3. mācību stunda: Trīsasu modelis
Šajā mācību stundā mēs uzzināsim par iemeslu, kāpēc tiek veidota vēlme, un padziļināsim savu izpratni par tās attīstības procesu. Līdz šim mēs galvenokārt runājām par realitāti mūsu pasaulē, tas nozīmē, kā Kabalas gudrība tiek atklāta cilvēkam atbilstoši vēlmes attīstībai mūsu pasaulē. Savukārt šajā nodarbībā mēs sāksim tieši no radīšanas otras puses, radīšanas saknes un domas, kas rada vēlmi.
- Radīšanas strukturētais process saskaņā ar kabalas gudrību.
- Cilvēka vēlmes evolūcijas vēsture.
- “Gaismas pārākums pār tumsu” — tā nozīme un garīgais likums, ko tas atklāj.
- Kā mēs sākam izjust un ieiet garīgajā pasaulē.
3. nodarbība
Trīsasu attīstības modelis
Gaismas priekšrocība pār tumsu
Koelet (Eklasiast), 2. daļa, 13. p.
Zināms, ka nekas neatklājas savā īstenajā veidā, tomēr [atklāšana iespējama] tikai divos pretstatos, “kā gaismas priekšrocība no tumsas”.
Tas nozīmē, ka jebkura parādība norāda uz citu, un tieši no diviem pretstatiem var izzināt pretējā jēdziena īsteno realitāti. Un tāpēc nav iespējams izzināt parādību ar absolūtu skaidrību, ja nav tai paralēlas parādības.
Bāls Sulams, Šamati 34
Piemēram, nav iespējams novērtēt un pateikt, ka šī parādība ir laba, ja nav tai pretējas parādības, kas norāda uz slikto. Analogi: rūgts un salds, naids un mīlestība, bads un sāts, slāpes un slāpju remdēšana, atdalītība un saplūsme. No tā izriet, ka nav iespējams sasniegt mīlestību pret apvienošanos, pirms viņš sasniedzis naidu pret atdalītību.
Bāls Sulams, Šamati 34
… šīs pasaules gaisma tika radīta no tumsas, “kā gaismas priekšrocība no tumsas”, un “svece dienā – kāds labums no tās?”, un “dienā nepaceļas tās gaisma”, un tāpēc augļa miza (klipa) ir iepriekšēja. Un tāpēc tas, kurš kļūst par Radītāja partneri radīšanas sākuma aktā, rada gaismu no tumsas …
Bāls Sulams “No aizmugures un no priekšas Tu mani aplenci”
… no teiktā sapratīsim, kas garīgajā darbā ir diena un nakts. Proti, ka cilvēkam ir jāizzina – precīzāk, jāizjūt, kas ir tumsa, citādi viņš nevarēs gūt baudu no gaismas, jo jebkura lieta, kuras garšu cilvēks vēlas izmēģināt, [lai saprastu] vai ir vērts to izmantot, viņam tā jāizpēta pēc kontrasta, kā sacīts: “Kā gaismas priekšrocība no tumsas.” Līdzīgi tam kā cilvēks nevar baudīt mieru, ja viņš nezina, kas ir nogurums.
Rabašs, 34. raksts, 1988.g.
Kabalas zinātnes definīcija
Šī zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, kas lejupnāk no cēloņa uz sekām, atbilstoši pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, kuri apvienojas un virza uz vienu ļoti augstu mērķi, ko dēvē par “Viņa dievišķuma atklāšanu radījumiem šajā pasaulē.”
Bāls Sulams “Kabalas zinātnes būtība”
Un, lūk, kopumā šī zinātne sadalās divās viena otrai paralēlās kārtībās, kas ir līdzīgas viena otrai kā divas ūdens lāses. Un starp tām nav atšķirības, izņemot to, ka:
- pirmā kārtība iet no augšas uz leju līdz pat šai pasaulei,
- un otrā kārtība sākas no šīs pasaules un iet no lejas uz augšu precīzi pa tiem pašiem ceļiem un savienojumiem, kas iespiedušies no to saknes to parādīšanās un atklāšanās laikā no augšas uz leju.
Bāls Sulams “Kabalas zinātnes būtība”
Trīsasu attīstības modelis

Otrā ass
Aizvēsturiskais laikmets – pamatvēlmes
No 35000 g. p.m.ē. līdz 4000 g. p.m.ē.
Vēlmes pēc pārtikas, seksa un patvēruma.
Cilvēce ir sadalīta mednieku un savācēju cilšu sabiedrībās.
Otrā ass
Antīkums – vēlmes pēc naudas un mantas
No 4000 g.p.m.ē. līdz m.ē. 5. gs.
Lauksaimniecības revolūcijas uzplaukums, neskaitāmi iekarojumi, kas rada jaunas civilizācijas.
Otrā ass
Viduslaiki – vēlmes pēc goda un varas
No. m.ē. 5.gs. līdz 15 gs.
- Hierarhiju, kastu un šķiru veidošanās;
- reliģiskie kari;
- cilvēce ir sadalīta pēc reliģiskās un šķiru piederības.
Otrā ass
Jaunie laiki – vēlme pēc zināšanām un erudīcijas
No 15.gs. līdz 20.gs. beigām.
- Kontinentu atklāšana;
- Renesanses periods;
- zinātniskā revolūcija;
- urbanizācija;
- rūpnieciskā revolūcija;
- informācijas revolūcija.
Vēlmes gūt baudu attīstība
- Aizvēsturiskais periods – bāzes vēlmes
No 35000 g. p.m.ē. līdz 4000 g. p.m.ē. Vēlmes pēc pārtikas, seksa un patvēruma. Cilvēce ir sadalīta mednieku un savācēju cilšu sabiedrībās.
- Senie laiki – vēlmes pēc naudas un mantas
No 4000 g. p.m.ē. līdz m.ē. 5. gs. Lauksaimniecības revolūcijas uzplaukums, neskaitāmi iekarojumi, kas rada jaunas civilizācijas.
- Viduslaiki – vēlmes pēc goda un varas
No. m.ē. 5.gs. līdz 15 gs. Hierarhiju, kastu un šķiru veidošanās. Reliģiskie kari. Cilvēce ir sadalīta pēc reliģiskās un šķiru piederības.
- Jaunie laiki – vēlme pēc zināšanām un erudīcijas
No 15.gs. līdz 20.gs. beigām. Kontinentu atklāšana. Renesanses periods. Zinātniskā revolūcija, urbanizācija, rūpnieciskā revolūcija, informācijas revolūcija.
Vēlmes attīstības etapi
- Aizvēsturiskais periods (aptuveni pirms 35 000 gadiem) --- >
- Antīkums (aptuveni pirms 5000 gadiem) --- >
- Viduslaiki (līdz 15. gs.) --- >
- Jaunie laiki (no 15 gs.) --- >
- Punkta sirdī atmošanās
Kopsavilkums
- Radītājs – atdeves īpašība, “Atnāc un ieraugi”.
- Daba – ir noslēgta sistēma ar fiksētiem un absolūtiem likumiem.
- Gaismas priekšrocību tiek izzināta no tumsas.
- Trīsasu attīstības modelis.
- Vēlme saņemt – radīšanas dzinējspēks.
- Mēs mācāmies saņemt – caur punkta sirdī pamošanos.
- Kabala mums māca, kā pareizi saņemt,
kā arī...
kā funkcionēt mūsu pasaulē; kā izprast apkārtējo realitāti,
un vispirms... kā to mainīt uz labāku

