9. nodarbība. "Nav neviena cita, izņemot Viņu" – kabalas teksta studijas

9. nodarbība. "Nav neviena cita, izņemot Viņu" – kabalas teksta studijas

Mēs iedziļināmies Bāla Sulama autentiskajā kabalas tekstā, pētot dziļo koncepciju, ka viss sākas no Radītāja, un kā šis princips pārvalda ikkatru realitātes aspektu. Izprotiet dziļāko nozīmi, kas slēpjas aiz vienotības ar Radītāju, un to, kā šī izpratne var transformēt mūsu dzīves uztveri un garīgo izaugsmi.

Stundas saturs
Materiāli

Rava Jehudas Leiba Halevi Ašlaga (Bāla Sulama) grāmatas "Šamati" autentiskā kabalas teksta "Nav neviena cita, izņemot Viņu" padziļināta lasīšana.

Jautājumi:

  • Kādi ir iekšējā darba principi saskaņā ar autentisko kabalu?
  • Kā tikt galā ar izaicinājumiem un sarežģītām situācijām dzīvē, un kā cilvēks veido pareizas attiecības starp sevi un garīgo realitāti saskaņā ar autentisko kabalas zinātni?

Galvenie punkti:

  • Radītāju nevar saprast, Viņu nesajūtot.
  • Atcmuto (Viņa būtība) ir pirmavots, un tas nav sasniedzams (izzināms).
  • Mēs sajūtam Radītāju kā labu un patiesu saikni starp mums, jo vārds "Radītājs" (Bore) nāk no "nāc un redzi" (bo – re).
  • Radītājs ir došanas spēks. Saskaņā ar formu atbilstības likumu, lai Viņu sajustu, mums jāiegūst Viņa īpašības. Kā mēs varam izteikt un pārbaudīt savu spēju dot? Tikai caur sabiedrību (grupu).
  • Nekādā gadījumā mēs neveidojam nekādu tēlu. Tā ir vislielākā kļūda. Tiklīdz mēs izveidojam ārēju tēlu, mēs nekavējoties nolaižamies elku pielūgsmes līmenī.

"Nav neviena cita, izņemot Viņu" – darbību kārtība:

  • Attiecināt visu uz Viņu.
  • Labs un labu darošs: no Viņa nāk tikai labais – nolūks "saņemšanas dēļ" slēpj no manis Viņa labestību.
Pārbaude: kur es atrodos attiecībā pret situāciju, kurā Radītājs vēlas mani ievest. Doma, ka nav neviena cita, izņemot Viņu, izvelk cilvēku no neapzināta stāvokļa apzinātā stāvoklī un ļauj viņam pārbaudīt savu situāciju attiecībā pret radīšanas mērķi, kā arī veidot lūgumu nolūka labošanai.

9. nodarbība “Nav neviena cita, izņemot Viņu

Kabalas teksta studijas

 


Slides 2-3

Rava dr. Mihaela Laitmana priekšvārds

Starp grāmatām un manuskriptiem, no kuriem mācījās mans Skolotājs, ravs Baruhs Šaloms Ašlags (Rabašs) Bāla Sulama vecākais dēls un viņa lietas turpinātājs, bija viena īpaša burtnīca, uz kuras ar viņa roku bija rakstīts: “Dzirdētais” (Šamati). Viņš nekad nešķīrās no šīs burtnīcas un, lai kur arī brauktu, vienmēr ņēma to līdzi, nepārstājot to studēt atkal un atkal.

Vienreiz kādā vēlā vakarā viņš pēkšņi to man atdeva un teica: “Ņem šo burtnīcu un to izmanto.” Nākamajā dienā, agrā rītā, iekams es vēl biju līdzās viņa gultai, viņš atstāja šo pasauli.

Šajā apjomīgajā burtnīcā bija apkopotas viņa diženā tēva – kabalista Jeguda Ašlaga (Bāla Sulama) sarunas, kuras Rabašs pierakstīja vārdu pa vārdam – tā, kā viņš tos bija dzirdējis no sava tēva un Skolotāja mutes.

To unikalitātes dēļ mēs saglabājām šiem rakstiem raksturīgo sarunvalodas stilu, kurus Rabašs slāpstoši uzsūca un uz kuriem pamatoja savu apmācību.

 

 


Slide 4

Lapa no Rabaša burtnīcas - “Šamati” (“dzirdētais”)

 


Slides 5-10

Baal Sulams “Šamati”, 1. raksts “Nav neviena cita, izņemot Viņu”

Sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, kas nozīmē, ka pasaulē nav neviena cita spēka, kas būtu spējīgs kaut ko izdarīt pret Radītāju. Taču tas, ka cilvēks redz, ka pasaulē ir lietas, kas noliedz augstākos spēkus (burtiski: “augstāko svītu”) pastāvēšanu, – tā iemesls, ka tāda ir Radītāja vēlme.

