Bāls Sulams

Ievads Kabalas zinātnē (Ptiha)

1. “Rabi Hananija ben Akašija saka: gribēja Radītājs “lezakot” (pagodināt) Israēlu, tāpēc vairoja viņiem Toru un baušļus, kā teikts: Radītājs, gribēdams viņa taisnumu, cildinās Toru un slavinās” (Makots, 23:2). Un ir zināms, ka ivritā vārds “lezakot” (pagodināt) nozīmē arī “attīrīt” – no vārda “izdohehut” (attīrīšanās). Un tas atbilst viedo teiktajam, ka baušļi tika doti, lai ar tiem attīrītu Israēlu (midrašs Berešit raba, 44:1). Un ir jāsaprot, kas tā ir par tīrību, ko mēs iegūstam ar Toras un baušļu palīdzību. Un kas tas par “avijutu” (netīrību, raupjumu, burtiski “biezumu”) mūsos, kas mums jāattīra ar Toras un baušļu palīdzību?
Un mēs par to jau runājām manās grāmatās “Panim Masbirot” un “Desmit Sefirotu Mācība”. Un atkārtosim šeit īsumā, ka Radīšanas Nodoms ir sniegt baudu radījumam ar Radītāja dāsno roku, un tāpēc tika iespiesta dvēselēs milzīga vēlme un tieksme saņemt no Radītāja viņa “Šefa” (augstāko labvēlību, pārpilnību, piepildījumu). Tāpēc, ka vēlme saņemt ir “kli” (tilpne, instruments), kas nosaka Šefa iekļautās baudas mēru, jo ar vēlmes lielumu un neatlaidību saņemt Šefa, tiek noteikta Šefa iekļautais labpatikas lielums un baudas spēks – ne mazāk un ne vairāk. Un tie ir savstarpēji viens ar otru saistīti tā, ka nav iespējams tos nekādā veidā atšķirt, izņemot pēc to piederības: bauda attiecas uz Šefa, bet lielā vēlme saņemt Šefa attiecas uz saņemošo radījumu.
Un tie abi noteikti nāk no Radītāja, taču tie ir jādala tā, kā teikts iepriekš – ka Šefa nāk no “Acmuto” (neizzināmas Radītāja būtības), proti, ir Viņa turpinājums, kā esošs no esoša, bet vēlme saņemt, kas tur atrodama, ir radījumu sakne, proti, sakne kaut kā jauna, kas iznākusi kā esoša no nekā. Tāpēc, ka Acmuto – protams, nav tur īpašība vēlmes saņemt.
Un tāpēc tiek uzskatīts, ka iepriekšminētā vēlme saņemt ir viss radījuma materiāls, no sākuma līdz beigām, līdz tādai pakāpei, ka visi daudzie daudzveidīgie radījumi un to paveidi, kuriem nav skaita, un to uzvedības ceļi, kas jau ir atklājušies un [kas vēl] atklāsies nākotnē, ir nekas cits kā mēri un vēlmes saņemt nozīmju izmaiņas. Un viss, kas tajos ir – šajos radījumos, proti, viss saņemamais vēlmē saņemt tajos ir iespiests, tas viss nāk no Acmuto kā esošs no esoša, un tajā nav radīta nekā jauna, kas būtu radies kā esošs no nekā, jo tas nekādā veidā nav kas jauns, bet nāk no Radītāja mūžības kā esošs no esoša.

2. Un, kā jau bija minēts, vēlme saņemt obligātā veidā ir ietverta uzreiz Radīšanas Nodomā, visā paveidu daudzveidībā, kas tajā ielikts kopā ar milzīgo Šefa ar ko Radītājs iecerējis tiem sniegt baudu un apdāvināt. Un zini, ka tā ir gaismas un kli būtība, ko mēs atšķiram augstākajās [garīgajās] pasaulēs. Tāpēc, ka tie noteikti nāk sasaistīti kopā un kopā izplatās, nolaižoties no pakāpiena uz pakāpienu. Un atbilstoši tam, kā šie pakāpieni nolaižas no Radītāja gaismas vaibstiem un no Viņa attālinās, tikpat lielā mērā materializējas vēlme saņemt, kas atrodas Šefa. Tāpat var teikt arī otrādi, ka atbilstoši tam kādā mērā vēlme saņemt materializējas Šefā, tas tāpat lejupnāk pakāpienu pēc pakāpiena, kā tiks aprakstīts vēlāk. Līdz pat viszemākajai vietai – tas nozīmē, ka tur vēlme saņemt materializējas pilnā mērā. Šo vietu dēvē par “Asija pasauli”, vēlmi saņemt dēvē par “guf” cilvēka (ķermeni), bet Šefa, ko viņš saņem, dēvē par dzīvības mēru, kas ietverts šajā “ķermenī”. Un tādā pašā veidā tas [notiek] arī pārējos radījumos “Olam aze” (“šajā pasaulē”). Tā ka visa atšķirība starp augstākajām pasaulēm un “šo pasauli” ir tāda, ka līdz brīdim, kamēr vēlme saņemt, kas ir Šefā, vēl nav materializējusies savā galīgajā formā, tas tiek noteikts kā pagaidām vēl esošs garīgajās pasaulēs, kas ir augstākas par “šo pasauli”. Un pēc tam, kad vēlme saņemt ir materializējusies savā galīgajā formā, tā tiek noteikta kā jau esoša “šajā pasaulē”.

3. Iepriekšminētā lejupslīdes kārtība, kas vēlmi saņemt noved līdz tās galīgai formai “šajā pasaulē”, tiek noteikta ar četru “behinot” (atšķirīgas īpašības, kas raksturo vēlmes attīstības stadijas) kārtību, kas atrodama četros burtos [Radītāja] četru burtu vārdā. Tāpēc, ka šie četri burti Viņa vārda AVAJa [jud (י) hei (ה) vav (ו) hei (ה)] satur [sevī] pilnīgi visu realitāti, bez jebkāda izņēmuma. Un, vispārīgā aspektā, tie noskaidrojas desmit seforitās: Hohma, Bina, Tīferet, Malhut un to saknē (šoreš). Šīs ir desmit sefirot, jo sefira Tīferet sevī ietver sešas sefirot, ko sauc par HAGAT NEHI (Hesed, Gvura, Tīferet, Necah, Hod, Jesod). Un [to] sakne saucas “Keter”. Lai gan pamatā tās saucas HUB TUM (Hohma, Bina, Tīferet, Malhut). Un iegaumē to. Un tās [pārstāv] četras pasaules, ko sauc par Acilut, Brija, Jecira un Asija. Un Asija pasaule sevī ietver arī “šo pasauli”. Tā, ka neeksistē neviena radījuma “šajā pasaulē”, kas neņemtu savu sākumu Bezgalībā (Ein Sof), tas ir, Radīšanas Nodomā, kas ir sniegt baudu saviem radījumiem, kā tika minēts iepriekš. Un tas noteikti uzreiz sastāv no gaismas un kli, tas ir, zināma mēra Šefa kopā ar vēlmi saņemt šo Šefa, kur Šefa mērs nāk no Acmuto kā esošs no esoša, bet vēlme saņemt Šefa rodas kā kaut kas jauns – esošs no nekā, kā tika minēts iepriekš. Un tādēļ, lai šī vēlme saņemt nonāktu līdz savam galīgajam izskatam, tai ir pienākums nolaisties, kopā ar tajā esošo Šefa, caur četrām pasaulēm: Acilut, Brija, Jecira un Asija (ABEA). Un tad noslēdzas radīšanas veidošanās gaismas un kli veidā, ko sauc par “ķermeni” un “dzīvības gaismu” tajā.

