29. nodarbība
Tēma: Ievads “desmitnieka” jēdzienā
Izvēlēti izvilkumi no avotiem

SLAIDI 2–4

Bāls Sulams, “Ievads Desmit Sefirot mācībā”, 4. punkts

“Patiešām ir taisnība, ka Radītājs Pats liek cilvēka roku uz labo likteni, dodot viņam dzīvi ar baudu un apmierinājumu materiālajā dzīvē, kas ir piepildīta ar mokām un sāpēm un kurai trūkst jebkāda satura. Cilvēks noteikti aiziet un bēg no tām, kad viņš redz, pat ja tas šķietami parādās caur spraugām, mierīgu vietu, uz kuru aizbēgt no šīs dzīves, kas ir grūtāka par nāvi. Patiešām, nav lielākas Viņa rokas uzlikšanas cilvēka rokai kā šī.

Un cilvēka izvēle attiecas tikai uz stiprināšanos. Tas ir tāpēc, ka šeit noteikti ir vajadzīgas lielas pūles un piepūle, pirms cilvēks attīra savu ķermeni, lai spētu pareizi ievērot Toru un Mitzvot, nevis sava paša prieka dēļ, bet lai sagādātu apmierinājumu savam Radītājam, kas tiek saukts par Lishma [Viņas dēļ]. Tikai šādā veidā cilvēks tiek apveltīts ar laimes un patīkamības dzīvi, kas nāk kopā ar Toras ievērošanu.

Pirms cilvēks nonāk pie šīs attīrīšanās, noteikti ir izvēle stiprināties labajā ceļā ar visdažādākajiem līdzekļiem un paņēmieniem. Cilvēkam jādara viss, ko viņa roka atrod spēku darīt, līdz viņš pabeidz attīrīšanās darbu un nenokritīs zem sava nastas ceļa vidū.”

5. slaids

Tanya, Igeret Hakodesh, 23. daļa

“Desmit cilvēku vietā jau ir vieta Šehinas [Dievišķības] iemājošanai. Mišnas gudrie rakstīja: “Desmit, kas sēž un mācās Toru, Šehina mājo starp viņiem,” jo “tajā ir viss cilvēks.””

6. SLAIDS

RABAŠS, raksts Nr. 28 (1986), “Sapulce nav mazāka par desmit”

“Mūsu gudrie sacīja (Sanhedrin, 39): “Katrā desmitniekā ir Šehina.”

Ir zināms, ka Malhut tiek saukta par “desmito.” Ir arī zināms, ka saņemošais Kli arī tiek saukts par “Sefira Malhut,” kura ir desmitā Sefira, kas saņem augšējo pārpilnību. Viņa tiek saukta par “vēlmi saņemt,” un visas radības izriet tikai no viņas. Šī iemesla dēļ sapulce nav mazāka par desmit, jo visi materiālie zari izriet no augšējām saknēm. Tāpēc saskaņā ar noteikumu: “Nav gaismas, kurai nebūtu desmit Sefirot,” materiālajā pasaulē kaut kas netiek uzskatīts par sapulci, ko varētu uzskatīt par svarīgu, ja tur nav desmit vīru, tāpat kā augšējās pakāpes.”

7. SLAIDS

Maor VaŠemeš, VaYechi

“Sapulces būtība ir tā, lai visi būtu vienā vienotībā un lai visi meklētu tikai vienu mērķi: atrast Radītāju. Katrā desmitniekā ir Šehina [Dievišķība]. Skaidrs, ka, ja ir vairāk nekā desmit, tad ir lielāka Šehinas atklāšanās. Tādēļ katram ir jāsapulcējas ar savu draugu un jānāk pie viņa, lai dzirdētu no viņa vārdu par Radītāja darbu un par to, kā atrast Radītāju. Viņam jāanulē sevi sava drauga priekšā, un viņa draugam jādara tas pats attiecībā pret viņu, un tā jādara ikvienam. Tad, kad sapulce ir ar šo nodomu, tad “vairāk nekā teļš vēlas zīst, govs vēlas zīdīt,” un Radītājs tuvojas viņiem, un Viņš ir ar viņiem.”

SLAIDI 8–9

RABAŠS, raksts Nr. 6 (1984), “Draugu mīlestība – 2”

“Ja vairāki indivīdi sanāk kopā ar spēku, ka ir vērts atteikties no patmīlības, bet bez pietiekama spēka un atdeves svarīguma, lai kļūtu neatkarīgi, bez ārējas palīdzības, ja šie indivīdi anulē sevi viens otra priekšā un visiem ir vismaz potenciāla mīlestība pret Radītāju, lai gan viņi nespēj to īstenot praksē, tad, katram pievienojoties sabiedrībai un anulējot sevi tās priekšā, viņi kļūst par vienu ķermeni.

Piemēram, ja šajā ķermenī ir desmit cilvēki, tam ir desmit reizes vairāk spēka nekā vienam cilvēkam.

