20. Nodarbība Toras ceļš un ciešanu ceļš. “Izvēlies dzīvi
1. daļa: Toras ceļš un ciešanu ceļš
2. daļa: “Izvēlies dzīvi” – labas apkārtējās sabiedrības izvēle
2. slaids
Un, kā noskaidrojām iepriekš, Vadības ceļiem ir divi veidi, kā garantēt cilvēkam, ka viņš nonāks pie labvēlīga galamērķa, un tie ir: ciešanu ceļš un Toras ceļš. Un visa skaidrība, par kuru mēs tur runājām, kas iekļauta Toras ceļā, izriet no tā, ka šie gaišie jēdzieni, kas atklājās, parādījās un kļuva redzami pēc garas un ilgas notikumu virknes praviešu un Radītāja kalpotāju dzīvē, – cilvēks tos ņem un izmanto visā to apjomā, pateicoties tiem gūst labumu, it kā šie jēdzieni būtu [ņemti] no viņa paša dzīves notikumiem.
Tātad tu redzi, ka, pateicoties tam, cilvēks atbrīvojas no visiem tiem rūgtajiem pārbaudījumiem, kas viņam ir jāizcieš, līdz viņam pašam attīstīsies skaidrs prāts, un šādā gadījumā viņš atbrīvojas no ciešanām un turklāt vēl iegūst laiku.
3. slaids
Un to var pielīdzināt slimniekam, kurš nevēlas uzklausīt ārsta padomu, pirms pats nesapratīs, kā ārsta padoms viņu izārstēs, un tāpēc pats sāk studēt medicīnu. Bet viņš taču var nomirt no savas slimības, pirms paspēj apgūt medicīnu.
4. slaids
Tāpat arī ciešanu ceļš attiecībā pret Toras ceļu. Tam, kurš netic idejām, kuras Tora un pravietojumi viņam iesaka pieņemt bez paša izpratnes, ir pienākums pašam nonākt pie šiem jēdzieniem. Proti, tikai izejot cēloņu un seku virkni, ko izraisījušas dzīves situācijas, kas ir ļoti paātrinoši pārdzīvojumi, kas spēj attīstīt ļaunuma apzināšanās sajūtu, kā noskaidrots iepriekš, bez [cilvēka] paša izvēles, bet [tikai] pateicoties viņa centieniem iegūt labu apkārtējo sabiedrību, kas viņu noved pie šīm domām un rīcības.
Bāls Sulams, “Brīvība”
5. slaids
Visu manu skaidrojumu pamatā gulst vēlme baudīt, kas iespiesta katrā radījumā un kas attēlo savu atšķirību no Radītāja pēc īpašībām. Un tāpēc dvēsele no Viņa atdalījās kā orgāns no ķermeņa, jo īpašību atšķirība garīgajā pasaulē ir kā sadalošs cirvis materiālajā pasaulē.
No tā ir skaidrs, ko Radītājs no mums vēlas – īpašību līdzību. Tad mēs no jauna saplūstam ar Viņu – gluži tāpat kā pirms radīšanas.
6. slaids
Es jau teicu, ka eksistē divi ceļi, lai atklātu pilnību: vai nu Toras ceļš, vai ciešanu ceļš. Un tāpēc Radītājs iekārtojis šādi: devis cilvēkiem tehniku līdz pat tam, ka izgudroja atomu un ūdeņraža bumbas. Un, ja cilvēkiem vēl nav skaidra vispārējā iznīcība, ko viņi spēj nest pasaulei, tad sagaidīs Trešo vai Ceturto pasaules karu.
7. slaids
Un tad bumbas izdarīs savu darbu, un atlikušajiem, kuri izdzīvos pēc iznīcības, nebūs cita padoma, kā vien uzņemties šo darbu – lai, gan indivīds, gan tauta vairs nestrādātu savā labā, ne vairāk kā tiem nepieciešams eksistencei, un visas pārējās viņu lietas būtu vērstas par labu tuvākajam. Ja visas pasaules tautas tam piekritīs, tad pasaulē izzudīs kari – jo katrs cilvēks “cepsies” nevis par savu labumu, bet gan par tuvākā labumu.