4. Un šī vēlmes saņemt nepieciešamība nolaisties pa šīm četrām norādītajām stadijām (behinot) ABEA pasaulēs, ir tāpēc, ka ir dižs noteikums kalim, saskaņā ar kuru gaismas izplatīšanās [kli] un tās [sekojošā] izgrūšana [no kli] padara kli piemērotu tās sūtībai. Paskaidrojums: jo līdz brīdim, kad kli vienreiz vēl nav atdalījusies no savas gaismas, tā ir saplūdusi ar gaismu un tajā anulēta kā svece pret lāpu. Un šī anulēšanās [notiek] tāpēc, ka pastāv diametrāls pretstats starp tiem. Tāpēc, ka gaisma ir Šefa, kas nāk no Acmuto, kā esošs no esoša, un pēc Radīšanas Nodoma Bezgalībā, tā [gaisma] ir pilnībā atdodoša, un tajā nav pilnīgi nekā kopīga ar vēlmi saņemt. Taču kli ir pretēja tam – milzīga vēlme saņemt šo gaismu, esot jauna radījuma sakne radīta no nekā, un tajā nav nekā, kas attiektos uz atdevi. Un tāpēc, kad tie ir saistīti viens ar otru kopā, anulējas vēlme saņemt pret tajā esošo gaismu. Un tā nevar noteikt savu formu, bet tikai pēc tam, kad gaisma vienreiz to ir atstājusi. Tāpēc, ka pēc tam, kad gaismas to pameta, tā sāk ļoti stipri tiekties pēc tās, un šī kaislīgā tieksme (ištokekut) uzstāda un nosaka vēlmes saņemt formu noteiktā veidā. Taču pēc tam, kad gaisma atgriežas un tajā ietērpjas, no šī brīža tie jau tiek uzskatīti par divām dažādām lietām – kli un gaismu jeb “ķermeni” un dzīvība. Un rūpīgi apskati šeit teikto, jo tās ir visdziļākās lietas.

5. Un tāpēc ir nepieciešamas četras stadijas (bhinot), kas ir vārdā AVAJA, ko sauc par Hohma, Bina, Tiferet, Malhut. Tāpēc, ka pirmā stadija (bhina alef), saukta “Hohma”, patiesībā sevī ietver visu radīto radījumu, gaismu un kli, jo tajā ir milzīga vēlme saņemt ar visu gaismas kopumu tajā, ko dēvē par “or hohma” (burtiski – “gudrības gaisma”) vai “or haja” (burtiski – “dzīvības gaisma”), jo tā ir visa dzīvības gaisma radījumā, kas ietērpta viņa kli. Tomēr šī pirmā stadija (bhina alef) joprojām tiek uzskatīta pilnībā par gaismu, bet kli tajā tikpat kā nav parādīta, jo sajaukta ar gaismu un tajā atcelta kā svece lāpas priekšā.

Un pēc tās seko otrā stadija (bhina bet), un tas ir tāpēc, ka kli Hohma savas attīstības beigās pastiprinās tieksmē līdzināties augstākajai gaismai, kas ir tajā – proti, tajā mostas vēlme atdot Radītājam, atbilstoši tajā esošajai gaismas dabai – visu atdot. Un tad, pateicoties šai vēlmei, kas tajā atmodās, no Radītāja tai tiek pievilkta jauna gaisma, dēvēta “or hasadim” (burtiski – “žēlastības gaisma”). Un tam kā sekas tā gandrīz pilnībā atbrīvojas no hohma gaismas, ar ko to piepildīja Radītājs, tāpēc ka hohma gaisma var tikt iegūta tikai savā kli, kas ir milzīga vēlme saņemt visā savā pilnībā, kā bija teikts iepriekš. Tādējādi gaisma un kli otrajā stadijā pilnībā atšķiras no pirmās stadijas, tāpēc ka kli tajā ir vēlme atdot, bet gaisma tajā jūtama kā hasadim gaisma – proti, gaisma, kas izsaukta ar radījuma saliedētības (dvekut) spēku ar Radītāju, tāpēc ka vēlme atdot to noved pie formas līdzības ar Radītāju, taču formas līdzība garīgajā – ir saplūsme, kā mēs mācījāmies iepriekš.

Un pēc tās iet trešā stadija (bhina gimel). Pēc tam, kad gaisma radījuma iekšienē samazinājās līdz gaismas stadijai hasadim pilnīgi bez hohma gaismas, taču ir zināms, ka hohma gaisma ir galvenais dzīvības spēks radījumā, tāpēc otrā stadija beigās atmodās un pievilka sevī [noteiktu] hohma gaismas mēru, lai spīdētu hasadim gaismas iekšienē, kas tajā atrodas. Un šī atmoda no jauna piesaistīja noteiktu daļu no vēlmes saņemt, kas ir jauna kli forma, ko dēvē par trešo stadiju vai Tiferet. Taču gaismas īpašību tajā dēvē par hasadim gaismu ar hohma spīdējumu, tāpēc ka šīs gaismas pamats ir hasadim gaisma, bet tās mazākā daļa ir hohma gaisma.
Un pēc tās nāk ceturtā stadija (bhina dalet), tāpēc ka arī trešās stadijas kli beigās atmodās pievilkt hohma gaismu pilnā mērā, kā tas bija pirmajā stadijā. Un sanāk, ka šī atmoda ir tieksme vēlmes saņemt apjomā, kā pirmajā stadijā, ar papildu piedevu tai. Tāpēc, ka tagad tā jau ir šķīrusies no šīs gaismas, jo tagad hohma gaisma nav tajā ietērpta, un tā kaislīgi pēc tās tiecas, un tāpēc tiek uzstādīta vēlmes saņemt forma visā savā pilnībā. Tāpēc, ka pēc gaismas izplatīšanās un tās atgrūšanas no turienes, tiek uzstādīta kli [forma], kā bija teikts iepriekš. Un, kad pēc tam atgriezīsies un [no jauna] saņems gaismu atpakaļ, kli jau būs pirms gaismas. Un tāpēc tiek uzskatīts, ka šī ceturtā stadija (bhina dalet) ir pabeigta kli. Un to sauc par Malhut.
 

6) Šie četri iepriekš minētie atšķiršanas aspekti ir desmit Sefirot, kas tiek atšķirti katrā emanētajā būtībā un katrā radītajā būtībā, gan kopumā, kas ir četras pasaules, gan pat mazākajā elementā realitātē. Pirmais posms tiek saukts par Hochma vai “Acīlut pasauli.” Otrais posms tiek saukts par Bina vai “Berijas pasauli.” Trešais posms tiek saukts par Tifferet vai “Ječiras pasauli,” un ceturtais posms tiek saukts par Malchut vai “Asijas pasauli.”

Izskaidrosim četrus posmus, kas tiek piemēroti katrai dvēselei. Kad dvēsele izplatās no Ein Sof un nonāk Acīlut pasaulē, tā ir dvēseles pirmais posms. Tur tas vēl nav atšķirts ar šo nosaukumu, jo nosaukums Neshama [dvēsele] nozīmē, ka pastāv kaut kāda atšķirība starp to un Emanatoru, un ka šīs atšķirības dēļ tas ir atstājis Ein Sof un kļuvis par pašpārvaldi. Bet, kamēr tam nav trauka formas, nav nekā, kas to atšķirtu no Viņa pašacīm, lai būtu pelnījis savus nosaukumus.

