22. Nodarbība: Virzība, pateicoties mērķa diženumam

Citāti no pirmavotiem

1. Rabašs, 1. raksts (1984.g.), “Grupas mērķis – 2”

Tādēļ, ka cilvēks ir radīts ar kli, kuru dēvē par “mīlestību pret sevi”, – tajā vietā kur cilvēks neredz, ka no viņa rīcības iznāks kaut kas personīgam labumam, viņam nav dzinējspēka, kas ļautu paveikt pat mazāko kustību.
Taču bez egoistiskas mīlestības atcelšanas nav iespējams sasniegt saplūsmi ar Radītāju, tas ir, formas līdzību.
Un tādēļ, ka tas ir pretēji mūsu dabai – nepieciešama sabiedrība, lai visi kopā būtu liels spēks, un mēs spētu strādāt kopā, lai atceltu vēlmi saņemt, ko dēvē par ļaunumu, jo tas mums neļauj sasniegt mērķi, kura dēļ tika radīts cilvēks.

2. Rabašs. 24. raksts, “Galvenais, kas mums pietrūkst”.

Galvenais, kas mums pietrūkst, un šī iemesla dēļ mums nav enerģijas darbam – mums trūkst mērķa svarīguma. Tas nozīmē, ka mēs nezinām, kā vērtēt mūsu kalpošanu, lai zinātu, kam mēs dodam. Un mums arī trūkst zināšanu par Radītāja diženumu, lai zinātu, cik mēs esam laimīgi, ka esam izpelnījušies kalpot Valdniekam, jo mums nav nekā, lai mēs spētu saprast Viņa diženumu.
Un Zoar grāmatas valodā to dēvē “Šhina pīšļos”, proti, dot Viņam mums ir tikpat vērtīgi kā pīšļi. Un, pats par sevi saprotams, mums nav enerģijas darbam, jo bez baudas nav spēka darbam.

3. Rabašs, 4. raksts (1984), "Cilvēks, lai palīdz tuvākajam"

Nepieciešams saprast, ko nozīmē, ka cilvēks spēj palīdzēt biedram. Vai tam ir jābūt tieši tur, kur ir bagātie un trūcīgie, gudrie un muļķie, stiprie un vājie u.tml.? Taču, ja visi ir bagāti, vai visi ir gudri, vai visi ir stipri u.tml., kā cilvēks var otram palīdzēt?
Tomēr, mēs redzam, ka ir viena lieta, kas ir kopīga visiem, proti, tas, kas attiecas uz gara stāvokli (burtiski, “noskaņojumu”), kā sacīts: “Rūpes cilvēka sirdī – lai  izsaka tās citiem.”  Tāpēc, lai cilvēkam būtu pacilāts gara stāvoklis, viņam nepalīdzēs ne bagātība, ne prāts, ne kas tml.
Taču cilvēks var palīdzēt otram tieši ar to, ka viņš redz, ka otrs ir zemā stāvoklī, jo, kā sacīts: “Nevar cilvēks pats sevi izglābt no cietuma” , taču tieši biedrs spēj izraisīt viņam pacilātu gara stāvokli.
Proti, biedrs paceļ viņu no stāvokļa, kurā viņš atrodas – dzīvības gara stāvoklī. Un viņš no jauna sāk gūt pārliecības spēku dzīvē un bagātībā. Un viņš sāk [just], it kā, viņa mērķis patlaban viņam būtu tuvs.
No tā izriet, ka ikvienam jāpievērš [tam] uzmanība un jādomā par to, kā viņš var palīdzēt biedram, lai sagādātu viņam pacilātu gara stāvokli. Tāpēc ka tas, kas attiecas uz gara stāvokli – katrs var atrast savā biedrā trūkuma “hisrona” vietu, kuru viņš spēj piepildīt.