Ja iesiet Toras ceļu un pieņemsiet to kā izlabošanas līdzekli – labi, bet ja nē – iesiet pa ciešanu ceļu.
Bāls Sulams, “Pēdējā paaudze”
8. slaids
Un, ja skatāmies kopumā, mums sabiedrībā jānodarbojas tikai ar diviem baušļiem, kurus var definēt ar vārdiem 1) “saņemšana” un 2) “atdeve”.
Citiem vārdiem sakot, katram [sabiedrības] loceklim Daba uzliek par pienākumu no sabiedrības saņemt [piepildījumu] visām savām vajadzībām. Kā arī viņam ir pienākums atdot – ar sava darba palīdzību – sabiedrības labā. Taču, ja viņš vienu no šiem baušļiem pārkāps, viņš tiks sodīts bez kādas žēlsirdības, kā teikts iepriekš.
9. slaids
Un, lūk, saņemšanas bauslim mums nav nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, tāpēc ka sods tiek piedzīts turpat uz vietas. Un tāpēc mums [pret to] nevar notikt nekāda nevērība.
Tomēr otrajā bauslī, tas ir, atdevē sabiedrībai, kur sods pie mums nenāk uzreiz, un vēl jo vairāk, sods tur klāt, pie mums nenāk tieši – un tāpēc šis bauslis netiek pienācīgi ievērots.
10. slaids
Un tāpēc cilvēce cepinās uz uguns šausminošā pannā. Gan zobens, gan bads, gan to pēcteči mūs nepamet līdz pat šai dienai.
Un apbrīnojams tajā ir tas, ka Daba kā profesionāls tiesnesis mūs soda, ņemot vērā mūsu attīstību. Mēs paši savām acīm redzam, ka tādā mērā, kādā cilvēce pamazām attīstās, pieaug mokas un ciešanas, ko piedzīvojam, iegūstot iztiku un nodrošinot eksistenci.
Bāls Sulams, “Miers”
11. slaids
Kāpēc kabalisti katram par pienāku uzlikuši studēt kabalas zinātni? Tomēr tajā slēpjas liela un izpaušanas cienīga lieta, tāpēc ka eksistē nenovērtējami brīnišķīga īpašība tiem, kuri studē kabalas zinātni, un lai gan nesaprot to, ko mācās, tomēr, pateicoties spēcīgai vēlmei un tieksmei saprast apgūstamo materiālu, atmodina uz sevi gaismu, kas ieskauj viņu dvēseles.
Bāls Sulams, ”Priekšvārds TES”, 155. p.
12. slaids
Tomēr no Talmūda viedo vārdiem mēs redzam, ka viņi mums padarīja Toras ceļu vieglāku vairāk nekā Mišnas viedie, jo sacīja: “Vienmēr cilvēkam ir jānodarbojas ar Toru un baušļiem, pat lo lišma, un no lo lišma nonāk pie lišma, jo Torā ietvertā gaisma atgriež viņu pie Avota."
13. slaids
Tādējādi viņi mums nodeva jaunu līdzekli Mišnā aprakstītā askētisma vietā – "Torā ietverto gaismu", kurā ir pietiekami daudz spēka, lai atgrieztu cilvēku pie Avota un novestu viņu pie Toras un baušļu pildīšanu lišma. Tāpēc, ka viņi šeit nepieminēja askētismu, bet norādīja, ka tikai Toras un baušļu studēšana dod cilvēkam pietiekami daudz gaismas, kas viņu atgriež pie Avota, lai viņš varētu nodarboties ar Toru un baušļiem, lai sniegtu baudu Radītājam un nepavisam savai baudai, ko tad arī dēvē par "lišma".
Bāls Sulams, “Priekšvārds TES”, 11. p.