Jūs jau zināt, ka pirmais trauka posms netiek uzskatīts par trauku vispār un ir pilnībā anulēts gaismā. Tas nozīmē, kas tiek teikts par Acīlut pasauli, ka tas ir pilnīgs dievības iemiesojums, kā teikts: “Viņš, Viņa dzīve un Viņa esība ir viens.” Pat visu citu dzīvo būtņu dvēseles, šķērsojot Acīlut pasauli, tiek uzskatītas par joprojām pielīmētām Viņa pašacīm.

7) Iepriekš minētais otrais posms valda Berijas pasaulē - vēlme dot trauka. Tāpēc, kad dvēsele ieplūst Berijas pasaulē un iegūst tur esošo trauku, tas tiek uzskatīts par Neshama. Tas nozīmē, ka tā jau ir atdalījusies no Viņa pašacīm un ir pelnījusi savu nosaukumu - Neshama. Taču tas ir ļoti smalks un smalks trauks, jo tas ir formas līdzvērtībā ar Emanatoru. To iemesla dēļ to uzskata par pilnīgu garīgumu.

8) Iepriekš minētais trešais posms valda Ječiras pasaulē, kas satur nelielu formas elementu gribas saņemšanai. Tādēļ, kad dvēsele ieplūst Ječiras pasaulē un sasniedz šo trauku, tas atdalās no spirituālās Neshama un tad saucas Ruach. Tas ir tāpēc, ka šeit tās trauks jau ir sajaukts ar zināmu neapstrādātību, kas nozīmē nelielu gribu saņemt, kas tajā ir. Tomēr tas joprojām tiek uzskatīts par garīgu, jo šis neapstrādātības mērs nav pietiekams, lai pilnībā atdalītu to no Viņa pašacīm un būtu pelnījis nosaukumu “ķermenis,” kurš stāv pats par sevi.

9) Ceturtais posms valda Asijas pasaulē, kas ir pilnīgs lielās gribas saņemt trauks. Tādēļ tas iegūst pilnīgi atsevišķu un atšķirtu ķermeni no Viņa pašacīm, kas stāv pats par sevi. Gaisma tajā tiek saukta par Nefesh, kas norāda, ka gaisma pašā par sevi ir neaktīva. Jums jāsaprot, ka nav neviena elementa realitātē, kas nebūtu sastādīts no visa ABJA.

10) Tādējādi jūs atklājat, ka šis Nefesh, dzīvības gaisma, kas ir apģērbta ķermenī, izplešas no Viņa pašacīm, eksistence no eksistences. Kā tas šķērso četras pasaules ABJA, tas arvien vairāk attālinās no Viņa vaiga gaismas, līdz tas nonāk savā norādītajā traukā, ko sauc Guf [ķermenis]. Tas tiek uzskatīts, ka trauks ir pabeidzis savu vēlamos formu.

Un pat ja gaisma tajā tik ļoti ir samazinājusies, ka tās izcelsme kļūst neiespējama noteikt, iesaistoties Toras un Micvas, lai veicinātu Radītāja apmierinājumu, cilvēks attīra savu trauku, ko sauc par Guf, līdz tas kļūst cienīgs uzņemt lielāku bagātību pilnā mērā, kas ir ietverta radīšanas domāšanā, kad Viņš to radīja. Tāpēc Rabīns Hanania Ben Akashia sacīja, “Radītājs vēlējās attīrīt Izraēlu; tāpēc Viņš tiem deva daudzveidīgu Toru un Micvu.”

11) Tagad jūs varat saprast īsto atšķirību starp garīgumu un materiālismu: Jebkas, kas satur pilnīgu vēlmi saņemt, visos tās aspektos, kas ir ceturtā fāze, tiek uzskatīts par “materiālu.” Tas ir tas, kas pastāv visos elementu realitātē mūsu pasaulē. Savukārt, jebkas, kas ir virs šīs lielās vēlmes saņemt tiek uzskatīts par “garīgumu.” Tās ir pasaules ABYA, kas ir virs šīs pasaules, tās un visa tai esošā realitāte.

Tagad jūs varat redzēt, ka viss augšupejas un lejupes jautājums, kas aprakstīts augstākajās pasaulēs, nav saistīts ar iedomātu vietu, bet tikai ar četriem saņemšanas gribas posmiem. Jo tālāk tas ir no ceturtās fāzes, jo augstāks tas tiek uzskatīts. Un, savukārt, jo tuvāk tas ir ceturtājam posmam, jo zemāks tas tiek uzskatīts.

12) Mums būtu jāsaprot, ka radījuma un radīšanas kā tāda būtība ir tikai vēlme saņemt. Viss cits, kas ir ārpus tā, nav daļa no radīšanas, bet izpaužas no Viņa paša pastāvēšanas veidā. Tādējādi, kāpēc mēs uztveram šo vēlmi saņemt kā rupjību un duļķainību, un mēs tiekam aicināti to attīrīt caur Toru un Mitzvot, līdz punktam, ka bez tā mēs nesasniegsim radīšanas domāto augsto mērķi?

13) Lieta ir tā, ka kā materiālie objekti nošķiras cits no cita attāluma dēļ, tā garīgās lietas nošķiras cita no citas formas dažādību dēļ. Tas ir atrodams arī mūsu pasaulē. Piemēram, kad divi cilvēki dalās līdzīgos uzskatos, viņi patīk viens otram un attālums viņus neattur viens no otra.

Savukārt, kad viņu uzskati ir tāli, viņi ienīst viens otru un tuvākais attālums viņus nesaveda kopā. Tātad, viņu uzskatu formu dažādība nošķir viņus vienam no otra, un viņu uzskatu formu tuvība vieno viņus. Ja, piemēram, viena daba pilnībā pretējas otrai, tad tie ir tikpat tāli viens no otra kā austrumi no rietumiem.

Līdzīgi, visas tuvības un attālināšanās, saplūšanas un vienotības lietas, kas attīstās garīgumā, ir tikai formu daudzveidības mērījumi. Tie atdalās cits no cita atbilstoši formas atšķirības mēram un pievienojas viens otram atbilstoši formas līdzvērtības mēram.

Tomēr jums vajadzētu saprast, ka, lai arī vēlme saņemt ir obligāts likums radītajā būtībā, jo tas ir radītā būtības un piemērotā trauks radīšanas domu mērķim, tā tomēr pilnībā nošķir to no Emanatora, jo starp to un Emanatoru ir formu dažādības līdz pretstatam punktam. Tas ir tāpēc, ka Emanators ir pilnīga dāvāšana bez nianses saņemšanas, un radītā būtība ir pilnīga saņemšana bez nianses dāvāšanas. Tādējādi, nav nekādas lielākas formu pretstatības kā šī. Tāpēc izriet, ka šī formu pretstatība neizbēgami nošķir to no Emanatora.

14) Lai glābtu radītos no šīs gigantiskās šķiršanās, notika pirmais ierobežojums, atdalot ceturto fāzi no pārējiem Kedušas [svētuma] Partzufim [Partzuf daudzskaitlis], lai šis diženais saņemšanas mērs paliktu tukša telpa bez jebkāda gaismas, jo visi Kedušas Partzufim izcēlās ar ekrānu, kas tika pacelts viņu Malchut traukā, lai viņi nesaņemtu gaismu šajā ceturtajā fāzē. Tad, kad augšējā gaisma tika izstiepta un paplašināta uz emanēto būtni, šis ekrāns to atraidīja. Tas tiek uzskatīts par triecienu starp augšējo gaismu un ekrānu, kas ceļ atstaroto gaismu no apakšas uz augšu, apģērbjot augšējās gaismas desmit Sefirot.

