7. nodarbība. Izvēles brīvība

7. nodarbība. Izvēles brīvība

Šī nodarbība aplūko cilvēka brīvības jēdzienu—tās esamību un apjomu. Izpētiet četrus faktorus, kas ietekmē cilvēka attīstību, un mūsu vides izšķirīgo lomu. Izpratiet, kā cilvēka garīgā izaugsme ir savstarpēji saistīta ar apkārtni. Izskaidrojiet frāzes "viss ir sagaidīts un atļauja ir dota" nozīmi un tās sekas brīvai gribai un liktenim.

Stundas saturs
Materiāli
  • Vai cilvēkam ir izvēles brīvība? Un, ja tā, tad kādā veidā?
  • Četri faktori cilvēka attīstības procesā; 
  • Kāda ir vide, kurā mēs dzīvojam? Kāda ir saikne starp cilvēka garīgo attīstību un vidi, kurā viņš dzīvo?
  • Ko nozīmē frāze „viss ir paredzēts un atļauja ir dota”?

7. nodarbība: Izvēles brīvība

 

2. Slaids

 

… Ar “Toru” tiek saprasta gaisma, kas ietērpta Torā. Citādāk sakot, mūsu viedo vārdi “Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru tam kā piedevu” – ar to tiek domāta gaisma, kas tajā ietverta, jo gaisma, kas ietverta Torā, atgriež pie avota.

Bāls Sulams, Šamati 6. “Ko garīgajā darbā nozīmē “balsti Torā” 

 

3. Slaids


 

4. Slaids

Video 1 >> 

 

5. Slaids

Vai mēs esam brīvi?

Vai mums ir izvēle?

Vai var izmainīt likteni? Kā...?

 

6. Slaids

Video 2 > >

Vai kabala var man palīdzēt mainīt manu likteni?

 

7. Slaids

Tomēr, kad mēs aplūkosim atsevišķa indivīda darbības, mēs tās redzēsim uzspiestas, un viņš tās veic ne pēc savas gribas, bez jebkādas izvēles iespējas. Un ar to viņš līdzinās virumam, kas stāv uz plīts, kuram nav nekādas izvēles, un tam ir jāvārās, jo Vadība saistījusi visus dzīvojošos ar diviem grožiem: proti, ar baudu un ciešanām. Un dzīvniekiem nav nekādas brīvas izvēles, kas ļautu izvēlēties ciešanas vai atraidīt baudu.

Bāls Sulams “Brīvība”

8. Slaids

Savukārt cilvēka priekšrocība pār dzīvniekiem ir tāda, ka viņš var saskatīt tālu mērķi, citiem vārdiem sakot, šobrīd piekrist pieņemt zināmu ciešanu mēru, izvēloties baudu vai izdevību, ko viņš saņems nākotnē, pēc kāda laika.

Taču patiesībā šeit nav nekas vairāk par aprēķinu, kas pirmajā brīdī ir komerciāls. Proti, viņi izvērtē, ka gaidāmā bauda vai izdevība ir labāk un vēlamāk nekā sāpes, ko viņi izjūt no ciešanām, kuras viņi šobrīd piekrituši uzņemties. Un šeit ir tikai balansa aprēķins, kad sāpes un ciešanas tiek atskaitītas no gaidāmās baudas un viņiem paliek kāds atlikums. Obligāti, – lai paliktu tikai bauda.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

9. Slaids

Tomēr reizēm gadās, ka viņi saņem mocības, tāpēc ka sasniegtajā baudā neatklāja gaidāmo pārpalikumu salīdzinājumā ar pārdzīvotajām ciešanām. Un tāpēc viņi nonāk deficītā – viss ir precīzi tāpat kā pie tirgotājiem.

Un pēc visa tā šeit nav atšķirības starp cilvēku un dzīvniekiem, un tāpēc nav nekādas apzinātas izvēles brīvības, bet ir pievilkšanas [un atgrūšanas] spēks, kas viņus vilina uz baudu, kas viņiem parādās patvaļīgā formā, un viņus atgrūž no iemesliem, kas spēj [viņiem] nodarīt sāpes. Un, izmantojot šos divus [faktorus], Vadība viņus ved tur, kur vēlas, absolūti neprasot viņu viedokli.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

10. Slaids

Turklāt pat baudas un izdevīguma rakstura noteikšana ne gluži ir atkarīga no personas izvēles un brīvās gribas, bet gan tiek noteikta ar citu vēlmēm – ko viņi vēlas, nevis viņš pats. Piemēram, es sēžu, es ģērbjos, es runāju, es ēdu. Tas viss – ne jau tāpēc, ka es vēlos šādi sēdēt, ka es vēlos šādi ģērbties, šādi runāt, šādi ēst, bet tāpēc, ka citi vēlas, lai es šādā veidā sēdētu, ģērbtos runātu un ēstu. Tas viss tiek noteikts ar sabiedrības vēlmēm un gaumi, nevis ar manis paša brīvo izvēli.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

11. Slaids

Vēl jo vairāk, to visu lielākoties es daru pret savu gribu, tāpēc ka man būtu ērtāk uzvesties vienkāršāk – neapgrūtinot sevi, taču es katrā savā kustībā esmu pilnībā atkarīgs un iekalts citu cilvēku gaumes un pieklājības dzelzs važās, kas sastāda sabiedrību. 

