12. nodarbība. Tiešās gaismas četras fāzes
Šajā nodarbībā jūs uzzināsiet par Radīšanas Domi un vēlmes saņemt attīstības procesu. Mēs izpētīsim, kā tiešā gaisma iziet cauri četrām dažādām pakāpēm, no kurām katra pārstāv garīgās vēlmes veidošanās posmu.
12. nodarbība. Tiešās gaismas četras fāzes
Slaids #2
ARI (Rabi Ichak Luria Aškenazi)
Dzīvības Koks
Zini, ka, pirms tika izveidoti veidojumi un radīti radījumi, vienkārša augstākā gaisma piepildīja visu realitāti.
Un nebija nekādas brīvas vietas tukša gaisa un telpas veidā, taču viss bija piepildīts ar šo bezgalīgo vienkāršo gaismu, un tajā nebija ne sākuma, ne gala, tomēr viss bija ar šo vienu vienkāršu, pilnīgi viendabīgu gaismu, un to dēvē par Bezgalības gaismu.
Slaids #3
Un, kad tā cēlās savā vienkāršajā vēlmē radīt pasaules un veidot veidojumus, lai izvestu gaismā Viņa darbību, vārdu un nosaukumu pilnību, kas arī bija iemesls pasauļu radīšanai. Lūk, tad Bezgalība savi samazināja centrālajā punktā, pašā savā vidū un samazināja šo gaismu un tā devās uz malām ap šo centrālo punktu.
Slaids #4
Un tad palika: brīva vieta un gaiss, un tukša telpa – tieši no šī centrālā punkta. Un, lūk, šis samazinājums bija vienmērīgs ap šo iztukšoto centrālo punktu, tā ka šīs telpas vieta bija apaļa pilnīgi vienāda visās vietās.
Un, lūk, pēc samazinājuma, kad palika telpas un gaisa vieta, tukša un brīva, tieši Bezgalības gaismas vidū, jau bija vieta, kurā varēja būt izveidotie (neecalim) un radītie (nivraim), un paveiktie (ecurim), un darinātie (naasim).
Un tad tā izvilka no Bezgalības gaismas vienu taisnu līniju no Viņa apaļās gaismas no augšas uz leju, un tā lejupnāk un nolaižas šajā telpā.
Slaids #5
Un caur šo līniju stiepjas un izplatās Bezgalības gaisma uz leju. Un šīs telpas vietā izveidoja un radīja, un paveica un darīja visas šīs pasaules.
Pirms šīm četrām pasaulēm bija Bezgalība, Viņš vienots un Viņa vārds vienots brīnišķīgā un slēptā vienotībā, un nav spēka pat eņģeļiem, kas Viņam tuvi, un tie neizzina Bezgalību, jo nav tāda radījuma prāta, kas spētu Viņu izzināt, jo Viņam nav ne vietas, ne robežas, ne vārda.
— ARI, Dzīvības koks, 1. daļa, 1. vārti
Slaids #6
Nodoms mācību laikā
Un jājautā: kāpēc kabalisti katram par pienāku uzlikuši studēt kabalas zinātni? Tomēr tajā slēpjas liela un izpaušanas cienīga lieta, tāpēc ka eksistē nenovērtējami brīnišķīga īpašība tiem, kuri studē kabalas zinātni, un lai gan nesaprot to, ko mācās, tomēr, pateicoties spēcīgai vēlmei un tieksmei saprast apgūstamo materiālu, atmodina uz sevi gaismu, kas ieskauj viņu dvēseles.
— Bāls Sulams, “Desmit Sefirot Mācības priekšvārds”, 155. punkts
Slaids #7
Un... mirdzums, kas tiek iegūts reizi pa reizei nodarbību laikā, piesaista viņam Augstāko burvību un piepilda viņu ar garīgumu un tīrību, kas cilvēku daudz tuvina pilnības sasniegšanai.
— Bāls Sulams, “Priekšvārds Desmit Sefirot Mācībai”, 155. punkts
Slaids #8
Ievads kabalas zinātnē (Ptiha)
5. Un tāpēc ir nepieciešamas četras stadijas (bhinot), kas ir vārdā AVAJA, ko sauc par Hohma, Bina (= Zein Anpin), Tiferet, Malhut. Tāpēc, ka pirmā stadija (bhina alef), saukta “Hohma”, patiesībā sevī ietver visu radīto radījumu, gaismu un kli, jo tajā ir milzīga vēlme saņemt ar visu gaismas kopumu tajā, ko dēvē par “or hohma” (burtiski – “gudrības gaisma”) vai “or haja” (burtiski – “dzīvības gaisma”), jo tā ir visa dzīvības gaisma radījumā, kas ietērpta viņa kli. Tomēr šī pirmā stadija (bhina alef) joprojām tiek uzskatīta pilnībā par gaismu, bet kli tajā tikpat kā nav parādīta, jo sajaukta ar gaismu un tajā atcelta kā svece lāpas priekšā.
Slaids #9
5. Un tāpēc ir nepieciešamas četras stadijas (bhinot), kas ir vārdā AVAJA, ko sauc par Hohma, Bina, Tiferet, Malhut. Tāpēc, ka pirmā stadija (bhina alef), saukta “Hohma”, patiesībā sevī ietver visu radīto radījumu, gaismu un kli, jo tajā ir milzīga vēlme saņemt ar visu gaismas kopumu tajā, ko dēvē par “or hohma” (burtiski – “gudrības gaisma”) vai “or haja” (burtiski – “dzīvības gaisma”), jo tā ir visa dzīvības gaisma radījumā, kas ietērpta viņa kli. Tomēr šī pirmā stadija (bhina alef) joprojām tiek uzskatīta pilnībā par gaismu, bet kli tajā tikpat kā nav parādīta, jo sajaukta ar gaismu un tajā atcelta kā svece lāpas priekšā.
