilvēku labo vēl vairāk nekā sods. Un tāpēc, kad soda vietā atklāj lūgšanu, tad tiek noņemtas ciešanas un lūgšanai tiek dota to vieta, lai tā labotu ķermeni. Un tas ir, kā sacīja mūsu viedie: "Izpelnījās – ar Toru, neizpelnījās – ar ciešanām". Un jāzina, ka Toras ceļš ir veiksmīgāks un izdevīgāks nekā ciešanu ceļš, jo kelim, kas spēs pieņemt augstāko gaismu ir plašākas, un, pateicoties tām, var izpelnīties saplūsmi ar Radītāju.
Un to dēvē: "Viņu piespiež, līdz viņš sacīs: es vēlos". Citiem vārdiem sakot, Radītājs saka: "Es vēlos zemāko darbus".
Taču lūgšana ir, kā sacīja mūsu viedie: "Radītājs alkst pēc taisno lūgšanām", jo ar lūgšanas palīdzību mēs sagatavojam kelim, lai Radītājs pēc tam varētu nodot augstāko labvēlību, jo [jau] ir kli, kas spēj šo labvēlību pieņemt.

7. Rabašs, 19. raksts (1985), "Iesim pie Faraona – 1"
Nepieciešams koncentrēt uzmanību uz [principu]: “Ejam pie Faraona”, un ticēt visos sliktākajos stāvokļos, kādi vien var būt, un nebēgt no kaujas lauka, bet vienmēr paļauties uz Radītāju tajā, ka Viņš var palīdzēt un dot cilvēkam [palīdzību], – vai viņam nepieciešama neliela palīdzība, vai liela. Un patiesībā tas, kurš saprot, ka viņam nepieciešams, lai Radītājs sniegtu viņam lielu palīdzību, tāpēc ka viņš ir sliktāks par pārējiem cilvēkiem, cienīgāks, lai viņa lūgšana tiktu pieņemta, kā teikts: “Radītājs ir tuvs tiem, kam salauzta sirds, un garā nomāktos glābj.”

8. Rabašs, 10. raksts (1986), "Par lūgšanu"
Mūsu viedie sacīja: "Un kalposiet – tā ir lūgšana, darbs sirdī". Un no šejienes sapratīsim, kāpēc viņi lūgšanu dēvē par darbu sirdī. Cilvēkam ir daudz jāstrādā ar sevi, lai atceltu mīlestību pret sevi un uzņemtos darbu, lai iegūtu atdeves kelim. Sanāk, ka, lai vēlme saņemt iegūtu atdeves kelim, viņam ir jāstrādā ar sevi, lai gribētu lūgties, lai viņam tiktu dots atdeves spēks.

9. Bāls Sulams, 56. vēstule
Cilvēkam ir jānostiprinās lūgšanā: "Lai būtu Viņa vēlme... necentīsimies veltīgi," baisi pat domāt. Mums ir nepieciešami lieli panākumi šajā lietā.
Tāpat arī zini, ka pūliņi un darbs, kas atklājas cilvēka sirdī viņa lūgšanas laikā, ir vispatiesākie un visveiksmīgākie, un nonāk līdz mērķim vairāk par visām lietām realitātē.

10. "Zoar visiem", nodaļa Šmot, raksts "Vaids, kliedziens un brēciens", 356. p.
Tas, kurš lūdzas, raud un kliedz tā, ka vairs nespēj kustināt lūpas, – tā ir pilnīga lūgšana sirdī, un tā nekad neatgriežas tukša, bet tiek pieņemta. Liels ir kliedziens, kas cilvēkam atceļ tiesas spriedumu par visām viņa dienām.