4. Rabašs. 24. vēstule

Tev vienmēr jāstāv sardzē – dienā un naktī, proti, gan tajā laikā, ko izjūti kā dienu, gan tajā, ko izjūti kā nakti, jo mēs sakām Radītājam: “Tev [pieder] diena un Tev – nakts.” Proti, arī nakts, – tas ir, nakts tumsa arī nāk no Radītāja cilvēka labā, kā teikts: “Diena dienai atnes sakāmo, nakts naktij atklāj zināšanas.” No tā izriet, ka tev jāmodina biedru sirdis, iekams liesma degs pati. [...] un, pateicoties tam, tu izpelnīsies modināt Radītāja mīlestību uz mums.

5. Rabašs, 30. raksts (1988) “Ko prasīt no biedru sapulces”

Katram jācenšas ienest grupā cerībām pilnu dzīvības garu un jāiegulda grupā enerģija, lai katrs biedrs varētu sev sacīt – tagad es darbā atveru jaunu lappusi. Proti, pirms viņš ieradās grupā, viņš bija vīlies savā virzībā garīgajā darbā. Taču tagad biedri viņā iedvesa cerību pilnu dzīvības garu un viņš ar grupas palīdzību ieguva pārliecību un pārvarēšanas spēku. Viņš tagad jūt, ka ir spējīgs sasniegt pilnību. Un visas viņa domas par to, ka viņa priekšā stāv milzīgs kalns, kuru nav viņa spēkos pārvarēt, un ka šie traucējumi ir patiesi spēcīgi, – tagad viņš tos jūt vienkārši niecīgus un neesošas. Un to visu viņš saņēma no grupas spēka, pateicoties tam, ka katrs centās ienest veicinošu garu un uzturēt atjauninošu atmosfēru grupā.

6. Rabašs, 17. raksts (1986.) “Sapulces kārtība – 2”

viss pamats, uz kura balstoties mēs varam saņemt labvēlību un baudu, un, lai mēs varētu saņemt baudu, un vēl jo vairāk, ir liels pienākums saņemt baudu no atdeves darbības, – ir tas, ka mums ir pienākums strādāt pie viena punkta, proti: augstu vērtēt garīgo. Un tas izpaužas, pievēršot uzmanību tam, “kam es saku”, “kā baušļus es pildu” un “kā Toru es mācos”. Proti, izskatīt padomus, [kas skaidro], kā cienīt Toras devēju.
Un, tā kā cilvēkam no savas puses, pirms viņš ieguvis zināmu spīdējumu no augšas, ir jāmeklē cilvēki, kas vairāk vai mazāk līdzinās viņam, – kuri arī meklē, kā palielināt svarīgumu, lai būtu kaut kāds kontakts ar Radītāju, lai kāds tas būtu, un, tā kā tajā darbojas daudzu viedoklis, tad ikviens var saņemt palīdzību no sava biedra.

7. Ismah Moše, nodaļa Vajera, 47./a lpp.

Katram cilvēkam ir izvēle, un ir tas, kurš iegūst savu pasauli un savu pakāpienu vienā mirklī.

8. Ber maim haim, nodaļa Ree, 12. sadaļa

Sacīja viedie (Avoda Zara, 17. p.): ir tas, kurš iegūst savu pasauli vienā mirklī. Visa viņa pasaule, kurā viņš dzīvoja līdz šim mirklim, un tas, kā viņš dzīvos no šī mirkļa un turpmāk – viņš iegūst šajā mirklī. Tāpēc, ka pilda Radītāja baudu un vēlmi, kas viņu radījis pasaulē, tieši tādēļ arī kļūst viņa vēlme tāda un iegūst savu pasauli šajā stundā.

Klipu teksti

Klip No. 1: "Kāpēc nevar viens mācīties?" (no Pamatkoncepcijas – Grupa) >>

Oren: Šī kabalas ideja par "mācīšanos grupā"—es esmu dzirdējis, ka cauri laikmetiem kabalisti mācījās grupās un deva priekšroku tam, nevis mācīties vienatnē.
Kāpēc nav iespējams viens pats mācīties kabalu? Kāpēc ir nepieciešama grupa?