Slaids #10
Tādējādi gaisma un kli otrajā stadijā pilnībā atšķiras no pirmās stadijas, tāpēc ka kli tajā ir vēlme atdot, bet gaisma tajā jūtama kā hasadim gaisma – proti, gaisma, kas izsaukta ar radījuma saliedētības (dvekut) spēku ar Radītāju, tāpēc ka vēlme atdot to noved pie formas līdzības ar Radītāju, taču formas līdzība garīgajā – ir saplūsme, kā mēs mācījāmies iepriekš.
Slaids #11
Un pēc tās iet trešā stadija (bhina gimel). Pēc tam, kad gaisma radījuma iekšienē samazinājās līdz gaismas stadijai hasadim pilnīgi bez hohma gaismas, taču ir zināms, ka hohma gaisma ir galvenais dzīvības spēks radījumā, tāpēc otrā stadija beigās atmodās un pievilka sevī [noteiktu] hohma gaismas mēru, lai spīdētu hasadim gaismas iekšienē, kas tajā atrodas. Un šī atmoda no jauna piesaistīja noteiktu daļu no vēlmes saņemt, kas ir jauna kli forma, ko dēvē par trešo stadiju vai Tiferet. Taču gaismas īpašību tajā dēvē par hasadim gaismu ar hohma spīdējumu, tāpēc ka šīs gaismas pamats ir hasadim gaisma, bet tās mazākā daļa ir hohma gaisma.
Slaids #12
Un pēc tās nāk ceturtā stadija (bhina dalet), tāpēc ka arī trešās stadijas kli beigās atmodās pievilkt hohma gaismu pilnā mērā, kā tas bija pirmajā stadijā. Un sanāk, ka šī atmoda ir tieksme vēlmes saņemt apjomā, kā pirmajā stadijā, ar papildu piedevu tai. Tāpēc, ka tagad tā jau ir šķīrusies no šīs gaismas, jo tagad hohma gaisma nav tajā ietērpta, un tā kaislīgi pēc tās tiecas, un tāpēc tiek uzstādīta vēlmes saņemt forma visā savā pilnībā. Tāpēc, ka pēc gaismas izplatīšanās un tās atgrūšanas no turienes, tiek uzstādīta kli [forma], kā bija teikts iepriekš. Un, kad pēc tam atgriezīsies un [no jauna] saņems gaismu atpakaļ, kli jau būs pirms gaismas. Un tāpēc tiek uzskatīts, ka šī ceturtā stadija (bhina dalet) ir pabeigta kli. Un to sauc par “Malhut”.
— Bāls Sulams "Ievads Kabala zinātnē (Ptiha)", lpp. 5
Slaids #13
Slaids #14
Slaids #15
Slaids #16
Slaids #17
Slaids #18
Slaids #19
Slaids #20
Ievads Kabala zinātnē (lpp. 15)
Un es to paskaidrošu ar piemēru no šīs pasaules, jo cilvēkam ir dabiski mīlēt un cienīt atdeves īpašību, un viņa acīs ir pazemojoši riebīgi saņemt no biedra. Un tāpēc, kad viņš atnāk uz sava biedra māju, un viņš piedāvā pie viņa paēst, tad pat, ja viņš ir ļoti izsalcis – atteiksies ēst, jo viņa acīs ir pazemojoši riebīgi būt tam, kurš saņem dāvanu no biedra.
Slaids #21
Ievads Kabala zinātnē (lpp. 15)
Tomēr, kad biedrs pietiekamā mērā vairākkārt viņu lūdz, lai viņam kļūtu acīmredzams, ka viņš biedram izdarīs lielu pakalpojumu ar to, ko paēdīs, tad viņš piekāpjas un piekrīt pie viņa paēst. Tāpēc, ka viņš vairs sevi neizjūt kā dāvanas saņēmēju un biedru kā devēju, bet gan gluži pretēji, jo viņš dod un izdara biedram pakalpojumu ar to, ka saņem no viņa šo cienastu
Slaids #22
Ievads Kabala zinātnē (lpp. 15)
Un, lūk, tu redzi, ka, lai gan izsalkuma sajūta un apetīte ir kli (tilpne) ēdiena saņemšanai, un šim cilvēkam bija apetīte un izsalkums pietiekamā mērā, lai pieņemtu biedra cienastu, tomēr viņš kauna dēļ nespēja pat kaut ko pie viņa nogaršot. Taču, kad biedrs sāk viņu pierunāt, bet viņš turpina atteikties, tad viņā sāk veidoties jaunas kelim ēdiena [saņemšanai].
Tāpēc, ka biedra pierunāšanas spēks un viņa paša atgrūšanas spēks, kas aug arvien lielāks, galu galā uzkrājas pietiekamā apjomā, lai saņemšanas īpašību viņā pārvērstu par atdeves īpašību
Slaids #23
Ievads Kabala zinātnē (lpp. 15)
līdz tādai pakāpei, ka viņš jau spēs iztēloties, ka izdarīs pakalpojumu un sagādās milzu baudu savam biedram ar to, ka pie viņa paēdīs. Un, lūk, tad viņā dzimst saņemošās kelim mielastam pie biedra. Un tagad tiek uzskatīts, ka viņa atstumšanas spēks ir kļuvis par galveno saņemošo kli šai maltītei, nevis izsalkums un apetīte, neskatoties uz to, ka patiesībā tās ir parastas saņemošās kelim
– Bāls Sulams “Ievads Kabala zinātnē”, lpp. 15
Slaids #24
Slaids #25
PIELIKUMS: SĀKUMA DAĻA NO GARĪGAJĀM PASAULĒM
Slaidi #26-34 - Diagrammas
