Kabalas gudrībā lūgšana nav tikai vārdu atkārtošana, bet gan sirds darbs. Tā ir iekšēja skaidrošanās procesa, kurā cilvēks pārbauda, ko viņš patiesi vēlas, un vai viņa iekšējais trūkums—hisaron—ir līdzīgs pēc formas Radītājam.
Kabalā "lūgšana" nav tikai vārdu izrunāšana, bet gan sirds darbs. Tas ir iekšējs noskaidrošanas process, kurā cilvēks pēta, ko viņš patiesībā vēlas un vai viņa iekšējā nepieciešamība (ivritā "hisarons") pēc formas atbilst Radītājam.
Šajā nodarbībā mēs izskatīsim:
2. Slaids
Rabašs, 27. raksts, 1991. g.
Lūgums ir tas, ka cilvēks jūt, kas viņam pietrūkst. Un tas ir tieši sirdī. Proti, nav svarīgi, ko viņš izsaka ar muti, tāpēc ka lūgums nozīmē, kā tika sacīts iepriekš, ka tas, kas pietrūkst cilvēkam – to viņš lūdz. Un visas cilvēka vajadzības neatrodas viņa mutē, bet gan atrodas sirdī. Un tāpēc nav svarīgi, ko cilvēks izsaka ar muti, jo Radītājs zina cilvēka domas. Un tāpēc augšā dzird tikai to, ko prasa sirds, nevis to, ko prasa mute, – iepriekš sacītā iemesla dēļ. Tāpēc, ka mute nepārvalda vajadzību, ko nepieciešams piepildīt.
3. Slaids
Bāls Sulams, Šamati 122
Tāpēc ir jāsagatavojas lūgšanai, lai viņš sevi pieradinātu lūgt, it kā viņa mute un sirds būtu saskaņā. Un tas var notikt, kad sirds piekritīs, pateicoties ieradumam, kad sapratīs, ka saņemšanas stāvokli dēvē par atdalīšanos, taču galvenais ir saplūsme ar Dzīvības Avotu, kas ir atdeve.
4. Slaids
Rabašs, 27. raksts, 1991. g.
Tādēļ cilvēkam, kurš gatavojas lūgties, ir jāveic gatavošanās lūgšanai. Un kāda ir šī sagatavošanās? ... Un tur tiek norādīts, ka tajā, kas attiecas uz sagatavošanos, katrs to dara atbilstoši savai izpratnei. Un nepieciešams to izskaidrot šādi, ka katrs ir veicis sagatavošanos, lai zinātu, ko lūgt. Tāpēc ka cilvēkam ir jāzina, ko lūgt, tas ir, viņam jāzina, kas viņam trūkst.
5. Slaids
Rabašs, 22. raksts, 1986. g.
... vienīgais līdzeklis, kā sasniegt vēlmi visu atdot Radītājam, ir lūgšana, kas tiek uzskatīta par starpposmu starp cilvēku un viņa trūkuma sajūtu. Proti, cilvēkam ir jālūdz Radītājs, lai dotu viņam to, kas viņam nav vajadzīgs, bet lai viņam tā sāktu trūkt. Noteiksim, ka par vēlmi dēvē cilvēka sajūtu, kas viņam pietrūkst, taču šobrīd viņš to nejūt. Un tāpēc cilvēks lūdz, lai Radītājs viņam dotu gaismas baudu, kas ir viņa trūkuma piepildījums, proti, tas, kas cilvēkam pietrūkst. Iznāk tā, ka piepildījums ir trūkuma sajūta. Un cilvēkam nav cita līdzekļa, kā vien lūgt Radītāju, lai dotu viņam trūkumu sajūtu. Un tā arī ir saikne starp vēlmi un baudu.
6. Slaids
Rabašs, 4. raksts, 1988. g.
... Cilvēka grēks ir tas, ka viņš nav lūdzis palīdzību no Radītāja. Ja viņš būtu lūdzis palīdzību, viņš noteikti saņemtu palīdzību no Radītāja. Taču, ja cilvēks saka, ka ir lūdzis palīdzību, un Radītājs viņam nav devis, uz to tiek atbildēts, ka cilvēkam ir jātic, ka Radītājs dzird lūgšanas. Kā teikts: “Tu dzirdi visu lūgšanas.” Un, ja viņš patiesi ticētu, viņa lūgšana būtu pilnīga. Un Radītājs dzird pilnīgu lūgšanu, tas ir, kad cilvēks alkst no visas sirds, lai Radītājs viņam palīdzētu. Turpretī, ja viņa lūgšana nenāk pastāvīgi no viņa mutes, tas nozīmē, ka viņam nav īstenas ticības tam, ka Radītājs viņam var palīdzēt, un ka Radītājs dzird ikvienu, kas Viņu lūdz, un ka Viņam gan mazs, gan liels ir vienlīdzīgi, proti, ka Viņš atbild visiem. Iznāk, ka lūgšana nav pilnīga...