Tā daļa gaismas, kas tika atraidīta un atstumta, tiek saukta par atstaroto gaismu. Kā tā apģērbj augšējo gaismu, tā kļūst par trauku augšējās gaismas pieņemšanai, aizstājot ceturto fāzi, jo vēlāk Malchut trauks paplašinājās ar atstarotās gaismas mēru—atraidīto gaismu—kas pacēlās un apģērbja augšējo gaismu no apakšas uz augšu, un paplašinājās arī no augšas uz leju. Tādejādi, gaismas tika apģērbtas traukos šajā atstarotajā gaismā.

Šī ir Rosh [galva] un Guf [ķermenis] nozīme katrā pakāpē. Savienošanās ar triecienu no augšējās gaismas ekrānā ceļ atstaroto gaismu no apakšas uz augšu un apģērbj augšējās gaismas desmit Sefirot Roša formā, t.i., trauku saknēs, jo tur nevar būt reāla apģērbšana.

Pēc tam, kad Malchut paplašinās ar šo atstaroto gaismu no augšas uz leju, atstarotā gaisma beidzas un kļūst par traukiem augšējai gaismai. Tajā laikā notiek gaismu apģērbšana traukos, un tas tiek saukts par šīs pakāpes Guf, t.i., pilnīgi trauki.

15) Tādējādi, jauni trauki tika izveidoti Kedušas Partzufim, aizstājot ceturto fāzi pēc pirmā ierobežojuma. Tie tika veidoti no atstarotās gaismas, kas radās no trieciena savienojuma ekrānā.

Patiesībā mums būtu jāsaprot šī atstarotā gaisma un kā tā kļuva par pieņemšanas trauku, jo sākotnēji tā bija tikai gaisma, kas tika atraidīta no pieņemšanas. Tādējādi, tā tagad kalpo pretējai lomai no savas būtības.

Es to izskaidrošu ar dzīves alegoriju. Cilvēka daba ir novērtēt un atbalstīt dāvināšanas kvalitāti un nicināt un riebties pieņemšanai no drauga. Tādējādi, kad kāds ierodas kāda drauga mājā un viņš [saimnieks] aicina viņu uz maltīti, viņš [viesis] atteiksies, pat ja viņš ir ļoti izsalcis, jo viņam tas šķiet pazemojoši pieņemt dāvanu no sava drauga.

Tomēr, kad draugs pietiekami lūdz viņu, līdz viņam ir skaidrs, ka, ēdot, viņš padarītu lielu labumu draugam, viņš piekrīt ēst, jo viņš vairs nejūtas, ka saņem dāvanu un ka draugs ir devējs. Gluži pretēji, viņš [viesis] ir devējs, veicot draugam labumu, pieņemot šo labumu no viņa.

Tādējādi, jūs atklājat, ka, lai gan izsalkums un apetīte ir pieņemšanas trauki, kas paredzēti ēšanai, un šai personai bija pietiekams izsalkums un apetīte, lai saņemtu drauga maltīti, viņš tomēr nevarēja neko garšot kauna dēļ. Tomēr, kā draugs viņu lūdza un viņš atraidīja, sāka veidoties jauni ēšanas trauki, jo drauga lūgšanas spēks un viņa paša atteikuma spēks, kad tie uzkrājās, beidzot sasniedza pietiekamu daudzumu, kas pārvērsa pieņemšanas mēru par dāvināšanas mēru.

Galu galā viņš saprata, ka, ēdot, viņš veiktu lielu labumu draugam un sniegtu lielu apmierinājumu. Tajā stāvoklī viņā piedzima jauni pieņemšanas trauki drauga maltītes saņemšanai. Tagad tiek uzskatīts, ka viņa atteikuma spēks ir kļuvis par būtisko trauku, kurā pieņemt maltīti, nevis izsalkums un apetīte, lai gan tie faktiski ir parastie pieņemšanas trauki.

16) No augšminētās alegorijas starp diviem draugiem mēs varam saprast sasaistes jēdzienu ar triecienu un atstaroto gaismu, kas caur to paceļas, kas pēc tam kļūst par jaunajiem uztveršanas traukiem augšējai gaismai, aizvietojot ceturto fāzi. Mēs varam salīdzināt augšējo gaismu, kas triecas pret ekrānu un vēlas izplesties ceturtajā fāzē, ar lūgumu ēst, jo, tāpat kā viņš ilgojas, lai viņa draugs saņemtu ēdienu, augšējā gaisma vēlas izplesties uz uztvērēju. Ekrāns, kas trāpa gaismā un to atgrūž, var tikt salīdzināts ar drauga noraidīšanu un atsakumu saņemt ēdienu, jo viņš noraida viņa piedāvājumu.

Tāpat kā jūs šeit atrodat, ka tieši atteikums un noraidījums ir mainīti un ir kļuvuši par atbilstošiem traukiem viņa drauga ēdiena uzņemšanai, jūs varat iedomāties, ka atstarotā gaisma, kas paceļas ar ekrāna triecienu un tā noraidīšanu no augšejās gaismas, kļuva par jaunajiem uztveršanas traukiem augšējai gaismai ceturtās fāzes vietā, kas kalpoja kā uztveršanas trauks pirms pirmā ierobežojuma.

Tomēr tas tika nodibināts tikai Kedusha {Partzufim} no {ABYA}, nevis apvalku {Partzufim}, un šajā pasaulē, kur ceturtā fāze pati tiek uzskatīta par uztveršanas trauku. Tādējādi viņi tiek atšķirti no augšējās gaismas, jo ceturtās fāzes formas atšķirība viņus šķir. Tādēļ apvalki tiek uzskatīti par ļauniem un mirušiem, jo viņi ir atšķirti no Dzīvības Dzīvības gribas dēļ, kas saņem viņos, kā tas ir rakstīts {Item 13}.

Piecas Fāzes Ekrānā
17) Līdz šim brīdim mēs esam skaidrojuši trīs pamatus gudrībā. Pirmais ir gaisma un trauks, kur gaisma ir tiešs Viņa būtības turpinājums, un trauks ir vēlme saņemt, kas ir nepieciešami ietverts šajā gaismā, kur saskaņā ar šīs vēlmes mēru tā radās no {Emanator} un kļuva par emanētu būtni. Arī šī vēlme saņemt tiek uzskatīta par {Malchut}, kas izšķirta augšējā gaismā. Tādēļ to sauc par {Malchut}, pēc veida “Viņš un Viņa vārds ir Viens,” jo “Viņa vārds” gematriā ir vēlme [ebrejiski].

Otrais jautājums ir desmit {Sefirot} un četru pasauļu {ABYA} skaidrojums, kas ir četri grādi viens zem otra. Vēlmei saņemt ir jāplūst caur tiem, līdz tā ir pabeigta—trauks un saturs.

Trešais jautājums ir ierobežojums un ekrāns, kas novietots uz šī uztveršanas trauka, kas ir ceturtā fāze, pretī kurai desmit {Sefirot} tika izveidoti jauni uztveršanas trauki, ko sauc par atstaroto gaismu. Saprotiet un iegaumējiet šos trīs pamatus un to iemeslus, kā tie jums ir paskaidroti, jo bez tiem nav iespējams saprast pat nevienu vārdu šajā gudrībā.

