28. nodarbība
“Skolotāja” loma Kabalas gudrībā
Izvēlēti fragmenti no avotiem

2. slaids
No: Bāls Sulams, “Ievads Zoar grāmatā”, vēstule Nr. 57.

“Ja tūkstoš aklu cilvēku rinda iet pa ceļu un viņu vidū ir vismaz viens vadītājs, kurš redz, viņiem ir garantēts iet pa pareizo ceļu un neiekrist bedrēs un šķēršļos, jo viņi seko redzīgajam, kurš viņus vada. Bet, ja šā cilvēka trūkst, viņiem ir droši lemts paklupt pār katru šķērsli ceļā, un viņi visi iekritīs bedrē.”

3.–4. slaids

No: Bāls Sulams, “Laiks rīkoties”

“Bet kopš grāmatu drukāšana ir kļuvusi populāra un rakstniekiem vairs nav vajadzīgi pārrakstītāji, grāmatu cena ir samazinājusies. Tas ir pavēris ceļu neuzticamiem rakstniekiem publicēt jebkādas grāmatas, kādas vien viņi vēlas, naudas vai slavas dēļ. Bet viņi neņem vērā savu pašu rīcību un nepārbauda sava darba sekas. [...]

Tādēļ sabiedrības uztvere par šiem jautājumiem ir ļoti sabojāta. Turklāt pastāv vieglprātības atmosfēra, un cilvēki domā, ka pietiek ar skatienu savā brīvajā laikā, lai studētu tik cēlus jautājumus, [...] un izdara secinājumus, balstoties uz saviem pašu prāta stāvokļiem.

Tie ir iemesli, kas mani pamudināja iziet ārpus saviem ierastajiem rāmjiem un nolemt, ka ir pienācis laiks “darīt Tā Kunga labā” un glābt to, ko vēl iespējams glābt. Tādēļ es esmu uzņēmies atklāt noteiktu daļu no patiesās būtības, kas attiecas uz iepriekš minēto jautājumu, un izplatīt to tautā.”

5. slaids

No: Bāls Sulams, “Desmit Sefirot mācība”. 1. sējums. 1. daļa. Iekšējā novērošana

“...Tie, kuru acis nav atvērtas debesu redzējumiem un kuri nav ieguvuši prasmi šīs pasaules zaru saiknēs ar to saknēm augšējās pasaulēs, ir kā aklie, kas skrāpē sienas. Viņi nesapratīs pat viena vienīga vārda patieso nozīmi, jo katrs vārds ir zara vārds, kas attiecas uz tā sakni.

Tikai tad, ja viņi saņem skaidrojumu no īsta gudrā, kurš dara sevi pieejamu, lai izskaidrotu šo jautājumu runātajā valodā, kas obligāti ir kā tulkošana no vienas valodas uz citu, tas ir, no zaru valodas uz runāto valodu, tikai tad viņš spēs izskaidrot garīgo terminu tādu, kāds tas ir.”

6. slaids

No: Bāls Sulams, “Brīvība”

To var salīdzināt ar slimu cilvēku, kurš nevēlas paklausīt ārsta norādījumiem, pirms viņš pats saprot, kā šis padoms viņu izārstēs, un tādēļ sāk pats studēt medicīnu. Viņš var nomirt no savas slimības, pirms viņš apgūst medicīnu.

7. slaids

No: Bāls Sulams. “Šamati”, raksts Nr. 99.

...Cilvēkam ir izvēle doties uz vietu, kur ir taisnie. Viņš var pieņemt viņu varu, un tad viņš saņems visus spēkus, kuru viņam trūkst viņa paša īpašību dabas dēļ. Viņš tos saņems no taisnajiem. Tas ir ieguvums tajā, ka “iestādīja viņus katrā paaudzē”, lai katrai paaudzei būtu kāds, pie kura vērsties, pieķerties un no kura saņemt spēku, kas vajadzīgs, lai paceltos līdz taisnā pakāpei. Tādējādi arī viņi pēc tam kļūst par taisnajiem.

8. slaids

No: Bāls Sulams, vēstule Nr. 47

“Ļaujiet man jums atgādināt draugu mīlestības derīgumu, neskatoties uz visu šajā laikā, jo tieši no tā ir atkarīgas mūsu tiesības pastāvēt, un ar to tiek mērīti mūsu drīz gaidāmie panākumi...

Tāpēc novērsieties no visām iedomātajām nodarbēm un pievērsiet savas sirdis domu domāšanai un pareizu taktiku izstrādei, lai patiesi savienotu savas sirdis kā vienu, lai vārdi “Mīli savu draugu kā sevi pašu” burtiski piepildītos jūsos.

[...] un jūs tiksiet attīrīti ar mīlestības domu, kas pārklās visus noziegumus. Pārbaudiet mani tajā un sāciet patiesi savienoties mīlestībā, un tad jūs redzēsiet — “aukslējas nogaršos”...”

9. slaids

No: RABAŠS, raksts Nr. 14, “Draugu mīlestības nepieciešamība”

“Draugu saķerē ir īpašs spēks. Tā kā uzskati un domas pāriet no viena pie otra caur saķeri starp viņiem, katrs tiek iekļauts otra spēkos, un ar to katram ir visas sabiedrības spēks. Tādēļ, lai gan katrs cilvēks ir indivīds, viņam ir visas sabiedrības spēks.”