7. Slaids
Bāls Sulams, Šamati 5
... Lūgšanai jābūt pilnīgai. Proti, no sirds dziļumiem, kas nozīmē, ka cilvēks simtprocentīgi zina, ka pasaulē nav neviena, kas viņam varētu palīdzēt, izņemot pašu Radītāju. Taču, kā cilvēks zina, ka nav neviena, kas viņam varētu palīdzētu, izņemot pašu Radītāju? Šīs zināšanas cilvēks var iegūt tikai tad, ja viņš ir ieguldījis visus spēkus, kas ir viņa rīcībā, un tas viņam nav palīdzējis. Tāpēc cilvēkam jādara visas darbības, kādas var būt pasaulē, lai izpelnītos īpašību “debesu dēļ”. Tad viņš varēs raidīt augšup lūgšanu no sirds dziļumiem. Un tad Radītājs dzird viņa lūgšanu.
8. Slaids
Bāls Sulams, Šamati 20
Un nesaki: ja īpašība lišma ir dāvana no augšienes – tādā gadījumā, kā palīdzēs viņa pārvarēšana un viņa darbs, un visi brīnumainie līdzekļi un izlabošana, ko viņš veic, lai sasniegtu lišma, – ja tas ir atkarīgs no Radītāja?
Un to paskaidroja mūsu viedie, sakot: “Un tu neesi brīvs no tā atbrīvoties.” Un cilvēkam ir jāveic atmoda no lejas. Un tā ir lūgšanas īpašība. Tomēr nevar būt īstena lūgšana, ja viņš pirms tam nezina, ka bez lūgšanas nav iespējams sasniegt [vēlamo]. Tāpēc, pateicoties darbībām un īpašiem līdzekļiem, ko viņš pielieto, lai izpelnītos lišma, viņam veidojas izlabotas kelim, kas vēlēsies saņemt “lišma”.
9. Slaids
Bāls Sulams, Šamati, 20
Un tad, pēc visām darbībām un viltībām, viņš var raidīt augšup īstenu lūgšanu. Tāpēc, ka viņš ieraudzīja, ka visas viņa darbības viņam nav palīdzējušas. Un tikai tad viņš var raidīt augšup īstenu lūgšanu no sirds dziļumiem. Un tad Radītājs dzird lūgšanu un dod viņam dāvanā “lišma”.
10. Slaids
Rabašs, 29. raksts, 1987. g.
... Cilvēks nav spējīgs pats saviem spēkiem iziet no saņemšanas varas sevis dēļ, jo tāda ir daba, ar kādu Radītājs radījis cilvēku, un tikai pats Radītājs var to mainīt. Citādāk sakot, kā Viņš ir devis radījumiem vēlmi saņemt, tāpat Viņš var pēc tam viņiem dot atdeves vēlmi.
Tomēr saskaņā ar likumu “nav gaismas bez kli, nav piepildījuma bez hisarona”, vispirms cilvēkam jāiegūst hisarons. Proti, viņam jāsajūt, ka viņam pietrūkst šī kli, ko dēvē par vēlmi atdot.
11. Slaids
Rabašs, 29. raksts, 1987. g.
Un sajūta nozīmē, ka nav iespējams sajust nekādu hisaronu, ja nezina, ka viņš zaudē no tā, ka viņam nav kli, ko dēvē par vēlmi atdot. Un tāpēc cilvēkam ir pienākums veikt sevis pārskatīšanu, kas noved pie tā, ka viņam nav vēlmes atdot.
Un kāds ir zaudējuma mērs, tāds ir mērs, kurā viņš sajūt sāpes un ciešanas. Un, kad viņam ir īsts hisarons, tas ir, viņš jau var lūgt Radītājam no sirds dziļumiem par to, ka viņam nav spēka, kas ļautu strādāt Radītāja labā, – tad, kad viņam ir šī kli, proti, īstenais hisarons, šis arī ir īstenais brīdis, kad viņa lūgšana tiek pieņemta. Un viņš saņem palīdzību no augšienes, kā sacījuši mūsu viedie: “Atnākušajam attīrīties – palīdz.”
12. Slaids
Bāls Sulams, Šamati, 209 “Trīs lūgšanas nosacījumi”
Pastāv trīs lūgšanas nosacījumi:
1. Ticēt, ka Radītājs spēj viņu izglābt, neraugoties uz to, ka viņa apstākļi ir vissliktākie no visiem viņa laikabiedriem, un tomēr, vai tad Radītāja roka ir īsa, lai viņu glābtu? Pretējā gadījumā sanāk – baisi sacīt, ka “[pat] Saimnieks nevar glābt savu īpašumu 'kelim'”.
2. Kad viņam vairs nav nekāda padoma, jo to, kas bija viņa spēkos izdarīt, viņš jau ir izdarījis, taču izdziedināšana viņa brūcēm nav iestājusies.
13. Slaids
Bāls Sulams, Šamati, 209 “Trīs lūgšanas nosacījumi”
3. Ja Viņš tam nepalīdzēs, labāk nāve nekā šāda dzīve.
Un lūgšana ir zaudējums sirdī. Proti, kādā mērā viņš ir zudis, tāds ir viņa lūgšanas lielums. Nav šaubu, ka nevar salīdzināt to, kam pietrūkst pārmērību un to, kam piespriests nāves sods un, atlicis to, tikai izpildīt. Un viņš jau ir saslēgts dzelžos, un stāv un lūdzas par savu dzīvību. Nav šaubu, ka viņš neaizmigs un neaizsnaudīs un nenovērsīsies ne uz mirkli no lūgšanas par savu dzīvību.