18) Tagad mēs izskaidrosim piecus posmus ekrānā, caur kuriem līmeņi mainās savienošanas laikā, kad tiek iedarbināta augšējā gaisma. Pirmkārt, mums pilnībā jāaptver, ka pat ja ceturtā fāze pēc ierobežojuma tika aizliegta kā uztverošs trauks desmit Sefirot, un atstarotā gaisma, kas paceļas no ekrāna caur savienošanas paņēmienu, kļuva par uztverošo trauku tās vietā, tai tomēr jāpavada atstarotā gaisma ar savu uztveres spēku. Ja tā nebūtu, atstarotā gaisma nebūtu piemērota būt par uztverošu trauku.

Jums tas jāsaprot arī no līdzības, kas aprakstīta 15. punktā. Tur mēs demonstrējām, ka spēja atteikties un noraidīt maltīti kļuva par uztverošu trauku izsalkuma un apetītes vietā. Tas ir tādēļ, ka izsalkums un apetīte, parasti uztveroši trauki, šajā gadījumā tika aizliegti būt par uztverošiem traukiem, ņemot vērā kaunu un pazemojumu, kas rodas, saņemot dāvanu no drauga. Tikai atteikuma un noraidījuma spēki kļuva par uztverošiem traukiem to vietā, jo caur atteikumu un noraidījumu saņemšana tika pārveidota par dāsnumu, un caur tiem viņš sasniedza uztveres traukus, piemērotus saņemt drauga maltīti.

Tomēr nevar teikt, ka viņam vairs nav nepieciešami parastie uztverošie trauki, proti, izsalkums un apetīte, jo ir skaidrs, ka bez apetītes ēšanai viņš nespēs apmierināt drauga vēlēšanos un radīt viņam apmierinājumu, ēdot viņa vietā. Lietas būtība ir tāda, ka izsalkums un apetīte, kas tika aizliegti to parastajā formā, tagad ir pārveidoti ar atteikuma un noraidījuma spēkiem jaunā formā—saņemšana, lai dāvinātu. Ar to kauns tika pārveidots par godu.

Izrādās, ka parastie uztverošie trauki joprojām ir tikpat aktīvi kā iepriekš, taču tie ir ieguvuši jaunu formu. Jūs arī secināsit, attiecībā uz mūsu gadījumu, ka ir taisnība, ka ceturtā fāze tika aizliegta kā uztverošs trauks desmit Sefirot dēļ tās skarbuma, nozīmē, neatbilstības dēļ Dāvinātājam, kas atdala no Dāvinātāja. Taču, izveidojot ekrānu ceturtajā fāzē, kas aiztur un atstumj augšējo gaismu, viņas iepriekšējā, kļūdainā forma tika pārveidota un ieguva jaunu formu, ko sauc par atstaroto gaismu, līdzīgi kā saņemšanas formas pārveidošana par dāvināšanas formu iepriekšminētajā līdzībā.

Sākotnējā formas saturs netika mainīts. Tagad arī, līdzīgi, neēd bez apetītes. Līdzīgi, šeit, visa skarbuma, kas ir uztveres spēks, kas bija ceturtajā fāzē, ir iekļuva atstarotajā gaismā, tādēļ atstarotā gaisma kļuva piemērota būt par uztverošu trauku.

Tādēļ mums vienmēr jāizšķir divi spēki ekrānā:

Pirmais ir skarbums, kas ir spēks, kas noraida augšējo gaismu.

Otrais ir skarbums, kas ir gribas saņemt mērījums no ceturtās fāzes, kas iekļauts ekrānā. Caur savienošanos ar sitiena spēku tajā, tās skarbums ir pārvērsts par atturību, tas nozīmē saņemšanas pārveidošanu par dāvināšanu.

Šie divi spēki ekrānā darbojas piecos posmos: četros posmos HB TM un to saknē, ko sauc par Keter.

19) Mēs jau esam izskaidrojuši, ka pirmās trīs fāzes vēl netiek uzskatītas par trauku, bet tikai ceturtā fāze tiek uzskatīta par trauku, kā rakstīts 5. punktā. Tomēr, tā kā pirmās trīs fāzes ir tās cēloņi un veicina ceturtās fāzes pabeigšanu, once šī ceturtā fāze tiek pabeigta, četri izmēri tiek ierakstīti tās uzņemšanas kvalitātē.

Pirmā fāze tajā ir vismazākā uzņemšanas kvalitātes mērvienība. Otrā fāze ir nedaudz rupjāka nekā pirmā fāze attiecībā uz tās uzņemšanas kvalitāti. Trešā fāze ir rupjāka nekā otrā fāze tās uzņemšanas kvalitātē. Visbeidzot, ceturtā fāze, tās pašas kvalitāte, ir visrupjākā no visām, un tās uzņemšanas kvalitāte ir pilnīga visos veidos. Mums arī jānošķir, ka četru fāžu sakne, kas ir visizsmalcinātākā no visām, ietilpst tajā.

Šīs ir piecas uzņemšanas fāzes, kas ietvertas ceturtajā fāzē, kuras sauc arī par desmit Sefirot {Keter–Hochma–Bina} {Tifferet-Malchut} nosaukumiem, iekļautas ceturtajā fāzē, jo četras fāzes ir {HB TM}, kā rakstīts 5. punktā, un sakne tiek saukta par {Keter}.

20) Piecas uzņemšanas kvalitātes ceturtajā fāzē tiek sauktas par Sefirot {KHB TM} nosaukumiem, jo ​​pirms ierobežojuma, kad ceturtā fāze vēl bija uzņemšanas trauks desmit Sefirot, kas ietvertas augšējā gaismā atbilstoši ceļam “Viņš ir viens un Viņa vārds Viens”, jo visas pasaules ir iekļautas tur, kā rakstīts Mācībā par desmit Sefirot 1. daļā. Tās apģērbšanās desmit Sefirot tur tiek atšķirta atbilstoši šīm piecām fāzēm. Katra piecu fāžu fāze apsedza tās atbilstošo fāzi desmit Sefirot augšējā gaismā. Saknes fāze ceturtajā fāzē apsedza {Keter} gaismu desmit Sefirot, pirmā fāze ceturtajā fāzē apsedza {Hochma} gaismu desmit Sefirot, otrā fāze tajā apsedza {Bina} gaismu, trešā fāze tajā apsedza {Tifferet} gaismu, un tās pašas fāze apsedza {Malchut} gaismu.

Tādējādi, pat tagad, pēc pirmā ierobežojuma, kad ceturtā fāze ir aizliegta kā uzņemšanas trauks, piecām rupjības fāzēm tajā tiek piešķirti piecu Sefirot {KHB TM} nosaukumi.

21) Jūs jau zināt, ka vispārīgi ekrāna viela tiek saukta par cietību, kas nozīmē kaut ko ļoti cietu, kas neļauj neko iekļūt tā robežās. Līdzīgi, ekrāns neļauj nekādai augšējai gaismai caur to izkļūt {Malchut}, kas ir ceturtā fāze. Tāpēc uzskata, ka ekrāns aiztur un atgrūž visu gaismas mērvienību, kas būtu jāapsedz {Malchut} traukā.

