13. mācību nodarbība. No sašķelšanās uz labošanu

2 Slaids

Trīs asu modelis

3. slaids

Trīs asu modelis

4. slaids

5. slaids

Jāzina, ka visas dvēseles nāk no Ādama Rišona dvēseles, jo pēc tam, kad viņš izdarīja Laba un ļauna atzīšanas koka grēku, viņa dvēsele sadalījās 600 000 dvēselēs, proti, tas, kas Ādamam Rišonam bija viena gaisma, kas grāmatas Zoar valodā tiek dēvēta par "augstāko mirdzumu", kas Ēdenes dārzā bija vienlaikus, izplatās uz daudzām daļām.

Rabašs, 10 raksts (1984) “Līdz kādam līmenim cilvēkam jānonāk, lai viņam nebūtu jāpiedzimst no jauna”

6. slaids

Laba un ļauna atzīšanas koka grēka dēļ [Ādamam] pazuda mūžīgās dzīves dvēsele, kuru Radītājs iedvesa viņa nāsīs tikai Ādama Rišona vajadzībām.

Un viņš saņēma jaunu formu, ko dēvē par “dzīves sviedriem”. Citiem vārdiem sakot, kopējais sadalījās lielā daudzumā elementu, daudzos pilienos, kas tika sadalīti starp Ādamu Rišonu un visiem viņa pēcnācējiem līdz pat pēdējam termiņam.

7. slaids

Tā ka Radītāja darbībās nav absolūti nekādu izmaiņu, taču šeit parādījās papildu forma, kas sastāv no tā, ka kopīgā dzīvības gaisma, kas atradās Ādama Rišona nāsīs, izplatījās garas virknes veidā, kas griežas formas maiņas ritenī daudzos ķermeņos un vienā ķermenī, kas nomaina otru, līdz pat obligātai galīgai labošanai.

Bāls Sulams. Grāmatas “Panem Meirot u Masbirot” priekšvārds

8. slaids

Tas ir kā līdzībā par valdnieku, kurš vēlas savam dēlam pārsūtīt lielu summu zelta dināru uz aizjūras zemi. Taču visi viņa valsts iedzīvotāji ir zagļi un krāpnieki, un viņam nav uzticama sūtņa. Tad ko viņš izdarīja? Viņš ņēma un samainīja dinārus pret grašiem, un nosūtīja tos ar daudziem sūtņiem, lai viņiem nebūtu izdevīgi gūt baudu no zādzības, lai tādēļ aizskartu valsts godu.

Rabašs, 10 raksts (1984) “Līdz kādam līmenim cilvēkam jānonāk, lai viņam nebūtu jāpiedzimst no jauna”

9. slaids

Pasaulē nav vairāk par vienu dvēseli, [...] un šī dvēsele ir [...] katrā kopumā – kā Ādamam Rišonam. Tāpēc, ka garīgais nešķeļas un nesadalās, kas raksturīgs materiāliem [objektiem]. Taču tas, ka sacīts, ka ir sešsimt tūkstoši dvēseļu un dvēseļu dzirkstis – acīmredzot šī sadalīšanās notiek katra [cilvēka] ķermeņa dēļ.

Bāls Sulams. “Sešsimt tūkstoši dvēseļu”

10. slaids

… katrā atsevišķā cilvēkā ir iekļauta visa sabiedrība, tāpēc ka [labošanās] beigās visas dvēseles beidzot apvienosies vienā veselumā, ko dēvē par “viņu atgriešanos pie garīgajām saknēm”.

Bāls Sulams. “Sešsimt tūkstoši dvēseļu”

11. slaids

No visiem radījumiem nāk daudzas darbības, kurām beigās jāsavienojas vienai ar otru, līdz kļūs par patiesi vienu darbību, un šī vienotība iestājas katrā radījumā un tā darbībās. [...] Tāpēc pēc visu radījumu darbību apvienošanas, [...] nepieciešams, lai pēc tam apvienotos un sapulcētos visas dvēseles pasaulē patiešām vienā dvēselē, kas nāk no visām dvēselēm, un kļūtu patiesi par vienu veselu kā radīšanas sākumā, kad tika radīts tikai viens cilvēks 'Ādams'.

Bāls Sulams, “Cilvēka darbi un viņa darbības veidi”

12. - 13. slaids

Visas pasaules gan augstākās, gan zemākās, un viss, kas tajās, tika radītas tikai cilvēkam. [...] Un vispirms samazinājās un nolaidās pakāpiens pēc pakāpiena un pasaule pēc pasaules – līdz pat mūsu materiālajai pasaulei, lai ievestu dvēseli šīs pasaules ķermenī, kas ir pilnībā virzīts uz saņemšanu, nevis uz atdevi, līdzīgi dzīvniekiem un zemes zvēriem. Kā sacīts: “Par savvaļas ēzeli piedzimst cilvēks”, kas ir absolūta vēlmes saņemt īpašība, kurā nav nekādas atdeves. Un tad cilvēks tiek uzskatīts par pilnīgi pretēju Radītājam, jo nav lielākas attālinātības par šo.

Un tad, pateicoties dvēselei, kas viņā ietērpjas, viņš nepārtraukti nodarbojas ar Toru un baušļiem, un pakāpeniski izzina atdeves formu, līdzīgi savam Radītājam – pakāpienu pēc pakāpiena no lejas uz augšu caur visām tām īpašībām, kas nolaidās savas lejupnākšanas laikā no augšas lejup, kas attēlo tikai pasaules un atdeves vēlmes pakāpes, [...] līdz izpelnās būt pilnīgi atdevē, sev neko nesaņemot. Un tad cilvēks noslēdz savu pilnību īstenā saplūsmē ar Radītāju, jo tikai tāpēc viņš tika radīts.

Bāls Sulams. Priekšvārds ievadam kabalas zinātnē, 9. p.

14. slaids

Tas, kurš vēlas izjust dzīves garšu, – tad viņam jāpievērš uzmanība savam punktam sirdī. Katram cilvēkam ir punkts sirdī, taču tas nespīd, proti, tas līdzinās melnam punktam. Tāpēc, ka punkts sirdī ir svētās dvēseles ‘nefeš’ īpašība un tās daba ir atdeves kli. Taču tā atrodas īpašībā Šhina pīšļos, jo cilvēks tai nepiešķir nozīmi, un pēc svarīguma tā viņam ir kā pīšļi.

Rabašs, 34. raksts “Taamim, nekudotam, taginam, otijotam”