Un tādā gadījumā, sakiet man, lūdzu, kur ir mana brīvā griba?

Bāls Sulams “Brīvība”

 

12. Slaids

Četri faktori

Zini, ka jebkāda [kaut kā jauna] izcelšanās, kas notiek pasaules radījumos, – ir jāsaprot, ka tas nenotiek esoša no nekā veidā, bet gan esoša no esoša veidā – citiem vārdiem sakot, ar reālas būtības palīdzību, kas no sevis novilka savu iepriekšējo formu un uztērpa to formu, kas rodas tagad.

Tāpēc mums ir jāsaprot, ka, lai pasaulē parādītos jebkas [jauns], piedalās četri faktori, un no šiem visiem četriem kopā radās un izveidojās šī izcelšanās. Un tos dēvē ar vārdiem:

 

13. Slaids

(1) pamats,

(2) cēloņu un seku saiknes, kas attiecas uz paša pamata īpašību, kas nemainās,

(3) tā personīgās iekšējās cēloņu un seku saiknes, kas mainās saskarsmes rezultātā ar nepiederošiem spēkiem,

(4) nepiederošu objektu cēloņu un seku saiknes, kas to ietekmē no ārpuses. Un es izskaidrošu katru no tiem atsevišķi.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

14. Slaids

Pirmais faktors: pamats, sākotnējā matērija

Būtība, kas gulst visa cilvēces attīstības procesa pamatā.

Tā ir sava veida informācijas vienība, kas satur visus cilvēka nākotnes attīstības posmus.

Mūsu sākotnējais pamats kā cilvēkiem – ģenētiskais lādiņš, ko esam saņēmuši no saviem vecākiem, no viņu senčiem un no viņu senču senčiem.

 

15. Slaids

Otrs faktors – cēloņu un seku saiknes, kas attiecas uz paša pamata īpašību, kas nemainās

Katrs pamats ir noteiktu īpašību kopums, kas paredzēts, lai attīstītos ieliktā potenciāla realizācijā.

Dažas no šīm īpašībām nav iespējams mainīt.

To attīstības plāns ir iepriekš noteikts.

 

16. Slaids

Trešais faktors: tā personīgās iekšējās cēloņu un seku saiknes, kas mainās saskarsmes rezultātā ar nepiederošiem spēkiem

Katrā pamatā ir arī īpašības, kuru attīstības programma nav iepriekš noteikta, un tās savas attīstības gaitā var mainīties atkarībā no apkārtējās vides ietekmes.

 

17. Slaids

Ceturtais faktors: cēloņi un sekas no nepiederošām parādībām

Papildu faktors, kas nosaka katra cilvēka attīstības posmus, – tā ir ārējo faktoru ietekme uz sākotnējā pamata attīstību.

Piemēram, pasaules ekonomikas stāvoklis vai dažādas modernas tendences, kas izplatās sabiedrības vidū, var ietekmēt tieksmju attīstību, ko esam mantojuši no saviem senčiem.

 

18. Slaids

… Tikai ar apkārtējās sabiedrības izvēli tiek vērtēta cilvēka vara pār sevi, un par to viņš ir atlīdzības vai soda cienīgs.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

19. Slaids

… Mēs vienmēr varam pievienot mūsu sabiedrības izvēlē, – tie ir biedri, grāmatas, skolotāji un tamlīdzīgi. Līdzīgi cilvēkam, kurš no sava tēva mantojumā saņēmis kubikmetru kviešu, un šo nelielo mēru viņš var pārvērst daudzos desmitos – [tikai] izvēloties apkārtējo vidi, savam “pamatam”, tas ir, auglīgu augsni, kas satur visus sāļus un citas vielas, kas absolūti pārpilnībā baro kviešus.

Bāls Sulams “Brīvība”

 

20. Slaids

Līdzīgi arī darbā ir jāuzlabo apkārtējās vides apstākļi, lai tie atbilstu izaugsmei un uzplaukumam, jo gudrais rīkosies saprātīgi, sev izvēloties, visus labos apstākļus un saņems svētību, bet muļķis paņems visu, kas viņam pagadīsies, un tāpēc sējums viņam izvērtīsies par lāstu, nevis par svētību.

Bāls Sulams “Brīvība”