Arī ir skaidrs, ka šīs piecas rupjības fāzes ceturtajā fāzē ir iekļautas un ienāk ekrānā, un pievienojas tā cietības mērvienībai. Līdz ar to ekrānā tiek atšķirti pieci veidi, kā veikt saderību ar sitienu, atbilstoši piecām rupjības mērvienībām tajā: saderība ar sitienu uz pilnīga ekrāna ar visiem rupjības līmeņiem rada pietiekami daudz atstarotās gaismas, lai apsedzētu visas desmit Sefirot līdz pat {Keter} līmenim. Saderība ar sitienu uz ekrāna, kurā trūkst ceturtās fāzes rupjība un satur tikai trešās fāzes rupjību, rada pietiekami daudz atstarotās gaismas, lai apsedzētu desmit Sefirot tikai līdz {Hochma} līmenim, trūkst {Keter}. Un, ja tam ir tikai otrās fāzes rupjība, tās atstarotā gaisma samazinās un pietiek tikai desmit Sefirot apsedzēšanai līdz {Bina} līmenim, trūkstot {Keter} un {Hochma}. Ja tajā ir tikai pirmās fāzes rupjība, tās atstarotā gaisma vēl vairāk samazinās un pietiek tikai apsedzēšanai līdz {Tifferet} līmenim, trūkstot {KHB}. Un, ja tam trūkst arī pirmās fāzes rupjība un paliek tikai saknes fāzes rupjība, tās sitiens ir ļoti vājš un pietiek tikai apsedzēšanai līdz {Malchut} līmenim, trūkstot pirmajām deviņām Sefirot, kas ir {KHB} un {Tifferet}.

 

33. Un tagad noskaidrosim iekšējās gaismas sadursmes ar apkārtējo gaismu (bituš pnim u-makif) jēdzienu, kas noved pie ekrāna pavājināšanās (izdohehut) un viņa pēdējā avijuta līmeņa zaudēšanas. Tādēļ, ka šīs divas gaismas ir pretējas viena otrai un abas ir saistītas kopā ar ekrānu, kas ir Malhut de-roš AK, tāpēc tās saduras un sit viena pa otru. Tas nozīmē, ka tas pats zivugs de-akaa, kas notika pe de-roš de-AK, proti, Malhut de-roš ekrānā, ko sauc par “pe”, kas arī ir iekšējās gaismas ietērpšanās iemesls AK ar atstaroto gaismu, ko viņš pacēla (kā teikts 14. p.), tad, lūk, viņš [šis zivugs de-akaa] ir arī iemesls apkārtējās gaismas iznākšanai de-AK. Tādēļ, ka viņš aizturēja Bezgalības gaismu no ietērpšanās bhinā dalet, gaisma iznāca uz āru kā apkārtējā gaisma. Proti, visa tā gaismas daļa, kuru atstarotā gaisma nespēj uztērpt, tāpat kā pati bhina dalet, tā izgāja un kļuva par apkārtējo gaismu, kā tika teikts iepriekš. Tādējādi ekrāns pe ir līdzvērtīgs iemesls gan apkārtējai, gan iekšējai gaismai.
34. Un noskaidrojās, ka gan iekšējā, gan apkārtējā gaisma – abas ir saistītas ar ekrānu taču darbībās, kas ir pretējas viena otrai. Un tādā mērā, kādā ekrāns ievada augstākās gaismas daļu parcufā ar atstarotās gaismas palīdzību, kas to ietērpj, tas tāpat arī atgrūž apkārtējo gaismu no ietērpšanās parcufā. Un tā kā tā gaismas daļa, kas paliek ārpusē kā apkārtējā gaisma, ļoti liela, ekrāna dēļ, kas traucē viņam ietērpties AK, kā teikts 32. punktā, tāpēc tiek uzskatīts, ka tā (apkārtējā gaisma) sit pa ekrānu, kas to atgrūž, ar to, ka tā vēlas ietērpties parcufā. Taču, no otras puses, tiek uzskatīts arī, ka ekrāna avijuta un kašijuta spēks sit pa apkārtējo gaismu, kas vēlas ieiet iekšā, un to aiztur ar to, ka sit pa augstāko gaismu zivuga laikā.
Un šos sitienus, kad apkārtējā gaisma un ekrāna avijuts sit viens pa otru, dēvē par sadursmi (bituš) starp apkārtējo un iekšējo gaismu. Tomēr šī sadursme starp tām notiek tikai gufa parcufā, tāpēc ka tur ir saskatāma gaismas ietērpšanās kelim, kas atstāj ievērojamu daļu apkārtējās gaismas ārpus kli. Kamēr desmit sfirotās de-roš šī saduršanās nenotiek, jo tur apkārtējā gaisma vēl vispār netiek uzskatīta par kli, bet gan tikai par smalkām saknēm (kli aizmetņiem). Tāpēc gaisma, kas tajās atrodas, netiek uzskatīta par iekšējo gaismu, kas ir tik ierobežota, lai ārpusē palikušo gaismu uzskatītu par apkārtējo gaismu. Un, tā kā starp tām nav šīs atšķirības, tad sadursme starp iekšējo un apkārtējo gaismu neattiecas uz desmit sfirotu de-roš. Un tikai pēc tam, kad gaismas izplatās no pe un lejup, desmit sfirotās de guf, kur notiek gaismas ietērpšanā kelim, kas ir atstarotās gaismas desmit sfirot no pe un zemāk, [tikai] tad tur notiek trieciens starp iekšējo gaismu, kas atrodas kelim un apkārtējo gaismu, kas palika ārpusē, kā teikts iepriekš.
35. Un šī sadursme (bituš) turpinās tik ilgi, kamēr apkārtējā gaisma attīra ekrānu no visa tā avijuta un paceļ to pie tā augstākās saknes pe de-roš. Proti, tā to attīra no visa avijuta no augšas līdz lejai, ko dēvē par ekrānu un avijutu de-guf, līdz tajā paliks tikai šoreš (“sakne”) de-guf, kas ir Malhut de-roš ekrāns, ko dēvē par “pe”. Tas nozīmē, ka [ekrāns] tiek attīrīts no visa avijuta no augšas līdz lejai, kas atdala iekšējo gaismu no apkārtējās gaismas, un paliek tikai avijuts no lejas uz augšu, jo tur vēl netiek izdarīta atšķirība starp iekšējo un apkārtējo gaismu, kā teikts iepriekšējā punktā.
Un ir zināms, ka līdzība pēc formas savieno garīgos objektus vienā. Tāpēc, pēc tam, kad ekrāns de-guf ir attīrījies no visas avijuta de-guf, un tajā palicis tikai avijuts, kas līdzvērtīgs ekrāna avijutam pe de-roš, tā forma kļūst identiska ekrānam de-roš, un tas savienojas ar to burtiski vienā veselumā, tāpēc ka starp viņiem nav nekā, kas tos sadalītu uz divi – un tas tiek dēvēts, ka ekrāns de-guf pacēlāss pe de-roš.
Un, tā kā ekrāns de-guf ir iekļāvies ekrānā de-roš, tad tas atkal kļūst iekļauts zivugā de-akaa, kas notiek ekrānā pe de-roš, un uz tā atkal tiek veidots zivugs de-akaa, un tajā rodas desmit sfirot jaunā līmenī, ko sauc par AB de-AK vai parcufs Hohma de-AK. Un tas tiek uzskatīts par pirmā parcufa AK dēlu un augli.