10.–11. slaids

No: Bāls Sulams, “Šamati”, raksts Nr. 25, “Lietas, kas nāk no sirds”

“...Kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš nekavējoties piekrīt savam skolotājam un nolemj ievērot sava skolotāja vārdus ar savu sirdi un dvēseli. Bet pēc tam, kad viņš iziet pasaulē, viņš redz, iekāro un tiek inficēts ar daudzajām vēlmēm, kas klīst pa pasauli. [...] Tās viņu pakļauj, viņš sajaucas ar viņu vēlmēm [...]. Viņam nav izvēles; viņš ir spiests domāt, gribēt, alkt un pieprasīt visu, ko pieprasa vairākums. Tad viņš izvēlas viņu svešās domas un viņu pretīgās kaislības un vēlmes [...].

Tā vietā tad ir tikai viens padoms: pieķerties savam skolotājam un grāmatām. [...] Tikai pieķeroties tiem, viņš var mainīt savu prātu un gribu uz labāku. Tomēr asprātīgi argumenti viņam nepalīdzēs mainīt savu prātu, bet tikai Dvekut [saķeres] līdzeklis...”

12.–15. slaids

No: Bāls Sulams, “Runa par Zoar pabeigšanu”

“...Mūsu gudrie mums ieteica: “Izveido sev ravu [skolotāju / lielu cilvēku] un nopērc sev draugu.” Tas nozīmē, ka cilvēkam jāizvēlas sev svarīga un pazīstama persona par savu ravu, un no viņa viņš varēs nonākt pie iesaistīšanās Torā un baušļos, lai sagādātu apmierinājumu savam Radītājam.

Tas tā ir tāpēc, ka attiecībā uz cilvēka ravu ir divi atvieglojumi:

Tā kā viņš ir svarīgs cilvēks, skolnieks var sniegt viņam apmierinājumu, balstoties uz sava rava cēlumu, jo atdeve viņam kļūst kā saņemšana. Tā ir dabiska degviela, tāpēc cilvēks vienmēr var palielināt savas atdeves darbības. Kad cilvēks pierod iesaistīties atdevē ravam, viņš to var pārnest arī uz iesaistīšanos Torā un baušļos Lišma attiecībā pret Radītāju, jo ieradums kļūst par otro dabu.

[...] Formas līdzība ar viņa ravu. Tā kā ravs ir šajā pasaulē, laikā, formas līdzība ar viņu palīdz pat tad, ja tā ir tikai īslaicīga un viņš vēlāk atkal kļūst skābs.

Tādējādi katru reizi, kad cilvēks pielīdzina savu formu savam ravam, viņš uz kādu laiku pieķeras viņam. Rezultātā viņš iegūst rava zināšanas un domas atbilstoši savam Dvekut mēram...[...]. Šā iemesla dēļ skolnieks var izmantot sava rava Radītāja diženuma sasniegumu, kas pārvērš atdevi saņemšanā un pietiekamā degvielā, lai atdotu savu sirdi un dvēseli. Tajā laikā arī skolnieks spēs iesaistīties Torā un baušļos Lišma ar savu pašu sirdi un dvēseli, kas ir līdzeklis, kas dod mūžīgu Dvekut ar Radītāju.”

16.–17. slaids

No: Bāls Sulams, “Šamati”, raksts Nr. 40, “Kāds ir ticības mērs ravam?”

“Tikai tas, kurš jau ir vienīgajā varā, var atšķirt un zināt patiesību. Tādēļ cilvēkam jāuzticas sava rava viedoklim un jātic tam, ko viņa ravs viņam saka. Tas nozīmē, ka cilvēkam jāiet tā, kā viņa ravs viņam ir teicis darīt.

Un, lai gan viņš redz daudzus argumentus un daudzas mācības, kas nesaskan ar viņa rava viedokli, viņam tomēr jāuzticas sava rava viedoklim un jāsaka, ka tas, ko viņš saprot un ko viņš redz citās grāmatās, kas nesakrīt ar viņa rava viedokli, viņam jāsaka, ka tik ilgi, kamēr viņš atrodas vairākās varās, viņš nevar saprast patiesību, un viņš nevar redzēt to, kas rakstīts citās grāmatās, patiesību, ko tās saka.

Ir zināms, ka tad, kad cilvēks vēl nav apbalvots, viņa Tora viņam kļūst par nāves dziru.”

18.–19. slaids

No: rabīns Elimelehs no Liženskas, “Noam Elimelech” [“Elimeleha patīkamība”]

“Taisnais ar savu taisnīgumu iestāda savas labās vēlmes un domas citos, lai arī viņiem būtu laba vēlme pieķerties Radītājam ar visu savu sirdi. Iestādot vēlmi citos, tas jau tiek uzskatīts par darbību, jo no vēlmes, kas viņam ir, tika izveidota darbība citos. Tā ir panta nozīme: “Tu atver Savu roku un apmierini katru dzīvu būtni ar vēlmi,” jo taisnais izplata pārpilnību pasaulēm un katram cilvēkam. Un kā viņš to dara?

Iestādot savu vēlmi citos. No tā izriet, ka viņi visi caur viņu ir kļuvuši par taisnajiem. Ar to viņš var izplatīt pār viņiem lielu pārpilnību, jo taisnais ir tas, kurš it kā atver savas rokas Radītājam, lai dotu pasaulei. Un ar ko viņš atver? Pants paskaidro: “un apmierini katru dzīvu būtni ar vēlmi,” apmierinot ikvienu ar vēlmi mīlēt Radītāju.”