18. mācību nodarbība. Desmit Sefirotu mācība
18. mācību nodarbība. Desmit Sefirotu mācība
2. SLAIDS
Kabalistu valoda ir valoda vārda pilnā nozīmē, ļoti precīza attiecībā uz sakni un zaru, un attiecībā uz cēloni un sekām, tai piemīt īpašas priekšrocības: šajā valodā var runāt gan par atsevišķiem elementiem, gan par konkrētu elementu elementiem bez jebkādiem ierobežojumiem. Turklāt to izmantojot, var uzreiz tikt pie vēlamā elementa, bez nepieciešamības to saistīt ar to, kas ir pirms vai pēc tā.
3. SLAIDS
Tomēr, atšķirībā no visiem tās acīmredzamajiem cēlajiem nopelniem, tai ir liels trūkums: tā ir grūta izzināšanai, un to ir praktiski neiespējami izzināt, kā tikai no viedā kabalista mutes, viedā mutē, kurš saprot ar savu sapratni. Citiem vārdiem sakot, pat ja viņš saprot ar savu sapratni visu minēto pakāpienu secību, gan no lejas uz augšu, gan no augšas uz leju – neraugoties uz to, viņš šajā valodā neko nesapratīs, iekams to nepieņems no viedā mutes, kurš to jau ir saņēmis no sava skolotāja “panim el panim” (seju pret seju).
Bāls Sulams, “Kabalas mācība un tās būtība”
4. SLAIDS
1) Vispirms jāiepazīstas ar desmit sfirotu nosaukumiem.
KAHAB HAGAT NEHIM – tie ir nosaukumu sākuma burti Keter, Hohma, Bina, Hesed, Gvura, Tiferet, Necah, Hod, Jesod, Malhut. Un tie ir Radītāja gaismas desmit apslēptības veidi, kas izveidoti tādēļ, lai zemākie spētu šo gaismu saņemt. Līdzīgi tam, kā nav iespējams skatīties uz Saules gaismu citādi kā caur aptumšotu stiklu, kas samazina tās gaismu un kas to piemēro atbilstoši redzes uztveres spēkam. Tāpat arī zemākie, pēc analoģijas ar to, nespētu izzināt Radītāja gaismu, ja tā nebūtu apklāta ar desmit apslēptībām, ko dēvē par “desmit sfirot”, kad jo viena ir zemāka salīdzinājumā ar otru, jo vairāk tā slēpj Radītāja gaismu.
Bāls Sulams, Ievads komentāram “Sulam”, 1. p.
5. SLAIDS
Zini, ka katra pasaule sastāv no desmit sfirotām, un katra sfira sevī ietver desmit, un katra no desmit ietver vēl desmit un tā līdz bezgalībai, tādā veidā, ka katra gaisma no visām gaismām, ko mēs atšķiram un pieminam – sapratīsim, ka tā sevī ietver desmit.
RAMHALS, Raksta “Gudrība” noteikumi
6. SLAIDS
Un tāda ir tā būtība, kas parādīta ARI darbos, ka Bezgalības gaisma spīd zemākajiem. Par Bezgalību dēvē vēlmi sniegt baudu Saviem radījumiem. Un, lai gan mēs atšķiram daudzas pasaules un desmit Sfirot un citus nosaukumus, tomēr viss nāk no Bezgalības, ko dēvē par radīšanas nodomu.
Un sfiras vai pasaules nosaukumi tiek [šādi] doti tāpēc, ka augstākais labums, kas tiek sūtīts no Bezgalības lejupnāk caur šo sfiru vai pasauli. Un tas nozīmē, ka, tā kā zemākie nevar saņemt Radītāja labumu bez sagatavošanās un izlabošanas, – lai katrs būtu spējīgs saņemt, – tāpēc tie labojumi, kas tika veikti, un, pateicoties kuriem, pastāv iespēja saņemt, tiek dēvēti par "sfirot".