 

56. Un, lūk, kā nākas noskaidrojās jēdziens “cimcum alef” (pirmais samazinājums), kas tika izdarīts uz kli Malhut – uz bhina dalet (ceturto stadiju), lai tā nesaņemtu sevī augstāko gaismu.
Kā arī jēdziens “masah” (ekrāns) un tā “zivug de-akaa” (triecien savienojums) ar augstāko gaismu, kas paceļ atstaroto gaismu, – šī atstarotā gaisma kļuva par jaunu saņemošo kelim bhinas dalet vietā.
Kā arī jēdziens “izdohehut” (attīrīšanās no avijuta – pavājināšanās, izsmalcināšana un izgaismošana) de-guf ekrāna, kas notiek katra parcufa guf apkārtējās gaismas “bituš” (trieciena) dēļ ar iekšējo gaismu, kas izved katra parcufa četras bhinas TANTA de-guf, un kas paceļ de-guf ekrānu de-roš ekrāna stāvoklī, un padara to derīgu zivugam de-akaa ar augstāko gaismu, tā ka uz tā piedzimst otrs parcufs par vienu pakāpienu zemāk nekā iepriekšējais parcufs.
Kā arī trīs pirmo parcufim de-AK iziešana, ko sauc par Galgalta, AB, SAG, un to ietērpšanās kārtība vienam uz otra.
57. Un zini, ka šajos trīs parcufim Galgalta, AB un SAG de-AK vēl nav pat saknes četrām ABEA pasaulēm, tāpēc ka te vēl nebija pat vietas trim BEA pasaulēm, jo iekšējais parcufs AK sniedzās līdz pat “šīs pasaules punktam” (nekuda de-olam aZe). Kā arī vēl nav atklājusies sakne vēlamajai labošanai, kuras dēļ notika samazinājums. Tāpēc, ka viss vēlamais samazinājumu mērķis, kas tika veikts bhinā dalet, bija tās labošana – lai tajā nebūtu nekādas atšķirības pēc formas, saņemot augstāko gaismu (kā sacīts 14. p.). Proti, tādēļ lai radītu “Ādama guf” (cilvēka vēlmi, burtiski “cilvēka ķermeni”) no šīs bhinas dalet, lai viņš ar savām nodarbēm ar Toru un baušļiem, tādēļ lai sniegtu baudu Radītājam, apvērstu saņemošo spēku, kas ir bhinā dalet, tā, lai tas būtu vērsts par labu atdevei, jo tādējādi pielīdzinās saņemošo formu absolūtai atdevei. Un tad notiks galīgā izlabošanās, jo, pateicoties tam, bhina dalet atgriezīsies un kļūs par saņemošo kli augstākajai gaismai, kā arī būs absolūtā saplūsmē ar gaismu, bez jebkādas formas atšķirības, kā sacīts iepriekš.
Tomēr līdz šim vēl nav atklājusies šī izlabojuma sakne, tāpēc ka tādēļ cilvēkam jāsastāv arī no augstākajām bhinot, kas ir augstākas par bhinu dalet, lai viņā būtu spēja veikt labus darbus – atdeves darbības. Taču, ja cilvēks rastos no stāvokļa parcufim AK, viņš viss būtu tukšs [bez gaismas], jo bhina dalet, kurai jākļūst par “cilvēka ķermeņa” sakni, visa pilnībā atrastos zemāk par AK raglej (kājām), tukšas, no gaismas brīvas telpas veidā, jo ir pretēja pēc formas augstākajai gaismai un tādēļ uzskatāma par nošķirtības un nāves īpašību. Un, ja cilvēks būtu radīts [tikai] no tās, viņš vispār nespētu labot savu rīcību, jo viņā nebūtu nekādu atdeves dzirksteļu, un viņš būtu līdzīgs dzīvniekiem, kam pilnīgi nav nekā kopīga ar atdevi, kas dzīvo tikai sevis dēļ. Un līdzīgs grēciniekiem, kas iegrimuši saņemšanas kaislē sevis dēļ, un pat labais, ko viņi dara, viņi dara sevis dēļ, un par viņiem ir teikts, ka grēcinieki savas dzīves laikā tiek dēvēti par mirušiem, jo viņi ir pretēji Dzīvības Avotam.
58. Un tāda ir viedo sacītā jēga (midrašs Berešit raba, 12:15): vispirms [Radītājam] radās nodoms radīt pasauli tiesas īpašībā, bet redzot, ka pasaule [tā] nevar pastāvēt, Viņš pirms [tiesas īpašības] lika žēlsirdības īpašību un to savienoja ar tiesas īpašību.
Paskaidrojums: visi [laika jēdzieni] “vispirms un pēc tam”, par kuriem tiek runāts garīgajā, nozīmē cēloni un sekas. Un tāda ir teiktā jēga, ka pirmais pasauļu cēlonis, tas ir, Ādams Kadmons (AK) pasaules parcufim, kas tika radīti visu pasauļu sākumā, tika radīti tiesas īpašībā, proti, tikai vienā Malhut īpašībā, ko dēvē par tiesas īpašību. Un šī bhina dalet, kas samazinājās un iznāca tukšas telpas un sijum (noslēguma) veidā raglej (kājām) AK. Un tā ir jēdziena “šīs pasaules punkts” (nekuda de-olam aZe) būtība, kas atrodas zemāk par sijum raglej Ak, tukšas, no jebkādas gaismas brīvas telpas veidā, kā tika teikts iepriekš. Un Viņš redzēja, ka pasaule [tā] nevar pastāvēt, proti, kā bija teikts iepriekš, tādā veidā cilvēkam nebūs nekādas iespējas, kuram jābūt radītam no šīs bhinas dalet, lai viņš spētu veikt atdeves darbības, pateicoties kam pasaule spētu pastāvēt atbilstoši vēlamās labošanas mēram. Tāpēc Viņš pirms [tiesas īpašības] lika žēlsirdības īpašību un to savienoja ar tiesas īpašību.
Paskaidrojums. Sfiru Bina dēvē par žēlsirdības īpašību, bet sfiru Malhut dēvē par tiesas īpašību, jo uz to tika veikts samazinājums. Un Radītājs pacēla tiesas īpašību, tas ir, ierobežojuma spēku, kas uzstādīts sfirā Mahut un to (tiesas īpašību) pacēla Binā, žēlsirdības īpašībā, un tās savienoja kopā, iekļaujot vienu otrā tā, ka, pateicoties šai savstarpējai iekļautībai, arī bhina dalet, kas ir tiesas īpašība, sāka saturēt sevī atdeves dzirkstis, kas piemīt Binas kli (kā bija teikts 5. p., apskaties tur). Un ar to tika radīta sagatavošanās Ādama gufam (cilvēka vēlmei), kas rodas no bhinas dalet, lai viņš iekļautu sevī arī atdeves īpašību, un spētu veikt labus darbus tādēļ, lai sniegtu baudu savam Radītājam, iekams  neapvērsīs viņā esošo saņemošo īpašību, lai tā pilnībā tiktu [izmantota] atdeves dēļ. Un, pateicoties tam, pasaulē īstenosies vēlamā izlabošana, kuras dēļ tika radīta pasaule, kā bija sacīts iepriekš.