14. slaids
Pašam cilvēkam ir iekšēja garīgā vēlme. Proti, pat tad, ja viņš ir viens, un viņam nav cilvēku no ārienes, no kuriem viņš varētu iedvesmoties un saņemt vismaz kādu vēlmi, – tomēr viņš pats par sevi ir saņēmis atmodu un tiecas būt Radītāja darbinieks. Taču vēlme, kas ir viņam pašam, protams, nav tik liela, lai viņam nebūtu nepieciešamības šo vēlmi palielināt, lai pamatojoties uz to darbotos garīgā mērķa sasniegšanai. Tāpēc pastāv tāds pats padoms kā materiālajā, proti: palielināt šo vēlmi, pateicoties cilvēkiem no ārienes, kuri viņam uzliek par pienākumu uzvesties atbilstoši viņu gaumei un garam.
15. slaids
Un tas notiek, pateicoties tam, ka viņš savienojas ar cilvēkiem, kuriem, kā viņš redz, arī ir nepieciešamība pēc garīgā. Un vēlmes, kas ir cilvēkiem no ārienes arī viņā rada vēlmi, un, pateicoties tam, viņš saņem lielu garīgo vēlmi. Proti, izņemot to, ka viņam ir vēlme, kas piemīt viņam pašam, viņš saņem garīgo vēlmi, kuru viņi viņā rada. Un tad viņš nonāk pie lielas vēlmes sasniegt mērķi.
Rabašs, 13. raksts, 1985. g.
16. slaids
Tomēr no iepriekš noskaidrotā tas šķiet ļoti vienkārši, un vēlams, lai to pildītu katrs no mums. Lai gan katram ir “savs pamats”, tomēr šie spēki atklājas praksē tikai, pateicoties saskarsmes videi, kurā viņš atrodas. Līdzīgi kviešiem, kas iesēti zemē, kuru spēki praksē atklājas tikai, pateicoties apkārtējai videi, proti, augsnei, lietum un saules gaismai.
Bāls Sulams “Brīvība”
17. slaids
Tomēr eksistē brīvā griba sākotnēji izvēlēties tādu saskarsmes vidi (apkārtējo sabiedrību), tādas grāmatas un tādus audzinātājus, kas viņam nodod labas idejas. Taču, ja viņš šādi nerīkosies, un būs gatavs pieņemt jebkuru saskarsmes vidi un lasīt jebkuru grāmatu, kas nonākusi viņa rokās, [...] un viņš noteikti tiks sodīts – nevis par sliktām domām un rīcību, kur viņam nav izvēles, – bet par to, ka neizvēlējās atrasties labā saskarsmes vidē, jo šajā ziņā izvēle neapšaubāmi pastāv, kā noskaidrojās iepriekš.
18. slaids
Tāpēc tas, kurš cenšas visās savas dzīves dienās, vienmēr izvēlēties labāko saskarsmes vidi (apkārtējo sabiedrību), ir uzslavas un atalgojuma cienīgs. Un arī šeit – ne jau viņa labo domu un rīcības dēļ, kas atnāk pie viņa negribot – ne pēc viņa izvēles, bet pateicoties viņa centieniem iegūt labu saskarsmes vidi, kas viņu noved pie šīm domām un rīcības.
Bāls Sulams “Brīvība”
19. slaids
... mums ir nepieciešama apkārtējā sabiedrība, tas ir, cilvēku kopums, kur visi turēsies pie viena viedokļa, ka nepieciešams nonākt līdz pilnīgai ticībai. Un tikai tas var glābt cilvēku no viedokļiem, kas pastāv visā sabiedrībā. Un tad katrs stiprina otru tieksmē nonākt pilnīgas ticības īpašībā, lai viņš varētu sniegt baudu Radītājam, un lai šādi būtu visi viņa centieni.
Rabašs, 37. raksts, 1985. g.
20. slaids
... Radītājs Pats uzliek cilvēka roku labvēlīgam liktenim tādējādi, ka sniedz viņam baudu un labpatiku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un moku un bez jebkāda satura, ka noteikti cilvēku atrauj, un viņš no tās bēg, tiklīdz viņam parāda (kaut vai caur spraugu), kādu mierīgu vietu. Viņš vēlas aizslīdēt no šīs dzīves, kas ir smagāka par nāvi. Un nav cilvēkam lielāka norādījuma no Radītāja puses – kā šis.
Cilvēka izvēle ir tikai – nostiprināties...
Bāls Sulams “Desmit Sfirotu Mācības priekšvārds” (TES), 4. p.