Bāls Sulams, Šamati, 73. raksts
7. SLAIDS - TRĪS ASU MODELIS
8. SLAIDS - Diagramma "Pasaule Tzimtzum"
9. SLAIDS
155. Un jājautā: kāpēc kabalisti katram par pienāku uzlikuši studēt kabalas zinātni? Tomēr tajā slēpjas liela un izpaušanas cienīga lieta, tāpēc ka eksistē nenovērtējami brīnišķīga īpašība tiem, kuri studē kabalu, un lai gan nesaprot to, ko mācās, tomēr, pateicoties spēcīgai vēlmei un tieksmei saprast apgūstamo materiālu, atmodina uz sevi gaismu, kas ieskauj viņu dvēseles.
Bāls Sulams, “Desmit Sefirot Mācības priekšvārds”, 155. punkts
10. SLAIDS
156. Tomēr pastāv stingrs nosacījums, lai nodarbotos ar šo zinātni: nematerializēt jēdzienus ar šķietamām un materiālām lietām, jo tādējādi cilvēki pārkāpj bausli: “Netaisi sev tēlus un visādus atveidojumus.” Vēl jo vairāk – tas ieguvuma vietā tad nes zaudējumus. Un tāpēc viedie ir brīdinājuši par to, lai šo zinātni mācītos tikai sasniedzot četrdesmit gadus vai no rava mutes u.tml. – piesardzības dēļ. Un tas viss ir noteikts ar sacīto iepriekš.
Bāls Sulams, “Desmit Sefirot Mācības priekšvārds”, 156. punkts
11. SLAIDS - 6 sējumi "Desmit Sefirotu mācība" - Ēbreju valodas izdevums
12. SLAIDS - Pirmā lapa "Desmit Sefirotu mācība"
13. SLAIDS - Bāla Sulama manuskripts "Vārdu nozīmju atbildes tabula"
14. SLAIDS - Bāla Sulama manuskripts "Vārdu nozīmju atbildes tabula"
15. SLAIDS
1) Kas ir “gaisma” (or)?
Viss iegūstamais pasaulēs kā “ješ mi ješ”, un tas sevī ietver visu, izņemot kelim matēriju.
Bāls Sulams, “Desmit Sfirotu Mācība”. 1. daļa. “Samazinājums un līnija. Atbildes par vārdu un darbību nozīmi.
16. SLAIDS
(20). Gaisma, kas izplatās no Bezgalības uz radījumiem, tiek dēvēta par tiešo gaismu, un šī gaisma ir saistīta ar radījumu, pateicoties tam, ka ietērpjas atstarotājā gaismā, kas paceļas no ekrāna augšup ar zivug de-akaa spēku, kura būtība tiks aplūkota turpmāk. To dēvē par savienojumu, saikni, jo šī atstarotā gaisma paceļas no ekrāna taisnā kava 4. stadijā. Tas satver un aptver augstāko gaismu aplī tādā viedā, ka šajā vietā, kur atstarotā gaisma neuztērpj augstāko gaismu, šī gaisma attiecībā uz radījumiem tiek uzskatīta kā neesoša. Tāpēc, ka to neizzina bez šīs ietērpšanās, ko dēvē par atstaroto gaismu.
Bāls Sulams, “Desmit Sfirotu Mācība”. 2. daļa, 1. nodaļa, 20. punkts
17. SLAIDS
18. SLAIDS
Desmit Sfirotu Talmūdā sacīts, ka “atstarotā gaisma, kas paceļas no ekrāna, ... tiek dēvēta par “saistīšanu”, tāpēc, ka tā notur un uztver augstāko gaismu aplī, tā, ka tur, kur atstarotā gaisma neuztērpj augstāko gaismu, skaitās, ka attiecībā uz radījumu šīs gaismas it kā nav, jo tā netiek izzināta bez šīs ietērpšanās, ko dēvē par atstaroto gaismu”.
Un paskaidrojums: kā sacīts iepriekš, ka tur, kur nav ietērpšanās, ko dēvē par atstaroto gaismu, skaitās, ka augstākās gaismas attiecībā pret radījumu, it kā nav. Un, tā kā visa atstarotās gaismas būtība ir tajā, ka cilvēks saņem tikai saskaņā ar nodomu uz atdevi, līdz viņš ir izgājis no saņemšanas sevis dēļ, viņam joprojām nav šīs atstarotās gaismas, tāpēc, neraugoties uz to, ka “pilna zeme ar Viņa godību”, skaitās – attiecībā pret zemāko, it kā Viņa nebūtu.
Rabašs, 557. piezīme. Par atstaroto gaismu