Tomēr ir nosacījums: Kad viņi pulcējas, katram no viņiem jādomā, ka viņš tagad ir atnācis ar mērķi anulēt patmīlību. Tas nozīmē, ka viņš tagad neapsvērs, kā apmierināt savu vēlmi saņemt, bet domās, cik vien iespējams, tikai par citu mīlestību. Tas ir vienīgais veids, kā iegūt vēlmi un vajadzību iegūt jaunu īpašību, ko sauc par “vēlmi atdot.”

Un no draugu mīlestības cilvēks var nonākt pie mīlestības pret Radītāju, tas nozīmē — vēlēties sagādāt apmierinājumu Radītājam.”

10. SLAIDS

Bāls Sulams, 47. vēstule

“…Ļaujiet man jums atgādināt draugu mīlestības spēkā esamību, par spīti visam šajā laikā, jo tieši no tā ir atkarīgas mūsu tiesības pastāvēt, un pēc tā tiek mērīti mūsu tuvā nākotnē gaidāmie panākumi.

Tādēļ novērsieties no visām iedomātajām nodarbēm un pievērsiet savas sirdis domu domāšanai un pareizu taktiku izstrādei, lai patiesi savienotu savas sirdis kā vienu, lai vārdi “Mīli savu draugu kā sevi pašu” burtiski piepildītos jūsos, jo pants nesniedzas tālāk par burtisko nozīmi, un jūs tiksiet attīrīti ar mīlestības domu, kas pārklās visus noziegumus. Pārbaudiet mani tajā un sāciet patiesi savienoties mīlestībā, un tad jūs redzēsiet — “aukslējas sajutīs garšu.””

11. SLAIDS

RABAŠS, raksts Nr. 7 (1984), “Saskaņā ar to, kas izskaidrots par ‘Mīli savu draugu kā sevi pašu’”

“Tie, kuri vēlas ievērot noteikumu: “Mīli savu draugu kā sevi pašu.” Viņu vienīgais nodoms ir iziet no patmīlības un pieņemt citu mīlestības citu dabu. Un, lai gan tā ir Mitzva [bauslis], kas ir jāievēro, un cilvēks var piespiest sevi to ievērot, mīlestība tomēr ir kaut kas tāds, kas tiek dots sirdij, un sirds pēc dabas tai nepiekrīt. Ko tad cilvēks var darīt, lai citu mīlestība skartu sirdi?”

SLAIDI 12–13

RABAŠS, 40. vēstule

“Katra dāvana, ko viņš dod savam draugam, ir kā lode, kas izveido iedobi akmenī. Un, lai gan pirmā lode tikai saskrāpē akmeni, kad otrā lode trāpa tajā pašā vietā, tā jau izveido robiņu, un trešā izveido caurumu.

Un caur lodēm, kuras viņš šauj atkārtoti, caurums kļūst par iedobi viņa drauga akmens sirdī, kur sakrājas visas dāvanas. Un katra dāvana kļūst par mīlestības dzirksteli, līdz visas mīlestības dzirksteles sakrājas akmens sirds iedobē un kļūst par liesmu.

Atšķirība starp dzirksteli un liesmu ir tāda, ka tur, kur ir mīlestība, ir atklāta atklāšanās, tas nozīmē atklāšanās visām tautām, ka mīlestības uguns deg viņā. Un mīlestības uguns sadedzina visus pārkāpumus, ar kuriem cilvēks sastopas ceļā.”

SLAIDI 14–15

RABAŠS, 40. vēstule

“Caur siržu berzi, pat visspēcīgāko siržu, katrs iznesīs siltumu no savas sirds sienām, un siltums aizdedzinās mīlestības dzirksteles, līdz izveidosies mīlestības ietērps. Tad viņi abi tiks pārklāti zem vienas segas, tas nozīmē, ka viena mīlestība ieskaus un aptvers viņus abus, kā ir zināms, ka Dvekut [saplūsme] apvieno divus vienā.

Un, kad cilvēks sāk just sava drauga mīlestību, prieks un bauda nekavējoties sāk mosties viņā, … Viņa drauga mīlestība pret viņu viņam ir jauna lieta, jo viņš vienmēr zināja, ka viņš bija vienīgais, kurš rūpējās par savu labklājību. Bet tajā brīdī, kad viņš atklāj, ka viņa draugs rūpējas par viņu, tas viņā izraisa neizmērojamu prieku, un viņš vairs nevar rūpēties par sevi, jo cilvēks var pūlēties tikai tur, kur viņš jūt baudu. Un, tā kā viņš sāk just baudu, rūpējoties par savu draugu, viņš dabiski nevar domāt par sevi.”

16. SLAIDS

Bāls Sulams, Šamati, raksts Nr. 225, “Sevis pacelšana”

“Cilvēks nevar pacelt sevi virs sava loka. Tādēļ cilvēkam jābarojas no savas vides, un viņam nav cita ceļa kā vien caur Toru un daudz darba. Tāpēc, ja cilvēks sev izvēlas labu vidi, viņš ietaupa laiku un pūles, jo viņš tiek vilkts saskaņā ar savu vidi.”

Šamati nevis Šamati