Rav: Nav iespējams mācīties vienatnē. Mēs varētu iemācīties to, kas rakstīts grāmatās, vai klausīties gudrus cilvēkus, bet patiesībā izprast kabalas gudrību—sasniegt Augstāko Pasaules uztveri un sajūtu—tas var notikt tikai tad, kad mēs viens ar otru savienojamies.

Oren: Ja es jautātu: vai es varētu tevi pieņemt kā savu privātu kabalas skolotāju, jo tu saproti kabalu, esi gudrs kabalā—“māci mani, un es patiesi mēģināšu klausīties un ieviest visu, ko tu saki”—vai tu mani mācītu? Vai tu man varētu palīdzēt?

Rav: Es nevarētu.
Vispirms es paskaidrotu, ka tev nepieciešama grupa.

Oren: Palīdzi man saprast punktu: kāpēc, ja es tevi pieņemtu par privātu skolotāju, es nesekmētos mācīties kabalu?

Rav: Es neizdotos tevi mācīt, jo visa mācīšanās ir atkarīga no tā, ka tev ir jābūt draugiem—lai emocionāli saistītos ar viņiem, savstarpējā devībā, savstarpējā saistībā.
Un šādi, kad cilvēki viens otram pieķeras, viņi sāk sajust iekšējo “grupas”, “saiknes”, “vienotības”, “savstarpējās garantijas” (Arvut) konceptu.
Šie ir koncepti, kas ir ļoti dziļi kabalas gudrībā—tos nevar izskaidrot vienā sarunā.
Tikai pakāpeniski, kā cilvēki savstarpēji savienojas, viņi sāk just, cik dziļi un patiesi īpaši šie koncepti ir.
Un, ja studenti nesasniedz šos stāvokļus un tos nejūt, ja katrs neatsakās no sevis grupai, tad viņiem nav trauku, nav līdzekļu atklāt Augstāko Pasauli vai Radītāju.

Klipu Nr. 2

Rav: Pirmais princips kabalas gudrībā ir, ka visa radība ir viena sistēma.
Tā ir sadalīta četrās daļās saskaņā ar Tetragramatonu (Jod-Hej-Vav-Hej) burtiem: nekustīgs, vegetatīvs, dzīvniecīgs un runājošs—gan fizisks, gan garīgs—bet kopumā, tā ir viena vienota sistēma.
Lai mēs varētu iepazīt šo sistēmu, lai patiesi atrastos tās augstākajā līmenī, runājošā līmenī, mums ir jāiziet process no sašķelšanas līdz korekcijai, un šajā korekcijā mums jāpieredz visas sašķelšanas stadijas un attiecīgi visas korekcijas stadijas.
Tad visa radība un visas korekcijas tiks pabeigtas vienā lielā, skaistā sistēmā, kas ietver visu sevī, saukta "Ādams" (cilvēks).

Bet, lai atpazītu šo sistēmu un sasniegtu Ādama līmeni—tas ir, lai kļūtu līdzīgs Radītājam (jo vārds Ādams cēlies no Domeh, "līdzīgs")—mums pašiem ar saviem spēkiem, jāsajūt katrs stāvoklis ceļā.
Tāpēc īpašas dvēseles tiek dotas iespēja no Radītāja savienoties desmitnieku grupās, jo desmit ir pilnīgs garīgs Partzuf (struktūra)—desmit, ne deviņi; desmit, ne vienpadsmit—un šajā mazajā desmitnieku grupā, kā miniatūrā pasaulē, viņi var pārbaudīt, mācīties, sajust un sagatavoties kļūšanai par Ādamu.