59. Un, lūk, šis “šituf” (savstarpēja iekļaušanās, partnerība, līdzdarbošanās) Malhut un Binas notika parcufā SAG de-AK, un noveda pie “cimcum bet” (otrā samazinājuma, CB) pasaulēs, no tā un zemāk, jo tajā izveidojās jauns sijum (nobeigums) uz augstāko gaismu, kas notika Binas vietā. Un sanāk, ka Malhut mesaemet, kas stāvēja sijum raglej SAG de-AK virs “šīs pasaules punkta”, pacēlās un pabeidza augstākās gaismas izplatīšanu vietā, kur ir puse Bina de-guf SAG de-AK, ko sauc par Tīferet, tāpēc ka KAHAB de-guf saucas HAGAT, un iznāk, ka Tiferet ir Bina de-guf. Un tāpat arī Malhut mezdaveget, kas atradās vietā pe de-roš SAG de-AK, pacēlās vietā nikvej ejnaim de-AK – vietā kur ir puse Bina de-roš, un tur notika zivugs MA de-AK, ko sauc par Nekudim pasauli – vietā nikvej ejnaim.
60. Un šis [samazinājums] saukts arī par “cimcum NEHI de-AK”, tāpēc ka SAG de-AK, kas beidzās vienā līmenī ar parcufu Galgalta de-AK virs “šīs pasaules punkta”, pateicoties tam, ka Malhut iekļāvās un pacēlās Binas vietā, sāka beigties virs iekšējā Ak tabura, tas ir, vietā, kur ir puse Tiferet, kas ir puse no Binas gufa Iekšējā AK, jo tur pacēlās Malhut mesaemet un aizturēja augstāko gaismu, lai neizplatītos zemāk par to. Un tam kā sekas tur izveidojās tukša, brīva telpa bez gaismas. Un mēs redzam, ka TANHI de-SAG samazinājās un iztukšojās no augstākās gaismas. Un tāpēc cimcum bet saucas cimcum NEHI de-AK, jo no jaunā sijuma, kas bija izveidots vietā tabur iztukšojās NEHI de-SAG de-AK no savām gaismām.
Kā arī noskaidrojās, ka AHAP (ozen, hotem, pe) de-roš SAG izgājis no roš SAG pakāpiena un kļuvis par viņa guf. Malhut mezdaveget pacēlās nikvej ejnaim un iznāca desmit sfirot de-roš no ekrāna, kas nikvej ejnaim un augstāk. Taču no nikvej ejnaim un zemāk, to jau sauc par parcufu guf, tāpēc ka var saņemt spīdējumu tikai no nikvej ejnaim un zemāk, un tas ir guf.
Un, lūk, šo desmit sfirotu pakāpiens, kas iznāca nikvej ejnaim SAG de-AK – tās ir desmit sfirot, ko sauc par Nekudim pasauli. Un tās nolaidās lejā no nikvej ejnaim de-SAG un nonāca savā vietā, kas atradās zemāk par iekšējā AK taburu, un izplatījās tur: roš un guf. Un zini, ka šis jaunais, augstākminētais sijums, kas izveidots vietā Bina de-guf, saucas “parsa”. Un šeit ir iekšējais un ārējais. Un tikai ārējās desmit sfirot tiek dēvētas par Nekudim pasauli. Taču iekšējās desmit sfirot saucas paša AK MA un BON.
61. Tomēr ir jāsaprot, ka, tā kā desmit Nekudim sfirot un MA de-AK tika radītas un izgājušas no nikvej ejnaim de-roš SAG, kā bija sacīts iepriekš, tad tām vajadzēja uztērpt SAG no tā pe de-roš un zemāk, kā tas bija iepriekšējos parcufos, kad katrs zemākais uztērpj savu augstāko no pe de-roš un zemāk. Tad kāpēc šeit tas tā nebija, bet viņi nolaidās, lai ietērptos vietā, kas atrodas zemāk par taburu de-AK? Un, lai to saprastu, mums ir labi jāzina, kā izveidojās šis “šituf”, kad Bina un Malhut savienojās vienā veselumā.
62. Un lieta tāda, ka parcufa SAG iznākšanas laikā, tas viss beidzās virs iekšējā AK tabura, kā tas tika noskaidrots parcufā AB de-AK, jo [desmit sfirot parcufa SAG] nevarēja izplatīties no tabura un zemāk, jo tur sākas bhinas dalet iekšējā AK vara – tās sijuma desmit sfirotu īpašībā, bet parcufimos AB un SAG nav nekā, kam būtu sakars ar bhinu dalet (kā teikts 54. p.). Tomēr, kad sāka iziet nekudot de-SAG de-AK, tas ir, pēc tam, kad attīrījās de-SAG ekrāns, kuram ir avijuts bina bet, pateicoties apkārtējās gaismas triecienam ar to, un tas nonāca bhina bet de-itlabšut un bhina alef de-avijut stāvoklī, lūk, tad pazuda [no parcufa] taamim de-SAG, un iznāca nekudot līmenis [de-SAG] uz avijut, kas palika ekrānā kā VAK bez roš.
Tāpēc, ka desmit sfirot, kas iziet uz avijutu bhina alef, ir ZA līmenis bez GAR (gimel rišonot – trīs pirmās sfiras). Kā arī zahar līmenī, kas ir bhina bet de-itlabšut, nav tur [pilnas] Binas īpašības, bet tikai tuvojoties, un tas skaitās VAK de-Bina. Un tāpēc šis līmenis nekudot de-SAG ir līdzīgs sijuma desmit sfirot formai, kas [atrodas] zem tabura de-AK, jo tie arī ir VAK bez roš (kā teikts 52. p.), un zināms, ka līdzība pēc formas satuvina garīgos objektus, savienojot tos vienkopus. Un tāpēc šis līmenis [nekudot de-SAG] nolaidās zemāk par taburu de-AK un sajaucās tur ar ZON (ZA un Nukva) de-AK, un tie sāka funkcionēt kopā kā viens vesels, būdami līdzvērtīgi pēc līmeņa lieluma.
63. Un nav apgrūtinājuma tajā, ka pagaidām starp tiem vēl ir liels attālums no tajā esošā avijuta puses, kas ir tajos, jo nekudot de-SAG ir atnācis no avijuta bhina bet, un tajā nav nekā no bhina dalet. Un, lai gan tas ir ZA pakāpiens, tas vēl nelīdzinās ZA pakāpienam, kas atrodas zemāk par taburu de-AK, jo tas ir ZA bhina dalet, un starp tiem pastāv liela atšķirība.
Atbilde ir tāda, ka avijuts parcufā nav atšķirams laikā, kad tajā ietērpjas gaisma, bet [atšķirams] tikai pēc gaismas aiziešanas. Un tāpēc, kad parcufs Nekudot de-SAG parādījās uz ZA pakāpiena, tas nolaidās un ietērpās pakāpienā ZON, kas atradās no tabura AK un zemāk. Un tad sajaucās bhina bet un bhina dalet viena ar otru, un tas noveda pie otrā samazinājuma (cimcum bet), kā bija teikts iepriekš, un izveidojās jauns sijums šī parcufa binas de-guf vietā. Un tas arī noveda pie zivuga vietas maiņas, un pe de-roš sāka atrasties nikvej ejnaim, kā bija sacīts iepriekš.
64. Un sanāk, ka Malhut savienojuma avots ar Binu, ko sauc par cimcum bet (CB), izveidojies tikai zemāk par tabur de-AK, pateicoties tur izplatītajam parcufam Nekudot de-SAG. Un tāpēc nespēja šis desmit sfirot pakāpiens de-Nekudim, kas izgājis no CB, izplatīties augstāk par taburu de-AK, jo nekāds spēks un vara nevar izpausties augstāk par savas izcelsmes avotu. Un dēļ tā, ka CB izveides vieta sākas no tabura un zemāk, tad tāpat arī Nekudim pakāpiens bija spiests tur izplatīties.