Un tas ir labošanās veids, kas dēvēts „kreisā [roka] atgrūž, bet labā – pietuvina”. Citiem vārdiem sakot, tas, ka kreisā atgrūž, ir daļa no labošanās. Citādāk sakot, pasaulē ir lietas, kuras jau sākotnēji aicinātas notriekt cilvēku no taisnā ceļa, kuru darbības atgrūž viņu no svētuma.

Un labums no tādas atgrūšanas ir tāds, ka pateicoties tam cilvēks saņem vajadzību un pilnu vēlmi, lai Radītājs viņam palīdzētu, jo citādi viņš redz, ka aiziet bojā. Nepietiek ar to, ka nevirzās darbā uz priekšu, – viņš redz, ka virzās atpakaļ.

Un vienmēr viņam “salauztā vairāk nekā noturīgā”. Proti, kritumu daudz vairāk nekā pacēlumu. Un viņš turklāt neredz, ka šiem stāvokļiem pienāks gals. Un viņš uz mūžiem paliks ārpus svētuma. Viņš redz, ka pat par jotu viņam ir grūti pildīt, – un tikai, pārvarot ar ticību, kas augstāka par zināšanām. Taču ne vienmēr viņš ir spējīgs pārvarēt. Un ar ko tad tas beigsies?

Un tad viņš nonāk pie lēmuma, ka nav neviena, kurš varētu viņam palīdzēt – izņemot pašu Radītāju. Un tas noved pie tā, viņš nosaka savā sirdī īstenu prasību, lai Radītājs atvērtu viņam acis un sirdi, un patiešām viņu pietuvinātu saplūsmei ar Viņu uz mūžiem.

… tas, kurš saka, ka pasaulē ir cits spēks, tas ir, klipot [nešķīstie spēki], šis cilvēks atrodas stāvoklī “un jūs kalposies citiem dieviem”. Proti, ne ar domu, kas noliedz Radītāju viņš veic noziegumu, bet, ja domā, ka pastāv cita vara un spēks, izņemot Radītāju – ar to viņš pastrādā noziegumu.

 


Slide 11

… cilvēkam ir jātic, ka “nav neviena cita, izņemot Viņu”, ka visu dara Radītājs. Proti, kā sacīja mans tēvs un skolotājs, cilvēkam pirms katras darbības jāsaka, ka cilvēkam ir dota izvēle, jo “ja ne es sev, tad kurš man”. Proti, viss atkarīgs no cilvēka izvēles. Tomēr pēc rīcības cilvēkam jāsaka, ka tas visa ir augstākā vadība, un ka pats cilvēks nedara neko.

Rabašs, 19. raksts (1990. g.Ko garīgajā darbā nozīmē, ka Toru dēvē par “vidējo līniju” – 2)

 


Slide 12

Un, lai gan mēs redzam, ka Torā ir divas daļas: pirmā – baušļi, [kas nosaka darbu] starp cilvēku un Radītāju, otrā – baušļi, [kas nosaka darbu] starp cilvēku un viņa tuvāko, jo tās ir viens un tas pats. Citiem vārdiem sakot, to praktiskā izpausme un mērķis, ko tās panāk un kas no tām izriet, ir viens – “lišma”. Un radījumam nav nekādas atšķirības, vai tas strādā sava tuvākā vai Radītāja dēļ. Šādi ir iemiesots radījumā kopš dzimšanas, ka viss, kas nāk no tuvākā, ir it kā tukšs un nereāls.

Bāls Sulams “Mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret radījumiem”

 


Slide 13

Kopsavilkums

  • Radītāju nevar saprast, Viņu nesajūtot.
  • Atcmuto (Viņa Būtība) ir pirmavots, un tas nav sasniedzams [izzināms].
  • Mēs sajūtam Radītāju kā labu un patiesu saikni starp mums, jo vārds "Radītājs" nāk no "nāc un redzi".
  • Radītājs ir atdeves spēks. Saskaņā ar īpašību līdzības likumu, lai Viņu sajustu, mums jāiegūst Viņa īpašības.
  • Kā mēs varam izteikt un pārbaudīt savu spēju dot [atdeves spēju]? — Tikai caur sabiedrību.
  • Nekādā gadījumā mēs neveidojam nekādu tēlu. Tā ir vislielākā kļūda. Tiklīdz mēs izveidojam ārēju tēlu, mēs nekavējoties nolaižamies elku pielūgsmes līmenī.