Jo galu galā, viss koncentrējas uz saiknes darbu.
Tas tiek runāts daudzos līmeņos un daudzās valodās: "Mīli savu tuvākos kā sevi pašu," "Nedari citiem to, ko pats negribi darīt," un tā tālāk.
Tas ir tas, ko atklāj kabalas gudrība.

(Izraksts no: Vienotības vakars – "Sabiedrības mērķis," vakara mācība, 2019. gada 14. jūlijs – Rav Dr. Michael Laitman)

Klipu Nr. 3

Rav: Pirmais jautājums, ko cilvēks, kuram ir sirds punkts, uzdod—kad viņš nevar progresēt, jo viņam trūkst spēka virzīties uz priekšu—ir:
Kā novērtēt garīgumu?

Jautājums "Kā novērtēt garīgumu?" ved viņu uz citu jautājumu: "Kā novērtēt Toras Devēju?"
Cilvēkam trūkst spēka novērtēt Devēju (Radītāju), un tāpēc viņam nepieciešams draugs.
Ja viņš sēž un runā ar draugu par to, kā novērtēt Radītāju, un viņi noskaidro starp viņiem, ka tas ir viņu kopīgs problēma—tad jau ir darba sākums starp viņiem.
Viens cilvēks viens pats tas negadās; ir nepieciešami vismaz divi. Tad jau ir Itaruta De-Letata (paaugstināšanās no apakšas), tas ir, lūguma par garīgo korekciju pacelšana MAN.
Un uz šī MAN pacelšanas nāk atbildes—paaugstināšanās no augšas.
Paaugstināšanās no augšas tiek sajusta, kad viņi sāk sajust nelielu kontaktu ar Radītāju.
No turienes sākas progress.

Ir darbību secība, ko mums jāpiedzīvo.
Kā rakstīts: "Ķēniņa godība ir daudzā pūlī."
Jo stiprāka un lielāka ir grupa, jo lielāks ir atbalsts—gan Itaruta De-Letata (paaugstināšanās no apakšas), gan saņemšanā un absorbēšanā Itaruta De-Leila (paaugstināšanās no augšas).
Tāpēc mums jāstrādā pie šiem visiem aspektiem.

Citiem vārdiem sakot, ja cilvēkam ir pat mazs vēlmes gaismas uz garīgumu, tas ir pietiekami, lai sāktu meklēt, lai sāktu noskaidrot, kas patiesībā ir garīgums.
"Garīgums" nozīmē just Radītāju, novērtēt Radītāju.
Bez šī viņš nevar virzīties uz priekšu.
Bet pat tas nav pietiekami, jo viņš nevar virzīties viens pats, un viņam var ilgi prātā nākt šis realizēt.
Tikai pēc tam, kad viņš kļūst izmisīgs, viņš sasniedz izpratni, ka viņam ir nepieciešami draugi—grupa.

Tad viņš pievienojas grupai.
Un, ja viņš atsakās no sevis viņu priekšā, ja viņš tos vērtē, viņi var kopīgi sākt attīstīt lūgšanu—lūgt Radītājam Viņa diženumā.
Un tad viņi sāk saņemt Radītāja diženuma sajūtu, kas tiek saukta par Itaruta De-Leila (paaugstināšanās no augšas).
Grupas lielums un spēks nosaka, cik lielā mērā šis iespaids tiek absorbēts viņos.

Klipu Nr. 4

Rav: Pirmām kārtām, tev jāpaaugstina mērķa svarīgums.
Nav nekā svarīgāka pasaulē—un patiesībā nav, pat ja tu domā par to ar materiālo prātu—nav nekā svarīgāka par garīgās pasaules sasniegšanu un saiknes nodibināšanu ar Radītāju.
Jo ar to tu pacelies virs visas radības, un nav lielāka, dižāka, godājamāka vai vērtīgāka stāvokļa par šo.

Tā mērā, kā grupa modina garīgā mērķa svarīgumu, katrs draugs var pievērsties degvielas vilkšanai no grupas, no desmitnieka, un virzīties uz priekšu.